Dīvainības Ventspils pašvaldības vēlēšanu sarakstos
Ventspils pilsētas pašvaldības vēlēšanu saraksti jāaplūko, lai uzzinātu, kuri būs zaudētāji cīņā pret rātes vietvaldi Lembergu. Bet jautrību var sagādāt kāda novada liste. Tajā secinām, ka tomēr nav izčākstējusi dziednieces Pukaļevas dibinātā politiskā mistērija „Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām”.
Nesagraujamais Lembergs
Būtu jānotiek kādai globālai katastrofai, lai 1. jūnijā par Ventspils mēru atkal neievēlētu kādreizējo Jēkabpils Starpkolhozu celtniecības organizācijas strādnieku un kompartijas Ventspils pirmorganizācijas propagandistu Aivaru Lembergu, kurš jau kopš 1988. gada no savām rokām neizlaiž šīs ostas pilsētas slēdzeņu saišķi.
Šai laikā „Lembergpapus” ir iedzīvojies gan pamatīgā bagātībā, lai pagozētos miljonāru sarakstos, gan arī lielās ķezās – viņam pat kādu laiku nācies pasēdēt Stūra mājas kazemātos.
Smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu no amata pirms vēlēšanām kārtējo reizi nesekmīgi centusies aizdzīt vesela plejāde darboņu – sākot ar reformistu ministru Sprūdžu priekšgalā un beidzot ar ļaunajiem sorosītiem. Savukārt KNAB atkal veic pārbaudes Ventspils domē – šoreiz skatoties 30 platekrāna televizoros, kuri īsi pirms vēlēšanām izlikti pilsētas sabiedriskajās vietās, lai reklamētu labo pilsētas domi. Tas, lūk, iespējams, esot priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpums un pilsētas kases nauda tērēta nelietderīgi pirms vēlēšanām iepērkot televizorus, lai veiktu pašreklamēšanos! Bet Lemberga kanālu neizdodas izslēgt... Lembergs nepazūd ne tikai no televizoru ekrāniem, bet arī no Ventspils domes priekšsēdētāja kabineta.
No Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lembergu gan pirms pāris dienām aizraidīja. Tajā viņš sūdzējās par Latvijas valsti, jo tā pārkāpusi viņa cilvēktiesības, vilcinoties pasludināt tiesas spriedumu daudzajās pretlemberga prāvās. Eiropa paziņoja, ka tai par Lemberga prāvām nebūs nekādas intereses tik ilgi, kamēr tās visas nebūs iztiesātas Latvijā.
Latvijas tiesas pie nekāda sprieduma tā arī nav tikušas un Lembergs, spītējot visām aukām, stāv uz Ventspils komandtiltiņa. Un skaļi paziņo, ka šajā priekšvēlēšanu laikā latviešu sorosīti ar starptautisko imperiālismu priekšgalā izraudzījušies divus ar dubļiem nomētājamos personāžus – viņu un Rīgas galveno rātskungu Ušakovu. Bet ostas pilsētu varasvīri ir dažādos pārbaudījumos norūdīti...
Neskatoties uz visu, tomēr jāatzīst, ka Ventspils, kā lai nu tas nebūtu, ir viena no Latvijas labāk aprūpētajām pilsētām. Cits jautājums jau ir tas, cik godīgi vai negodīgi tās mēra krēslā sēž Lembergs. Pēc visa spriežot, arī šoreiz ievērojama daļa Ventspils pilsoņu balsos par Lembergu.
Daudzi tomēr uzskata, ka Lembergam būtu jārāpjas nost no rātes lielā krēsla. Par to ir pārliecināti ne tikai atsevišķi politiķi, bet pat politiķu dzimtas. Ventspils domes krēslus ir nolūkojuši arī vienas asins brāļi gan no Reformu partijas, gan no „Saskaņas centra”.
Ventspils pašvaldības vēlēšanām līdzās Lemberga „Latvijai un Ventspilij” startēs vēl piecas partijas – „Saskaņas Centrs”, „Vienotība”, „Visu Latvijai!” - TB/LNNK, „Tautas kontrole” un Reģionu alianse kopā ar Reformu partiju. Kopumā par 13 Ventspils domnieku krēsliem sacentīsies 85 pretendenti no sešiem sarakstiem.
