Latviešu jūrnieks Ojārs: esmu patriots uz divām nedēļām
Pirms vairāk nekā septiņiem gadiem 23 gadus vecais Ojārs izvēlējās izaicinājumu, kas viņa dzīvi sadala divās pasaulēs. Jaunietis pieņēma darba piedāvājumu strādāt uz kuģa, kur pavada pusi no savas dzīves. Otra puse un mīlestība viņam ir pret Latviju.
Ojārs neko daudz neatšķiras no parastā Latvijas iedzīvotāja, tāpat viņš varētu šķist līdzīgs tiem latviešiem, kas strādā Īrijā vai Norvēģijā, taču atšķirībā no ierastajiem labākas dzīves meklētājiem - Ojārs pārsteidz ar degsmi pret savu valsti un azartu, ko viņš izjūt pret Rīgu. „Es ķeru neiedomājamu kaifu, staigājot pa Vecrīgas ielām. Es, izkāpjot no lidmašīnas, jau jūtos kā mājās,” par savām sajūtām stāsta Ojārs. Kā pats puisis apgalvo, iespējams, ka tieši divas prombūtnes nedēļas palīdz ikreiz atgriežoties saredzēt Latvijas šarmu un burvību, bet iespējams, tas slēpjas kaut kur dziļāk – audzināšanā.
Ojārs nav neierasti naivs par valstī notiekošo, jo arī divas nedēļas dzīvojot uz kuģa viņš seko līdzi notikumiem Latvijā. Viņš nicinoši vēršas pret politiķu dzirdētajiem izteicieniem un skandāliem par valsts naudas notriekšanu.
Ceļošanas vilinājums
„Piekritu, jo patika ceļot. Esmu izbraukājis daudzas jūras un zemes, un likās aizraujoši redzēt to visu bez maksas,” par darba gaitu pirmajiem gadiem saka Ojārs . Pašlaik lielākā motivācija, protams, ir nauda, ko iespējams nopelnīt. „Nezinu, vai, Latvijā dzīvojot un strādājot, spētu sevi nodrošināt, jo prasības pret dzīvi ir augušas”, atzīstas jaunais vīrietis.
„Tā bija patīkama sajūta: katru mēnesi divas nedēļas atslēgties no visa, no visām problēmām un gaudām, kas Latvijā cilvēkiem piemīt”. Šobrīd, protams, patīkamā noslēgšanās no sauszemē notiekošā mijās ar ilgām pret mīļoto meiteni, kas divas nedēļas gaida mājās.
Sešus gadus vairījās veidot attiecības
„Es sešus gadus vairījos veidot kādas nopietnas attiecības, jo baidījos, kā būs, jo manis divas nedēļas nav un divas ir, un zinu, cik ļoti grūti tas varētu būt otram cilvēkam, ”atzīst Ojārs. Nu jaunais vīrietis ir atradis mīlestību un kopā dzīvo jau vairākus mēnešus. Tas Ojāram liek vairāk iespringt uz Latvijā notiekošo un uz komunikāciju ar mājām. „Mēs katru dienu sazvanāmies un stundām ilgi runājam. Tas, protams ,ir grūti, tomēr patīkami.
Pirms tam Ojārs „ielaidies vienas nakts attiecībās”, jo nebija redzējis veidus, kā pie šāda dzīvesveida mīlēt kādu. „Mans gadījums ar divām nedēļām nav tik traks kā tiem jūrniekiem, kas prom ir mēnesi, divus vai sešus. Tādā gadījumā es patiesi neredzu veidus, kā uzturēt attiecības,” teic jūrnieks.
Vecāki un draugi jau ir pieraduši, taču nespēj izsekot līdzi darba grafikam, tāpēc bieži Ojārs saņem zvanus piektdienas un sestdienas vakaros no draugiem, kuri aicina ballēties.
Nodokļi un ieguldījums valsts attīstībā
Jūrnieks ir vairākkārtīgi mēģinājis izprast Latvijas nodokļu sistēmu, lai nodokļus varētu maksāt Latvijā, taču nesekmīgi – „es biju pie VID galvenās nodaļas priekšnieces, viņa man nespēja atbildēt, teica, lai liekos mierā, jo maksāju nodokļus jau Lielbritānijā, kur kompānija reģistrēta”. Tad nu es likos mierā, jo divkārši es negribu maksāt, vēl jo vairāk - no valsts sociālo palīdzību nekad neesmu saņēmis, par visu vienmēr ir bijis jāmaksā.
Valsts ieņēmumu dienests portālam Kasjauns.lv skaidro, ka jūrnieki ir kategorijā, kuriem pašiem jāaizpilda gada ieņēmuma deklarācija, arī sociālā nodokļu likme tiek piemērota citādāk, taču liels skaits iedzīvotāju nav šai kategorijā.
Pagājušajā gadā Saeimā veiktie grozījumi iedzīvotāju ienākumu nodokļu likmēs paredz, nu jūrniekiem obligāti maksājams ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ja ienākumi pārsniedz 300 latu, līdzīgi ir arī ar sociālo nodokli, taču tā likme ir zemāka.
Savu ieguldījumu Ojārs Latvijā tomēr pats saredz, sakot, ka vienmēr piedalās labdarības akcijās un ziedo gan trūkumcietējiem, gan slimiem bērniem. „Es labprāt uzsāktu biznesu Latvijā un kaut ko darītu valsts attīstībā, taču pašreiz neizskatās, ka valsts ir ieinteresēta atbalstīt uzņēmējdarbību un cilvēku atgriešanos valstī, ” atzīst staltais puisis.
