Stalts pamet Nacionālās apvienības frakciju
Deputāts Dāvis Stalts nolēmis izstāties no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcijas, jo tā neatbalsta viņa virzību parlamentārās izmeklēšanas komisijā par Ķemeru sanatorijas jautājumu.
Stalts šodien žurnālistiem skaidroja, ka "šobrīd visam punktu pieliek" tas, ka frakcija neatbalsta viņa darbību šajā komisijā, vēl jo vairāk komisijas vadītāja amatā. Par to liecinot VL-TB/LNNK frakcijas vadītāja izteiktais viedoklis, ka frakcija vēlētos, lai Stalts no tās izstātos, nevis turpinātu strādāt, norādīja Stalts. Tāpat VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētāji Gaidis Bērziņš un Raivis Dzintars esot atteikušies parakstīt parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveides lēmumprojektu.
Līdz ar to Stalts nejūt nacionālās apvienības atbalstu šī jautājuma risināšanai. Tikmēr koalīcijas partneri - "Vienotība" un Reformu partija - atbalsta Stalta iecelšu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju, norādīja deputāts. Taujāts par "šaubīgajiem momentiem" par iespējamiem pārkāpumiem Ķemeru sanatorijas jautājumā, Stalts atbildēja, ka maksātnespējas pieteikuma iesniedzēja "Arhiidea" viens no juristiem strādājis tajā vietā, kur bija tagadējā VL-TB/LNNK ģenerālsekretāra Aigara Lūša birojs.
Pēc viņa teiktā, Saeima ceturtdien varētu lemt par šīs komisijas izveidi un galvenais komisijas uzdevums būtu maksātnespējas procesu iegrožošana tādā veidā, lai maksātnespējas administratoriem būtu "jāsāk respektēt tiesu vara un tiesu sistēma Latvijā", kā arī padarīt maksātnespējas administratoru darbību caurredzamu. Ķemeru sanatorijas gadījums ir konkrēts piemērs, kas var kalpot kā precedents, lai palīdzētu sakārtot tiesisku vidi Latvijā, skaidroja Stalts.
Savukārt nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA uzsvēra, ka VL-TB/LNNK atbalsta parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi. Viņš arī sacīja, ka frakcijas pārstāvji ir parakstījušies par šīs komisijas izveidi un nacionālā apvienība tai deleģēs arī savu pārstāvi. Iebildumi esot bijuši tikai pret to, lai Stalts pārstāvētu VL-TB/LNNK šīs komisijas darbībā.
Ņemot vērā, ka biedrība "Demokrātiskie patrioti" jau iepriekš aicināja Staltu izstāties no VL-TB/LNNK frakcijas, jautājums par parlamentārās izmeklēšanas komisiju varētu būt iegansts, nevis iemesls, kāpēc deputāts izstājies no frakcijas, pieļauj Dzintars.
Stalts arī norādīja, ka neplāno pievienoties kādam politiskajam spēkam, savukārt biedrība "Demokrātiskie patrioti" varētu pārtapt par partiju, kas startēs nākamajās Saeimas vēlēšanās. Tie "Demokrātisko patriotu" biedri, kas pašvaldību vēlēšanās startēs no nacionālās apvienības saraksta, pēc savstarpējās vienošanās no biedrības izslēgti.
Biedrībā "Demokrātiskie patrioti" darbojas arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK). Atbildot uz jautājumu, vai neaicinās Bordānu izstāties no nacionālās apvienības, Stalts akcentēja, ka biedru vairākums paudis uzticību viņa politikai Tieslietu ministrijā un vēlētos, lai viņš pēc iespējas ilgāk būtu ministrs, lai spētu realizēt iesāktos darbus. Arī Dzintars sacīja, ka neaicinās ministru pārtraukt darbību "Demokrātiskajos patriotos".
Stalts arī sacīja, ka patlaban viņam nav pamata neatbalstīt valdību, tomēr deputāts arī plāno tikties ar premjeru Valdis Dombrovski (V), lai pārrunātu viņa darbību koalīcijā.
Deputāts plāno šodien nosūtīt iesniegumu par izstāšanos no VL-TB/LNNK frakcijas.
Stalta preses konferenci apmeklēja arī vairāki nacionālās apvienības pārstāvji. VL-TB/LNNK preses sekretāre Laila Ozoliņa, uzdāvinot Staltam zeķi grāmatā, sacīja, ka vara ir pārbaudījums, kuru iztur tikai godīgie un stiprie, bet "vājie trako, vājie grib absolūto varu" un tādiem "nav vietas nacionālajā apvienībā".
Patlaban VL-TB/LNNK frakcijā ir 14 deputāti, bet līdz ar Stalta izstāšanos frakcijā paliks 13 parlamentārieši. Koalīciju pašreiz veido 56 deputāti, tostarp 20 "Vienotības" pārstāvji, 16 Reformu partijas deputāti, 14 VL-TB/LNNK parlamentārieši un seši pie frakcijām nepiederošie deputāti.
Ja kāds deputāts izstājas no kādas parlamenta frakcijas, viņš nezaudē deputāta mandātu, tomēr šajā Saeimā viņš nevar pievienoties citai frakcijai un turpmāk tiek uzskatīts par pie frakcijām nepiederošu deputātu. Sākot ar 10.Saeimu, viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot tikai vienu frakciju un nevar iestāties citā frakcijā.
Stalts jau iepriekš aģentūrai LETA bija atzinis, ka viņam ar VL-TB/LNNK ir "sakāpinātas" attiecības. Tāpat viņš sacīja, ka ir problemātiski "darboties komandā, kura nevēlas, lai tu tajā darbotos".
Kā ziņots, biedrības "Demokrātiskie patrioti" valde jau iepriekš aicinājusi savu biedru Saeimas deputātu Dāvi Staltu izstāties no Nacionālās apvienības frakcijas saistībā ar 16. marta notikumiem.
LETA/Foto: Ieva Lūka/LETA
