Dīvainības Valmieras pašvaldības vēlēšanu sarakstos
Valmiera ir vienīgā Latvijas lielā pilsēta, kurā uz vietām pašvaldībā nepretendē tā dēvētās krievu partijas. Galvenā cīņa pilsētā un tuvējos novados notiks starp latviskajām partijām. Starp kandidātiem Valmierā ir arī vairāki Latvijā pazīstami cilvēki – gan olimpieša Māra Štromberga tēvs, gan Valmieras teātra direktore.
Ne „Saskaņas centrs”, ne PCTVL, ne lindermanieši, ne arī citas mazākās partijas, kuras sakās cīnāmies par „apspiesto” krievvalodīgo tiesībām, latviskajā Vidzemes pusē tā arī nav sadūšojušās izvirzīt savus kandidātus. Gan Valmierā, gan ar to robežojošajos Beverīnas, Burtnieku un Kocēnu novados startē tikai latviskās partijas, kurās varam atrast arī vienu otru pazīstamu cilvēku – gan divkārtējā olimpiskā čempiona, BMX braucēja Māra Štromberga tēvu Guntaru, gan viņa treneri Ivo Lakuču, gan Valmieras teātra direktori Evitu Sniedzi, gan arī šī paša teātra aktrisi Baibu Cēsnieci - Valanti.
Valmieras pilsētā uz 13 deputātu krēsliem kandidē 72 pretendenti no pieciem sarakstiem - Reformu partijas, ZZS, „Visu Latvijai!”-TB/LNNK , „Vienotības” un partijas „Valmierai un Vidzemei".
Īpašus pārsteigumus Valmierā pēc vēlēšanām negaida, jo tur stipras pozīcijas ir Inesim Boķim, kurš pilsētā valda jau 12. gadu. Savulaik viņš pilsētas domē iekļuva no Tautas partijas un Valmiera tika dēvēta par Tautas partijas citadeli. Kad Tautas partija pašlikvidējās, Boķis līdzīgi citiem saviem kolēģiem – tautpartijiešiem, pilsētu mēriem, nodibināja savu reģionālo partiju – „Valmierai un Vidzemei”, kuras sarakstā startē ar pirmo numuru.
Starp citu, Valmieru tik tiešām varam dēvēt par BMX galvaspilsētu, kaut vai tā dēļ, ka Štromberga treneris Ivo Lakučs arī kandidē vēlēšanās, kaut gan ne no pilsētas varas, bet gan no „Vienotības” saraksta.
Jāuzsver, ka pagājušā gada nogalē Valmierā arī nolēma, ka par valmierieša Māra Štromberga un BMX komandas panākumiem Pekinas un Londonas olimpiskajās spēlēs liecinās pilsētvidē novietots bronzā atliets BMX velosipēds. Ar šo ideju klajā nāca viena no pilsētas varas partijas pārstāvēm - Valmieras teātra direktore Sniedze.
Tomēr pēdējā sasaukuma laikā ne visi lēmumi tika uztverti mierīgi, un Valmierā piedzīvots pirmais pikets pašvaldības pieredzē – iedzīvotāji bija neapmierināti stadiona teritorijā nocirsto koku dēļ. Tai pašā laikā valmierieši norāda uz daudziem attīstītiem projektiem: jaunuzcelto pamatskolu, ielu remontiem, par pusotru miljonu latu vērto tilta rekonstrukciju, kas uzstādīto liekto laternu dēļ sabiedrībā iesaukts par Boķa ribām. Izveidots arī biznesa inkubators un Valmieras uzņēmēju konsultatīvā padome, lai kopā ar biznesmeņiem tiktu pieņemti vispareizākie lēmumi.
Beverīniešu seperātisms
Par to, ka lauku iedzīvotājiem lielās politiskās partijas un rīdzinieku intrigas ir apriebušās, liecina nelielā Beverīnas novada, kurā apvienojušies trīs – Kauguru, Brenguļu un Trikātas – pagasti, vēlēšanu saraksti. Uz deviņām vietām novada domē pretendē pieci saraksti, kuros cilvēki apvienojušies tikai un vienīgi pēc savas dzīvesvietas, nevis politiskās piederības – „Beverīnas spēks”, „Vienoti Beverīnai”, „Abulieši”, „Savieši” un „Kaugurieši”. Jāteic, ka arī pašreiz novada domē ir piecu vēlētāju apvienību saraksti un neviens no tiem nenes valstī zināmas partijas nosaukumu. Tie ir – „Brenguļi Beverīnai”, „Kaugurieši”, „Tālava”, „Jumis” un „Pārgauja”.
Par Burtnieku galveno pagastveci vēlas kļūt bijušais izglītības ministrs
Savukārt pārējos divos Pievalmieras novados – Burtniekos un Kocēnos - startē tikai nacionāla mēroga partijas. Burtniekos varam atrast arī pazīstamus cilvēkus.
Burtnieku novadā uz 15 domnieku vietām pretendē 86 pretendenti no pieciem sarakstiem - Zaļās partijas, „Visu Latvijai!”-TB/LNNK, Latvijas zemnieku savienības, „Vienotības” un Vidzemes partijas.
No Vidzemes partijas uz novada domi pretendē Valmieras teātra aktrise Baiba Cēsniece – Valante. Savukārt no Zemnieku savienības uz novada domi pretendē kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs un bijušais Valmieras mērs Kārlis Greiškalns, kurš gan novadā diez ko lielu popularitāti nebauda. Pagājušā gada oktobrī viņš kļuva par Burtnieku novada domes priekšsēdētāju sasirgušā mēra Jāņa Leita (Zaļā partija) vietā, bet šī gada janvārī viņu no priekšnieka krēsla kolēģi – domnieki nometa, jo bija neapmierināti „ar domes priekšsēdētāja Kārļa Greiškalna domes vadības stilu un aktīvi uzsāktajām pirmsvēlēšanu aktivitātēm, kas traucē pēctecīgu un reglamentētu pašvaldības un domes darbu.”