Saeimas Izglītības komisija spriedīs par vardarbības novēršanu izglītības iestādēs

Ierasties sēdē aicināts Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis, Labklājības ministrijas pārstāvis, Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece Laila Rieksta- Riekstiņa un VBTAI Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta pārstāvis.

Tāpat uzaicināts Tiesībsarga biroja pārstāvis, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas prezidente Ineta Tamane un Valsts policijas pārstāvis.

TV3 raidījums "Bez tabu" ziņoja, ka aptuveni pirms mēneša Jaunjelgavas vidusskolā kāds skolnieks nežēlīgi piekāvis pirmklasnieku skolas tualetē, mazo skolēnu turot aiz rokām, kamēr viņam sists pa kailu kājstarpi. Aizdomas krīt uz kādu piektklasnieku.

"Arvien jauni šokējoši fakti un nenoskaidroti jautājumi atklājas vardarbības incidentā Jaunjelgavas vidusskolā, kamēr atbildīgās iestādes nav spējušas izlēmīgi rīkoties, lai sniegtu palīdzību cietušajam zēnam un noskaidrotu notikušā apstākļus," aģentūrai LETA norādīja Saeimas deputāte Daina Kazāka (RP).

"Būdama Saeimas deputāte, esmu nolēmusi pieprasīt informāciju no atbildīgajām iestādēm, uzdodot vairākus jautājumus. Vai tiesa, ka pašvaldība organizē rehabilitāciju cietušajam zēnam tikai pēc uzstājīgām prasībām (nevis pašu iniciatīvas) un ka netiek sameklēts krīzes centrs, kur cietušais varētu palikt kopā ar mammu un arī trīsgadīgo brālīti? Kāpēc piekautais zēns tika vests pie cita, ne sava ģimenes ārsta, un vai ārsts, kurš puisīti apskatīja, par to ir uzreiz ziņojis cietušā ģimenes ārstam? Vai bijusi arī pēcapsekošana? Vai tiesa, ka Jaunjelgavas vidusskolas direktore balotējas pašvaldību vēlēšanās un tieši šī iemesla dēļ par incidentu mēnesi ir noklusēts, kamēr to nav atmaskojuši masu mediji? Vai tiesa, - ka cietušā bērna māte saņēmusi draudus no iespējamā varmākas ģimenes, kā arī no attiecīgās pašvaldības?" apgalvo Daina Kazāka, Saeima Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāve.

Kazāka uzsver - ir jāizvērtē, kāda ir bijusi skolas vadības un pedagogu rīcība, kā arī pašvaldības sociālā dienesta un policijas rīcība. "Nav pieļaujams ka mēnesi pēc incidenta sniegtā palīdzība cietušajam un viņa tuviniekiem bijusi tikai vecāku organizēta," uzsver Kazāka, kas ir arī ilggadējā vecāku nevalstisko organizāciju un "Latvijas Vecāku foruma" dalībniece.

Jau vēstīts, ka "Latvijas Vecāku foruma" dalīborganizācijas - biedrība "Izglītība un atbalsts Latvijas ģimenēm" un biedrība "Vecāki par izglītību" ir satraukusies par neseno vardarbīgo gadījumu Jaunjelgavas vidusskolā un atklātā vēstulē aicina tiesībsargu un vairākas ministrijas to izvērtēt un rīkoties, aģentūru LETA informēja organizācijas pārstāvji.

Tikmēr VBTAI sagatavojusi vēstuli Jaunjelgavas vidusskolai un pilsētas pašvaldībai, kurā izteikts aizrādījums par novēlotu vēršanos tiesībsargājošajās institūcijās, lai ziņotu par kāda pirmklasnieka piekaušanu.

Arī IKVD veicis pārbaudi skolā. IKVD vadītāja Juhņēviča sarunā ar aģentūru LETA sacīja, ka vēl notiek situācijas izvērtēšana, taču sākotnējie secinājumi liecina, ka šajā situācijā skola nav pārkāpusi normatīvos aktus. "Skola veda bērnu pie ārsta, nodrošināja pirmo palīdzību, bet mēs noteikti skolai uzdosim pilnveidot preventīvo darbu, lai mazinātu vardarbību un agresiju," sacīja Juhņēviča.

Tāpat secināts, ka skolā nav sociālā pedagoga, kas šajā gadījumā izrādījies liels trūkums. Lai arī skolā ir psihologs, viņa darba efektivitāte izrādījusies nepietiekama, jo vardarbība skolā ir un šis neesot vienīgais gadījums. Skolai situācijas risināšanā uzdos arī iesaistīt pašvaldību un tās sociālo dienestu.

Savukārt par agresīvo bērnu skola ziņojusi policijai, tādēļ IKVD cer, ka policija atbilstoši kompetencei pieņems arī lēmumu par šī bērna pārkāpumu. "No mūsu puses, mēs varam informēt, ka atbilstoši likumam par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem šādam bērnam kā galējais soda mērs ar tiesas lēmumu var tikt piemērota ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē," teica dienesta vadītāja.

IKVD ieteikšot pašvaldībai izvērtēt iespējas šim bērnam nodrošināt vismaz sociālās korekcijas programmu šajā vai kādā citā izglītības iestādē. "Pilnīgi viennozīmīgi šāds bērns nevar mācīties parastajā programmā kopā ar citiem bērniem, līdz ar to viņam ir nepieciešams meklēt citus risinājumus, lai viņš neapdraudētu citu bērnu drošību un veselību," uzsver Juhņēviča. Ja vecāki nesadarbojas, jautājuma risināšanā esot jāiesaista pašvaldība, kurai ir tiesības ar administratīvām metodēm piespiest vecākus sadarboties un pieņemt attiecīgus lēmumus.

LETA