Sāktas vairākas pārbaudes par ārstiem, kas pieprasījuši naudu no pacientiem
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šogad ir sācis vairākas pārbaudes par ārstiem par prettiesisku labumu pieprasīšanu no pacientiem
Šogad no pacientiem KNAB saņēmis vairāk nekā desmit ziņojumu par to, ka ārsti pieprasījuši kādus labumus par ārstēšanu. Vairākos gadījumos ir sāktas pārbaudes. Cik pārbaudes tiek veiktas un par ko tieši, KNAB pagaidām neatklāj.
"Saistībā ar prettiesisku labumu pieprasīšanu no pacientiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā tiek saņemti iesniegumi un ziņojumi ‒ saņemts virs desmit iesniegumiem. Turklāt KNAB ir sāktas pārbaudes par prettiesisku labumu pieprasīšanu," informēja biroja pārstāve Inta Šaboha.
Birojs šogad februārī īstenoja akciju pret korupciju veselības aprūpē "Neriskē", jo aptuveni trešdaļa iedzīvotāju ir saskārušies ar korupciju veselības aprūpē. Kampaņas mērķis bija veicināt sabiedrības neiecietību pret korupciju medicīnā un mudināt iedzīvotājus neiesaistīties prettiesiskās darbībās.
Kampaņu asi kritizējis Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Šonedēļ intervijā "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" viņš teicis: "Protams, šāda klipa rādīšanai svešā valstī ir tikai viens uzdevums: samazināt tās valsts medicīnas darbinieku prestižu, veicināt pacientu un mediķu emigrāciju." Apinis par korupciju medicīnā arī sacīja: "Neesmu dzirdējis, ka kāds no mediķiem būtu notiesāts par šādu noziegumu. Toties es labi zinu, ka vairāki KNAB darbinieki atsēž cietumā par vienkāršu zagšanu."
Pārskats par korupcijas riskiem veselības aprūpes sistēmā gan liecina, ka Latvijā četri ārsti ir notiesāti tieši par naudas pieprasīšanu no pacientiem. KNAB ārstu vārdus neatklāj, bet medijos vārdi ir izskanējuši.
Viens no tiem ir ķirurgs Āris Auders, kurš sistemātiski pieprasīja no pacientiem samaksu par operāciju veikšanu, maldinot pacientus par to, ka operācija ir maksas pakalpojums, lai gan šādu pakalpojumu apmaksāja slimokase. Viņš no 77 pacientiem izkrāpa 40 tūkstošus latu. Tiesa atzina ārstu par vainīgu krāpšanā un notiesāja ar naudas sodu, piemērojot arī mantas konfiskāciju.
Savukārt neiroķirurgs Ingus Gārša, apzinoties, ka pacientam nepieciešamo operāciju apmaksā valsts, vērsās pie pacienta tuvinieces un maldināja viņu, sniedzot tai nepatiesas ziņas, ka par operācijas izdarīšanu ir jāsamaksā atalgojums viņam un pārējam medicīnas personālam. Viņš izkrāpa naudas summu 450 latu. Tiesa, izvērtējot krimināllietā apkopotos pierādījumus, atzina ārsta vainu krāpšanas izdarīšanā un notiesāja, piemērojot naudas sodu.
Iepriekš jau ziņots, ka ārsts Juris Dārznieks, izmantojot savas dienesta pilnvaras, vairākkārtīgi psiholoģiski ietekmēja pacientu, pieprasīja un pēc tam arī pieņēma prettiesisku materiālu atlīdzību 100 latu apmērā par veikto operāciju. Ārstam piemēroja piespiedu darbu.
Bet Jelgavas pilsētas slimnīcas ārsts Vladimirs Kravecs 2010.gadā prettiesiski pieprasījis un pieņēmis 50 latu saistībā ar kādai personai veikto operāciju. Prokurors nolēma piemērot priekšrakstu par sodu –140 darba stundu.
Šogad 1.aprīlī spēkā stājās grozījumi Krimināllikumā, kas paredz sodu par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, tas nozīmē, ka sodīt var arī devējus.
BNS