Dīvainības Liepājas pašvaldības vēlēšanu sarakstos

Kopumā uz 15 Liepājas domnieku krēsliem pretendē 118 deputātu kandidāti no desmit sarakstiem (Reģionu alianses, „Vienotības”, „Par dzimto valodu!”, „Mūsu zemes”, Liepājas partijas, „Visu Latvijai!”-TB/LNNK, Kristīgi demokrātiskās savienības, „Saskaņas centra”, PCTVL un Reformu partijas). Divus no šiem sarakstiem var uzskatīt par viena cilvēka listēm – Lindermana partijas „Par dzimto valodu!” un Reģionu alianses sarakstu.

„Par dzimto valodu!” sarakstā ir tikai viena kandidāte - Liepājas nacionālboļševika, Vladimira Lindermana līdzskrējēja Jevgenija Osipova sieva Jeļena Osipova, kura liepājniekiem pēc pašvaldību vēlēšanām, ja viņa tiks ievēlēta, sola panākt, ka vēju pilsētā atkal visā godībā pacelsies monuments sarkanajam teroristam Imantam Sudmalim, kurš tika nogāzts Latvijai atgūstot valstisko neatkarību.

Šis nav vienīgais Osipovas solījums „nabaga apdalītajiem” krievvalodīgajiem liepājniekiem. Viņa arī sola iestāties par to, lai Krievijā svinētajai Uzvaras dienai (9. maijam) arī Liepājā tiktu piešķirts oficiālu pilsētas svētku statuss, aizliegt jebkādas politiskas akcijas Leģionāru piemiņas dienā - 16. martā, kas „slavē nacisma, fašisma, nacionālisma idejas un kurina starpnacionālo naidu”, saglabāt un restaurēt visu padomju karavīru pieminekļus un kapu vietas Liepājā, kā arī atjaunot mūžīgo uguni Zaļajā birzē, kas padomju laikā tika iedegts par godu bojāgājušajiem sarkanarmiešiem. Savukārt muzeju „Liepāja okupāciju režīmos” Osipova grib pārtaisīt pat Tautu draudzības muzeju, vēsta portāls liepājniekiem.lv.

Šerifs Fontēns atkal cierē uz domi

Tāpat vēlēšanās kandidē arī skandalozais dāņu uzņēmējs un rokmūziķis, Fontēna kluba īpašnieks Stēns Lorenss jeb Luijs Fontēns, kurš pagājušās vēlēšanas startēja no apvienības „Sabiedrība citai politikai” saraksta un sevi pozicionēja kā Liepājas šerifu, kurš solīja pilsētā ieviest kārtību un to atbrīvot no visām nebūšanām.

Liepājas domē Lorenss pirms četriem gadiem tika, bet tā īsti ar kārtības ieviešanu viņam neveicās. Viņš sanīdās gan ar „Sabiedrību citai politikai”, gan kā opozicionārs ar pilsētas varu. Lorenss nepārtraukti nāca klajā ar skaļiem paziņojumiem, ka Liepājas vara nīdējot viņa biznesu, dedzinot viņa klubu. Tagad Lorenss atradis citu politisko spēku, kurš pieņem viņa idejas. Kā savus sabiedrotos Lorenss vēl Reģionu alianses sarakstā paņēmis SIA „Fontaine Ent.” grāmatvedi Gustavu Pelēci un Liepājas mākslas vidusskolas Multimediju programmas vadītāji Uldi Rubezi.

Atšķirībā no krievu partijām Liepājā latviešu nacionālisti brīnumainā kārtā ir spējuši vienoties. Piemēram, krievu partiju nesaskaņu dēļ, Liepājā bez „Par dzimto valodu!” un „Saskaņas centra” startē arī PCTVL, kuras līdere ir Liepājā labi pazīstamā juriste Elita Kosaka.

Liepājā nav nodibināta Nacionālās apvienības nodaļa. Tur joprojām pastāv divas atsevišķas politiskas organizācijas - gan „Visu Latvijai!”, gan TB/LNNK nodaļa. Līdz priekšvēlēšanu kaislībām savā starpā kaut ko nevarēja sadalīt TB/LNNK pārstāvis deputāts un paputējis nekustamo īpašumu uzņēmējs Ivars Kesenfelds un „Visu Latvijai!” pārstāvis – mūziķis un viens no rokgrupas „Līvi” līdzdibinātājiem Juris Pavītols.

Šajā situācijā bija jāiejaucas rīdziniekiem – Nacionālās apvienības valdei, kura no augšas strikti pateica - atsevišķus sarakstus nedrīkstēs taisīt! Tā nu vienā sarakstā apvienojušies savstarpējie strīdnieki un „Visu Latvijai!” Liepājas vadītājs Raivis Blumfelds varēja lepni paziņot: „Ne tie ir stipri, kas izvairās no strīda un viedokļu apmaiņas, bet tie, kas spēj apvienot dažādas pieejas un pieredzi par labu augstākam mērķim.”

Bandītelis trenuškās no reketieru laikiem

Galvenā cīņa Liepājas vēlēšanās sagaidāma starp valdošo Liepājas partiju ar pašreizējo mēru Uldi Sesku priekšgalā, kurai pašlaik domē ir sešas vietas, mēra krēslu ieskaitot, un „Saskaņas centru”, kam ir trīs mandāti.

„Saskaņas centrs” vārdos bija pirmais, kas publiski paziņoja par savām ambīcijām vēlēšanās. Mērķis esot pārņemt varu Liepājā, dāvājot liepājniekiem otra Nila Ušakova atnākšanu. Labu laiku liepājnieki zīlēja, kurš tad būs Ušakovs nr. 2. Un beidzot noslēpumainais nāca gaismā – tas būšot Jurijs Hadarovičs.

„Beidzot uzzināja, un daudzi pievīlās – esot tāds mazs bandītelis trenuškās no reketieru laikiem,” raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”. Tomēr laiks acīmredzot maina cilvēku. Sodāmība jau sen kā dzēsta. Jurijs Hadarovičs ir gana jauns, izskatīgs, runā četrās valodās, lepojas ar trim augstākajām izglītībām, vada Latvijas Veļas ražotāju asociāciju, un, ko īpaši uzsver partijas koordinators Kurzemē, esot latvietis.

Kāds bijušais zemessargs portālam liepājniekiem.lv atklājis Hadaroviča tumšo pagātni. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū Hadarovičs bijis viens no regulārajiem naktskluba „Bohēma” apmeklētājiem: „Nāca toreiz dažādi cilvēki, arī bandīti, kā jau uz naktsklubu. Hadarovičs bija viens no klientiem. Parasti ieradās kopā ar kompāniju, bija diezgan lecīgs. Jauns puisis bija. Vairākkārt viņam iznāca saķeršanās ar apsargiem. Aizgāja pat līdz tiesai, jo kopā ar kompāniju piekāva apsargu.”

Liepājas mēra kandidāts savulaik arī apsūdzēts par to, ka 1995. gada novembrī ar izpirkšanu, draudiem un pierunāšanu piespiedis cietušo zemessargu apzināti dot nepatiesas liecības izmeklēšanas iestādēm

1996. gadā Kurzemes Apgabaltiesā skatīta krimināllieta, kurā  Hadarovičs bijis apsūdzēts pēc Latvijas Krimināllikuma 143. panta 2. daļas – par izspiešanu grupā. Apgabaltiesa Hadarovičam piesprieda reālu cietumsodu uz vienu gadu, kā arī mantas konfiskāciju. Tomēr spriedums tā arī nestājās spēkā, jo tas tika pārsūdzēts Augstākajā tiesā, kura spriedumu atcēla.