Aktīvākie Ventspils domes opozicionāri un Lemberga politiskie pretinieki ir atrodami reformistu un Reģionu alianses kopīgajā listē, kurā ar pirmo numuru kandidē iepriekšējā sasaukuma Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputāts Aivis Landmanis, kuru piestutēs viņa brālis Ivars, kurš ir pašreizējās pilsētas domes sastāvā un šoreiz pretlembergistu listē ierakstīts ar piekto kārtas numuru.. Savulaik brāļi Landmaņi pārstāvēja partiju „Jaunais laiks”, bet šajās vēlēšanās ir mainījuši politisko piederību. Otrais šajā sarakstā ir vēl viens dedzīgs Lemberga oponents – arī Ventspils opozīcijas domnieks Vladislavs Šafranskis, kurš savulaik bija „Saskaņas centra” Ventspils nodaļas vadītājs, bet kopā ar vēl vairākiem Ventspils saskaņiešiem no draudzīgā „Saskaņas centra” pulciņa tika izslēgts „par nepakļaušanos partijas valdei un tās lēmumu ignorēšanu”.
Jāteic, ka Ventspils saskaņieši pēdējos pāris gados ir uztaisījuši pamatīgu tautas staigāšanu. Tie, kas agrāk bija par saskaņu, ir kļuvuši vai nu par reformistiem, vai nu par kontrolieriem. Savukārt tagad par saskaņu iestājas bijušais LSDSP biedrs (Ruslans Medvedevs). Vēlētājam atliek vien minēt, cik noturīgi savā saskaņotībā „Saskaņas centrs” ievēlēšanas gadījumā būs šajā domes sasaukumā. Te jāpiebilst, ka no „Saskaņas centra” šī domes sasaukuma laikā izstājās Ventspils domes deputāte Jeļena Garbuzova, kura šajās vēlēšanās ar pirmo kārtas numuru Ventspilī kandidēs partijas „Tautas kontrole” sarakstā.
Savukārt pašreizējās „Saskaņas centra” listes pirmais kārtas numurs ir Vitālijs Trusevičs - kādreizējais Latvijas kikboksa čempions un bijušais izpletņlēcējs, kurš pēc neveiksmīga lēciena ar izpletni 2004. gadā kļuva par 1.grupas invalīdu. Trusevičs savulaik tiesājas ar Ventspils domi, protestējot pret Ventspils labiekārtošanas noteikumiem, kas uzlika pienākumu veikt piespiedu darbu - noteiktā laikā tīrīt savam īpašumam piegulošo teritoriju, kas ir Ventspils pilsētas, ne privātīpašnieku īpašums. Pirms sešiem gadiem Trusevičs panāca to, ka viņa īpašumam pieguļošo teritoriju turpmāk tīrīs pašvaldība, kaut gan tā šo darbu gribēja uzgrūst uz privātīpašnieka pleciem.
Zīmīgi, ka arī saskaņieši, tāpat kā reformisti, ir mobilizējuši vienas asins brāļu spēku. Ar otro kārtas numuru „Saskaņas centra” sarakstā kandidē sociķu partijas „Saskaņa" Ventspils teritoriālās nodaļas valdes priekšsēdētājs Aleksejs Medvedevs, bet viņa brālim - sabiedrisko attiecību speciālistam un reklāmas pakalpojumu komercdarbiniekam Ruslanam Medvedevam - ir piektais kārtas numurs.
Jāatzīmē, ka „Vienotības” sarakstā ar pēdējo – 16. kārtas numuru startē kāds Ojārs Grinbergs (viņa identitāti grūti noteikt, jo Centrālā vēlēšanu komisija informācijā par deputātu kandidātiem nav norādījusi viņa personas kodu). Kāds Ojārs Grinbergs savulaik kā Ventspils domes opozicionārs guva atpazīstamību, tiesājoties ar Lembergu, vainojot viņu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā saistībā ar Grinberga kandidatūras nevirzīšanu iecelšanai Ventspils brīvostas valdē. Lembergs atteicās Grinbergu pieskaitīt brīvostas valdoņiem, jo valdības lēmumā par viņa iecelšanu brīvostas valdē bija minēts tikai Grinberga vārds un uzvārds, izpaliekot sīkākām norādēm par viņa personību. Lembergs sūkstījās, ka Latvijā ir teju vai vesels divizions Ojāru Grinbergu un viņš nezinot, kuru no tiem valdībai labpaticies virzīt uz Ventspils brīvostas pārvaldi. Jāteic, ka arī visu instanču tiesas piekritušas Lembergam un viņu atzinušas par nevainīgu visās apsūdzībās skandalozās Grinberga lietas sakarā. Taisnības labad gan jāpiemin, ka skaļās Ojāra Grinberga lietas sakarā nav izskanējis slavenākā šī vārda nesēja – leģendārā latviešu estrādes dziedātāja un izbijušā zīgerista Ojāra Grinberga vārds.
Ezoteriskais Ventspils novads – politiskā mistērija par brīvību
Arī Ventspils novada domē no savas vietas būs grūti no izkustināt pašreizējo domes priekšsēdētāju Aivars Mucenieku, kurš Zaļo un Zemnieku savienības listē savācis visnotaļ profesionālu komandu, kurā ir ne tikai viņš pats, bet arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, kurš arī pašlaik ir Jelgavas novada domnieks.
