Latvijas atpalikšanā no Igaunijas ministrs vaino politiķu "ļenganumu"

"Igaunijā politiķi nebija tik ļengani kā mums pēdējos desmit gados, izpatīkot sabiedrībai un neefektīvi strādājot," aģentūrai LETA sacīja Vilks. Sākotnēji Latvija un Igaunija bija vienādās pozīcijās, taču kaimiņvalsts laikus saprata, ka ir jāvirzās uz nulles budžeta deficītu, un sabiedrība to akceptēja. Līdz ar to Igaunijai patlaban ir lielāki tēriņi, taču algas arī ir lielākas un arī dzīves līmenis ir labāks.

"Igauņu politiķiem bija ciets mugurkauls, un tāpēc viņi tagad var atļauties arī celt algas," teica ministrs. Savukārt Latvijā, viņaprāt, politiķi vairāk grib izpatikt sabiedrībai, lai gan ir jāsaprot, ka nevar tikai "glaudīt", bet gadījumā, ja ir slikti, tad tas arī ir jāsaka, un nevar visu laiku izpatikt. "Sabiedrībai, protams, patīk labie varoņi, naudas dalītāji," viņš piebilda.

Viņš ir pārliecināts, ka neviena valsts neiegūs no ļenganiem politiķiem, kas visu laiku kaut ko sola. "Es cienu tos, kas prasa naudu, bet viņiem aizmugurē ir kāds funktieris, viņi zina, ka grib sastrukturizēt un ka būs labāk," turpināja politiķis. Viņaprāt, arī Latvijā politiķiem jābūt ar "stingrāku mugurkaulu", mēģinot sabiedrībai izskaidrot un salikt visu pa prioritātēm.

Patlaban Latvija daļēji dara un daļēji arī nedara to, kam Igaunija jau ir izgājusi cauri un kāpēc nonākusi līdz tādam rezultātam, kāds ir tagad. "Paskatāmies, kāds ir viņiem algu līmenis un sabiedrības novērtējums politiķiem, lai gan arī viņiem bija jāpieņem lēmumi par tēriņu ierobežošanu," aicināja Vilks.

Patlaban gan tāda solīšana, kāda bija pirmskrīzes laikā, vairs neesot novērojama, tomēr atkal, viņaprāt, ir redzams, ka saistībā ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, sākas solīšana. "Solījumu ir ļoti daudz, un priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies. Vairāk ir jāmeklē kompromisi," secināja ministrs. Tomēr viņš aicināja saprast, ka ir prioritāras lietas, ir lietas, kas jādara tagad, un pārējās tad, kad tām pienāks laiks.