Pārrautais Ogres dambis bijusi padomju laikā celta pagaidu būve. VIDEO

Rīgas HES būvētāji savulaik solīja, ka Norupītes aizsargvalni laika gaitā pārbūvēs par kārtīgu betona dambi, kāds ir Salaspilī. Tomēr izrādījās, ka solīts makā nekrīt un nekas nav fundamentālāks par pagaidu būvi.

Ogres iedzīvotāja Velga Rituma LTV raidījumam „De Facto” stāsta: „Tas (dambis) nav īstais, viņš saucās pagaidu dambis. Paši pirmie plūdi bija 1979. gadā, mēs visi parakstījām papīrus, ka piekrītam, ka Rīgas HES apsola uzcelt betonētu dambi tādu, kāds ir Salaspilī, un šis tikai skaitījās pagaidu dambis un tas līdz šim brīdim ir pagaidu dambis, tad jau nav brīnumi nekādi.”

Ogres novada dome arī neslēpj, ka šis aizsargvalnis laika gaitā ekspluatācijā pieņemts kā dambis, taču faktiski tāds nemaz nav, jo kā būve tas nav reģistrēts. Tomēr Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs noliedz, ka tāpēc aizsargvalnis netiktu apsekots – to darot katru pavasari. Viņš noliedz, ka tieši pašvaldības bezdarbības un bezrūpības dēļ plūdi bijuši tik grandiozi.

„Pat paši iedzīvotāji, kas tur dzīvo, rūpīgi seko notiekošajam līdzi, bija mums norādes Rūpnieku ielas galā par tām bebru alām, kuras ar akmeņiem faktiski arī aizbēra jau iepriekš, bet galā (kur notika aizsargvaļņa pārrāvums) pie tās pašas Norupītes ne apsekotāji, ne iedzīvotāji, neviens, tā kā nemanīja, ka kaut kas tāds būtu izdarīts,” klāstīja novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs.

Pašvaldība vaino trīs bebru ģimeni

Visu nekad neparedzēsi un visam nekad nebūsi gatavs. Šāda atziņa radusies Ogres amatpersonām, izvērtējot pašvaldības un citu dienestu gatavību mazināt plūdu draudus pilsētas iedzīvotājiem. Pagājušās nedēļas notikumi pilsētā visai tieši nodemonstrēja, ka ar dabas spēku cīkstēties nevajag - tāpat nekas nesanāks. Tomēr iedzīvotāji norāda uz vairākām pašvaldības neizdarībām - ja to nebūtu, iespējams, plūdu sekas nebūtu tik dramatiskas. Galvenais sašutuma iemesls - šobrīd notikušajā vaino bebrus, kuri bez maz vai paši būtu sagrauzuši iedzīvotāju mājokļus sargājošo aizsargvalni, lai gan, kā apgalvo iedzīvotāji, vaļņa pienācīgu uzturēšanu pašvaldība nav nodrošinājusi, vēsta „De Facto”.

Dambja rajonā mājas applūda dažu minūšu laikā, lai gan līdzās ir Norupītes aizsargvalnis, kuram šos namus un vēl ļoti daudzus citus no ūdens vajadzēja pasargāt.

„Jau pārplūdušajā Norupītē, kurā bija ieplūdis Ogres upes ūdens, saulītē skaisti gozējās un peldējās trīs bebru ģimene. Viena no pirmajām versijām ir tā, ka šī bebru ģimenīte pie aizsargvaļņa sagrūšanas ir pat ļoti, ļoti piestrādājusi,” raidījumam sacīja Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Ulmanis, kurš vienlaikus ir arī Ogres Civilās aizsardzības komisijas koordinators.

Jāuzsver, ka ūdens spēku neizturēja mazās Norupītes aizsargvalnis. Tas ir viens no diviem pilsētas aizsargvalņiem, kas būvēts padomju laikos. Savulaik Rīgas HES cēlēju veidotais otrs dambis – tuvāk Ogres ietekai Daugavā - noturējās, tiesa ne bez papildu veiktiem darbiem.

Applūdušajos namos dzīvojošie par bebru vainošanu ir sašutuši un uzskata, ka bebru versija pašvaldībai šobrīd ir ļoti ērta, lai slēptu pašu neizdarību.

„Cik te dzīvo mani vecāki un vecvecāki, nav redzēts, ka te kaut kas ir labots. Principā uzskatu, ka dambis ir kritiskā stāvoklī un ja neko nedarīs mūsu valdības vīri vai pilsētas vīri, tad nākošgad var atkārtoties tā lieta,” sacīja Ogres iedzīvotājs Raimonds Laucenieks. Līdzīgi uzskata arī Andris Čakovs, sakot, ka „principā ir izmainīta upes gultne, dambis ir ļoti vājš, tās ir smiltis, tas nav dambis, lai ceļ papīrus augšā, vai tas dambis ir vai nav, kam viņš ir paredzēts!”

Pēc cīņas, protams, visi gudri. Taču pašvaldība šobrīd beidzot kaļ plānus, ko ar dambi darīt un sola aplēst nepieciešamos ieguldījumus, ko pēc tam arī lūgs piešķirt Vides un reģionālās attīstības ministrijai. Tiesa, pašvaldībā uzsver, ka diez vai tas ko būtu mainījis. Tāpat kā noliedz iedzīvotāju pārmetumus, ka smilšu maisus sāka izvietot pārāk vēlu.

„Zinot rezultātu, zinot šīs stihijas bēdīgo rezultātu, zinot to, ka jebkurā darbā ir posmiņi, kurus ir jālabo, no 10 baļļu sistēmas es ar 8 novērtētu - labi, labi,” operatīvo dienestu darbu stihijas laikā vērtēja Ogres pašvaldības policijas priekšnieks Ulmanis.

Ogres plūdu bilance – applūdušas apmēram 120 ēkas, 23 cilvēki evakuēti, izglābti divi suņi, kaķis un trusis. Un diemžēl arī viena bojāgājusī – 90 gadus veca kundze, kas noslīka savās mājās.

Video: Ogres plūdu mācība: gribējām, kā labāk, bet sanāca kā vienmēr (LTV „De Facto”)