Pavisam uz 15 vietām Ventspils novada domē kandidēs 70 pretendenti no pieciem sarakstiem („Visu Latvijai!”-TB/LNNK, ZZS Kristīgi demokrātiskās savienības, „Vienotības” un partijas „Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām”).
Visjancīgākā ir partija „Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām”, ko pirms gandrīz
diviem gadiem nodibināja par Virsmāti sevi pasludinājusī dziedniece un pareģe, rakstnieka Herberta Dorbes krustmeita Anita Pukaļeva Ventspilī – dārzā pie savas mājas, lai piedalītos Saeimas 11. vēlēšanās. 2011.gada rudenī notikušajās parlamenta vēlēšanās partija ieguva tikai 0,22% vēlētāju balsu un daudziem šķita, ka šī politiskā mistērija ir nomirusi dabīgā nāvē. Tomēr tā nav...
Šajās pašvaldību vēlēšanas partija atdzimusi. Bet tā kandidēs tikai Ventspils novadā, Ventspils pilsētai tā spiesta pagriezt muguru. „Tas saistīts ar to, ka Ventspils pilsētā nebija pietiekami daudz cilvēku, kas gribētu kandidēt. Daži bija, bet nolēmām šoreiz Ventspilī nekandidēt, lai nebūtu jāveido saraksts no dažiem cilvēkiem,” skaidroja partijas līdzpriekšsēdētājs Anrijs Aumalis. Te gan jāpiebilst, ka arī Ventspils novada listē partijai ir tikai daži cilvēki un, ja visi novada pilsoņi nobalsos par pareģes izloloto partiju, tad Ventspils novada domes krēslu vairākums paliks tukši.
Līdz 11. Saeimas vēlēšanām par tādu sievieti kā Pukaļevu jeb Virsmāti zināja tikai neliels ezoterikas cienītāju loks. Bet 2011. gada vasarā viņa par sevi lika runāt visai Latvijai. Noslēpumainā, mistēriju zinību pārņemtā būtne nodibināja partiju, kura piedalās vēlēšanās, bet viņa pati nekandidē, sakot, ka jādod vieta jaunajiem, kuri nav samaitāti ar komunistisko pagātni. Vēlētāju lielākajai daļai ne tikai murgains liekas partijas nosaukums, bet arī nesaprotama liekas tās atbrīvošanās teoloģija.
Tomēr kaut ko jau saprast var. Tā baiļu, naidu un dusmu apkarotāju partija savā priekšvēlēšanu programmā sludina: „Pašvaldības galvenais uzdevums - palīdzēt iedzīvotājiem, kad tie paši par sevi vairs nevar parūpēties, un dot iespēju parūpēties par sevi tiem, kas to var. Pašvaldībai ir jādomā valstiski, tai skaitā jārisina problēmas, kas aktuālas visā valstī, nevis no tām jānorobežojas, jo valsts, pašvaldība un iedzīvotāji patiesībā ir viens vesels.”
Uz Ventspils novada domi „Brīvības partijas” jeb Virsmātes iesaukuma sarakstā pretendē septiņi kandidāti – sākot no veikalnieces un beidzot ar skolotāju.. Pirmais kārtas numurs partijas sarakstā ir dzelzceļu apkalpojošā uzņēmuma „Baltijas ekspresis” uzskaitvedim Ivaram Kozindam. Viņam seko ventilācijas un apkures sistēmu firmas „EK grupa” valdes priekšsēdētājs Ivars Gruzds, pārtikas tirdzniecības uzņēmuma „Ebro” grāmatvede Sandra Akmeņlauka, viesu namu pārvaldniece Elita Pūliņa – Cine, veikala vadītāja Ances pagastā Antra Altmane, Piltenes vidusskolas skolotāja Zane Bogdanova un „Sadales tīklu” energouzraugs Aigars Lagzdiņš.
Jāteic, ka jau pirms 11. Saeimas vēlēšanām Virsmātes partiju bija paspējusi nolādēt gan garīdzniecība, gan politikas vērotāji. Bažas par gaišreģes pieķeršanos praktiskajai politikai pauda Ugāles mācītājs Jānis Kalniņš, saskatot viņas darbībās manipulācijas ar cilvēkiem. Savukārt biznesa sociologs Aldis Pauliņš bija skeptisks par gaišreģes iespējamo pienesumu politikā – ja par viņu balsos, tas būšot sabiedrības tumsonības rādītājs, teica sociologs. Kā būs šoreiz, zināsim pēc četrām nedēļām.