Ints Ķuzis: Latvijā pieaugs eiro viltojumu skaits

Rīgā no 14. līdz 16.maijam, notiek Vācijas Federālās kriminālpolicijas pārvaldes sadarbībā ar Valsts policiju organizētā konference, kas veltīta eiro aizsardzībai pret viltojumiem.

Tās atklāšanā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norādīja, ka eiro Latvijai nebūt nav pašmērķis, bet līdzeklis, lai palielinātu Latvijas ekonomikas vides pievilcību un radītu lielāku pārliecību par uzticamību ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai. Ņemot vērā, ka eiro ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, ir nepieciešami saskaņoti viltošanas novēršanas pasākumi. Lai arī viltojumu skaits ir neliels un tam ir tendence samazināties, tā tomēr ir globāla valūta, kuras drošībai jāpievērš pastiprināta uzmanība, uzskata ministrs.

Vācijas Federālās kriminālpārvaldes Ekonomisko, finanšu un noziegumu pret īpašumu apkarošanas grupas priekšniece Martina Linka savā uzrunā uzsvēra, ka viltotas naudas izplatība noved pie ekonomiskiem zaudējumiem un grauj cilvēku uzticēšanos maksāšanas līdzekļiem. Eiro viltojumu apkarošana notiek gan starptautiskā, gan nacionālā līmenī, tāpēc starp valstu tiesībsargājošām iestādēm nepieciešama sadarbība un informācijas apmaiņa. Viņa atgādināja, ka pēdējos gados Austrumeiropā atklātas vairākas šīs valūtas viltošanas vietas.

Savukārt Eiropas Komisijas Eiropas biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) Eiro aizsardzības nodaļas priekšnieks Johans Kau uzsvēra, ka pagājušā gada beigās parādījās vairāk viltotas naudas un tās kvalitāte paaugstinās. Organizētā noziedzība izmanto arvien vairāk paņēmienus, lai izvērstu savus rūpalus. Arī viņš uzsvēra tiesībsargājošo un citu iestāžu savstarpējās sadarbības lomu viltojumu apkarošanā.

Ķuzis pēc konferences atklāšanas žurnālistiem pastāstīja, ka, neskatoties, ka patlaban Latvijā maksāšanas līdzeklis ir nacionālā valūta lats, policija ikdienā atrod arī viltotus eiro. Viņš atgādināja, ka policisti janvārī Rīgā un tās apkārtnē par viena lata un divu eiro monētu viltošanu aizturējusi trīs jaunu cilvēku grupējumu. Izmeklētāji uzskata, ka noziedzīgais grupējums izgatavojis 3825 viltotas divu eiro monētas un 289 viena lata monētas.

Eiro daudziem iedzīvotājiem būs jauna valūta, un to viltojumu apkarošana nepieciešama, jo, neskatoties uz to, ka Latvijā lats ir ilgstoši lietots, joprojām atrodas neuzmanīgi cilvēki, kuriem "prasti viltojumi tiek iesmērēti".

Lai arī Eiropas dienvidos vairāk tiek konstatēti eiro viltojumi, Ķuzis nešaubās, ka, pievienojoties eirozonai, viltotas nauda ieplūšana Latvijā pieaugs. "Es nezinu, vai noziedznieki gatavojas [Latvijas pievienošanai eirozonai], bet mēs gatavojamies noteikti," uzsvēra VP priekšnieks.

Jau ziņots, ka konferences mērķis ir savstarpēja informācijas apmaiņa un sadarbības veicināšana starp policijas, tieslietu un finanšu institūcijām no vairākām Eiropas Savienības valstīm, kā arī no Ukrainas un Krievijas. Konferences laikā tiks runāts par aktuālo eiro banknošu un monētu viltošanas un viltotas naudas apkarošanas situāciju gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, kā arī par starptautisko sadarbību viltotas naudas apkarošanas jomā.

Šī ir jau ceturtā konference pēc kārtas, un Latvija šogad par sadarbības partneri izvēlēta, jo plānots, ka ar nākamā gada 1. janvāri tā kļūs par eirozonas dalībnieci. Konferencē piedalās 60 dalībnieki no policijas un tieslietu struktūrām, kā arī nacionālajām bankām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Dānijas, Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Ukrainas un Krievijas, kā arī no tādām Eiropas institūcijām kā "Europol" un "Eurojust", Eiropas Centrālā bankas un OLAF.

Latvijas Bankas eksperti prognozē, ka pēc Latvijas pievienošanās eirozonai pieaugs atklāto viltojumu skaits, taču situācija nebūs dramatiska.

Pirms vairākiem mēnešiem "Hansab" veiktas aptaujas rezultāti atklāj, ka 66% iedzīvotāju uzskata, ka eiro nav drošs pret viltojumiem, 49% baidās, ka nespēs atpazīt viltojumus, kas ir diezgan liels procents. Savukārt 56% aptaujāto nezina, kā rīkoties, atklājot viltojumu.

Latvijas Bankas statistika liecina, ka no 2002. līdz 2012.gadam Latvijā tika atklāti 915 eiro viltošanas gadījumi.