Burovs: paaugstinātā NĪN likmes piemērošana graustiem veicinātu to ātrāku sakārtošanu
Rīgas domes Īpašuma departaments Vidi degradējošu, sabrukušu un cilvēku drošību apdraudošu būvju klasificēšanas un prioritāšu noteikšanas darba grupas vārdā ir nosūtījis LR Ministru prezidentam V. Dombrovskim un LR Saeimas budžeta un finanšu komisijai vēstuli ar priekšlikumiem normatīvā regulējuma pilnveidošanai, lai stimulētu vidi degradējošu, sagruvušu un cilvēka drošību apdraudošu būvju sakārtošanu un atjaunošanu, portālu Kasjauns.lv informēja Rīgas domē.
„Ar grozījumiem likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” Saeima paplašināja vietējo pašvaldību iespējas ietekmēt tādu nekustamo īpašumu īpašniekus vai lietotājus, kuri nenodrošināja savu īpašumu uzturēšanu tehniskā un vizuālā kārtībā, paredzot iespējas šādiem īpašumiem noteikt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Šis regulējums sniedz būtisku atbalstu pašvaldībām, lai mazinātu graustu ietekmi uz pilsētvidi. Tomēr pašreizējā redakcijā likums neparedz paaugstinātas nodokļu likmes piemērošanu, piemēram, graustiem, kas ir valsts aizsargājami kultūras pieminekļi.” uzsver Rīgas domes īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.
Tādējādi šādu objektu īpašniekiem nav nekāda stimula veikt nepieciešamās darbības, lai novērstu objekta vidi degradējošo ietekmi. Izstrādātie priekšlikumi paredz likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1. pantu izteikt tādā redakcijā, kas atļautu aplikt ar paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi objektus, kuriem līdz šim tā netika piemērota. Šādi objekti ir, tajā skaitā, grausti, kas ir dzīvojamo māju palīgēkas, fiziskām personām piederošas inženierbūves, kuras netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai neiznomātas (neizīrētas) reliģiskajām organizācijas piederošas dzīvojamās mājas vai valsts aizsargājami kultūras pieminekļi.
Kā tipisku šādas būves piemēru var minēt mūra ēku pavisam netālu no LR Saeimas ēkas - Jēkaba ielā 24, kuras bīstamo konstrukciju sakārtošanu bija spiesta veikt pašvaldība par saviem līdzekļiem, tomēr nepilnīgā normatīvā regulējuma dēļ šo līdzekļu iespējamā atgūšana ir visai apšaubāma. Jāatzīmē, ka nozīmīgu daļu no Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas aizņem valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis ar aizsardzības Nr. 7442 „Rīgas vēsturiskais centrs”, kā arī citas valsts aizsardzībā esošas pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijas, kurās esošajiem graustiem šī 3% paaugstinātā nodokļu likme netiek piemērota.
Karlīna Timofejeva, Foto: Publicitātes
Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību
