Dīvainības Rēzeknes pašvaldības vēlēšanu sarakstos

Rēzeknes mēram, saskaņietim Aleksandram Bartaševičam ir nopietna opozīcija „Saskaņas centra” spicē, bet viņu būs visnotaļ grūti izdabūt ārā no Rēzeknes domes. Vietējie labējie spēki, kā daudzviet Latvijā, arī Rēzeknē nespēj apvienoties cīņā pret kādreizējo PCTVL fanu, kurš nu kļuvis par saskaņieti. Kādu daļiņu balsu Barteševičam gan atņems lietuvietis, angļu filologs un kaismīgs cīnītājs par krievu valodu, lindermanietis Gilis. Tajā pašā laikā Rēzeknē vēlēšanās piedalās arī vairākas ne ceptas, ne vārītas politiskās partijas, kuras nav spējušas noformulēt, kādu ideoloģisko platformu tās īsti pārstāv. Rēzeknē dibinātais politiskais „brīnums” „Vienoti Latvijai” grasās varu pārņemt ne tikai Rēzeknē, bet arī Rīgā. Savukārt radiojokdara Ufo jeb Kaspara Upaciera savulaik Ikšķilē izlolotā apvienība „Iedzīvotāji” cer laurus plūkt arī Rēzeknes upes krastos.

Rēzekne tiek dēvēta par vienu no „Saskaņas centra” citadelēm, jo pilsētas varas groži vairāk vai mazāk stabili pēdējos gados ir visnotaļ dīvainā, ar neprognozējamiem paziņojumiem sirgstošā, krievu valodas aizstāvja, saskaņieša Aleksandra Bartaševiča rokās. Tomēr pašā „Saskaņas centra” virtuvē Bartaševičam diez ko gludi neiet.

Vairāk vai mazāk slēpti pret Bartaševiču ir izteicies gan Saeimas „Saskaņas centra” frakcijas līderis Jānis Urbanovičs, gan eirodeputāts no „Saskaņas centra”, sociālists Alfrēds Rubiks. Nacionāļu izteiktos pārmetumus Bartaševičam nav pat vērts uzskaitīt – viņus līdz baltkvēlei nokaitinājušas Bartaševiča ekstravagantās idejas par vēlmi pakļauties Krievijas ekspansijai, pilsētas pievārtē ar krievu atbalstu būvēt atomstaciju vai Rēzekni atvēlēt ķīniešu biznesam, nemaz nerunājot par norādījumu pilsētas oficiālajos pasākumos nelietot vārdu „okupācija”.

Tikmēr pats Bartaševičs runā tikai kad un ar ko grib. Pagājušās nedēļas nogalē viņš visai impozanti no sava kabineta izraidīja LTV raidījumu „De Facto” filmēšanas grupu. Rēzeknes galvas preses sekretāre paziņoja, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, lūk, liedzot domes priekšsēdētājam ar medijiem runāt un draudēja izsaukt pašvaldības policistus., lai viņu nomierinātu pārāk zinātkāros žurnālistus, kuri bija painteresējušies, cik tad Rēzeknes vietvarai izmaksā pašslavināšanās kampaņas masu saziņas līdzekļos. Kamēr Bartaševics bēguļo no nacionālās sabiedriskās televīzijas, viņam nez kāpēc ar apskaužamu regularitāti vietēja radiotīklā labpatīk uzrunāt rēzekniešus kaimiņvalsts Krievijas „popsas” kanālā „Hiti Rosii”.

Kādreizējais Tatjanas Ždanokas līdzskrējējs un PCTV priekšteces - partijas „Līdztiesība” Republikāniskā centra loceklis Bartaševičs saskaņiešu pulkā tāds baltais zvirbulis ir. Nevienam viņš nepatīk, bet toni nosaka gan, un grib to darīt arī turpmāk, jo ir „Saskaņas centra” līderis Rēzeknē.

Pagājušā gada beigās pret savas pilsētas mēru visnotaļ asi izteicās Saeimas „Saskaņas centra” frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Par to, ka viņš pamatīgi sakašķējies ar Rēzeknes atslēgu pārzini, liecina Urbanoviča izmestā frāze presē: „Rēzeknē saskaņieši daudz ieguva, bet 2013. gadā redzēsim, vai viņi iegūto uzticību spēs attaisnot. Priekšvēlēšanu finiša taisnē es vairs nevaru būt advokāts.” Ko īsti Urbanovičs ar Bartaševiču nav varējuši sadalīt, gan publiski netiek pausts.

Tāpat korī pret Bartaševiču vienojies arī eirodeputāts no „Saskaņas centra”, savulaik cietumsodu izcietušais sociālists Alfrēds Rubiks. Viņš atsaucies partijas „Tautas kontrole” Rēzeknes nodaļas vēstulei, kurā tiek kritizēts Bartaševičs un viņa darbības komentēja vietējā radiostacijā „Ef-Ei” (jāteic gan, ka šī radiofona stacija nebija izraudzīta nejauši, jo „Ef-Ei” izpilddirektors Andrejs Trokša ir „Tautas kontroles” Rēzeknes saraksta otrais numurs).

Pirms četriem gadiem „Saskaņas centrs” pašvaldības vēlēšanās ieguva vairāk nekā trešdaļu balsu un domē no 13 ieguva deviņus domnieku krēslus, kā būs šogad rādīs zināsim mazāk nekā pēc mēneša. 2009. gadā saskaņiešu uzvaru nodrošināja arī tas, ka labējie spēki nespēja vienoties, lai iegūtu respektējamu vietu skaitu pilsētas dome.

Nesaprotamās rēzekniešu ideoloģijas

Vienlaikus jāuzsver, ka vairākas partijas Rēzeknē nespēj noformulēt politisko platformu un savas pastāvēšanas jēgu. Kaut vai tā pati „Tautas kontrole”. Izlasot tās priekšvēlēšanu programmu, tā arī nekļūst skaidrs, kādu īsti ideoloģiju tā pārstāv. Viens gan ir skaidrs, ka „Tautas kontrole” ir pret visiem, kas pašreiz ir pie varas,

Tas pats arī jāteic par nesen dibināto Rēzeknes partiju „Vienoti Latvijai”, kura ar visnotaļ skaļu saukli, ka Rīgas Tehniskā universitāte iekaros Rīgu, grib iegūt varu arī galvaspilsētā. Partija apgalvo, ka tā nav ne labēja, ne arī kreisa, bet gan ir pragmatiska, bet tās pieņemtie lēmumi ir izsvērti un pamatoti

Tāpat uz vietām Rēzeknes rātsnama cer arī „Mūsu partija”, kuras viens no līderiem ir Rēzeknes pilsētas domes deputāts Viktors Barovskis, kas iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās piedalījās un domē tika ievēlēts no „Saskaņas centra” saraksta.

Rēzeknes domnieku krēslos kāro iesēsties ar apvienība „Iedzīvotāji”, kuru pirms četriem gadiem Ikšķilē dibināja radiojokdaris Ufo jeb Kaspars Upacieris. Tāpat par ideoloģisko nostāju vēlētājam šaubas var rasties, aplūkojot vēl vairākus partiju sarakstus.

Kopumā uz 13 deputātu vietām pilsētas domē pretendē 155 kandidāti no 11 sarakstiem (partijas „Vienota Rēzekne”, partijas „Vienoti Latvijai”, „Par dzimto valodu!”, „Saskaņas centrs”, apvienības „Iedzīvotāji”, Mūsu partijas, partijas „Alternative”, „Tautas kontroles”, „Latgales sirds” un „Vienotības” kopsaraksta, kā arī megakopības, kurā apvienojusies Latgales partija, Visu Latvijai!”-TB/LNNK, Reformu partija, Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība).

Lindermana „Par dzimto valodu!” arī Rēzeknē nav spējusi sagrābstīt vairāk par vienu deputāta kandidātu. Bet kādu...! Pēc visa spriežot, viņš Rēzekni grib nevis rusificēt vai padarīt par autonomās Latgales galvaspilsētu, bet gan lietuviskot.

„Par dzimto valodu!” priekšvēlēšanu programmā melns uz balta rakstīts: „Katram pilsētas iedzīvotājam jābūt tiesībām un iespējām komunicēt ar pašvaldību savā dzimtajā valodā.” Ja ņemam vērā, ka Latvijas - Krievijas kultūras un ekonomikas sadarbības biedrība „Slavija” valdes priekšsēdētājs Vadims Gilis, kā pats norādījis anketā, ir lietuvietis, tad viņa ievēlēšanas gadījumā Rēzeknes rātsnama gaiteņi būtu jāpārkrāso sarkanzaļdzeltenos toņos. Tomēr nez kāpēc Gilis savas partijas priekšvēlēšanu programmā it nemaz nepieskaras leišu mēlei, bet gan raksta kaut ko par krievu valodu un latgaliski runājošās Latgales autonomiju. Varbūt varētu kaut ko saprast, ja Gilis iestātos par angļu valodas respektēšanu, jo viņš taču Latvijas Universitātē ir ieguvis izglītību angļu valodas un literatūras specialitātē.

Rēzeknes novadā priekšvēlēšanu konkurence niecīgāka nekā pilsētā

Savukārt Rēzeknes novadā konkurence uz domnieku krēsliem būs salīdzinoši mierīgāka nekā pilsētā. Tāpat kā pilsētā arī novada vietvarā cer iekļūt gan „saskaņas centrs”, gan eirodeputāta Aleksandra Mirska jaunveidojums – partija „Alternative”, gan arī ZZS.

Kopumā uz novada domes 17 deputātu vietām pretendēs 78 kandidāti no četriem sarakstiem. Bez jau trim pieminētām listēm arī novadā izveidots megakopprojekts, kurā apvienojušās vairākas partijas, tāpat kā pilsētā. Tikai mazliet savādākā kombinācijā. Ja Rēzeknes pilsētā spēja apvienoties Latgales partija, „Visu Latvijai!”-TB/LNNK, Reformu partija, Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība, tad Rēzeknes novadā – „Vienotība”, Reformu partija, Latgales partija un „Visu Latvijai!”-TB/LNNK. Jāteic, ka šādi dīvaini veidojumi, kuros apvienojas pat Saeimas opozīcijas partijas galvaspilsētā nebūtu iedomājami. Rīdziniekiem atliek vien nobrīnīties!