Sirmais: Dziesmu svētki ir piederības apliecinājums Latvijai un latviešu tautai

"Dziesmu svētki ir tas brīdis, kad esmu visvairāk apzinājies savu piederību latviešu nācijai, valstij, valodai un kultūrai. Varu teikt, ka Dziesmu svētki man ir piederības apliecinājums. Domāju, ka mums nav citu svētku, kad tik skaidri apzināmies savu piederību Latvijai un latviešu tautai. Tādi vairs nav ne Jāņi, ne kristietības svētki. Nevieni citi svētki nav tik izteikti latviski kā Dziesmu svētki. Tās ir latviešu dziesmas, latviešu mūzika, latviešu tautas tērpi. Tikai Dziesmu svētku laikā vienreiz piecos gados ielās var redzēt vienkopus tik daudz cilvēku tautas tērpos," norāda Sirmais.

Kordiriģents atzīst, ka viņam Dziesmu svētkos viens no vissvētākajiem brīžiem ir, kad kopkoris dzied Jāzepa Vītola "Gaismas pili". Pēc 90.gadu spožajiem Dziesmu svētkiem vairāku svētku noslēguma koncertos "Gaismas pils" vairs nebija koncerta kulminācija, tikai tāds "garāmgājiens". Tas licis daudz domāt, kāpēc tā ir, varbūt tas ir tāpēc, ka laiks iet uz priekšu un apstākļi ir mainījušies. "Domāju, ka 2008.gada Dziesmu svētkos man kā noslēguma koncerta mākslinieciskajam vadītājam izdevās atgriezt Vītola "Gaismas pilij" tās kulminācijas vietu programmā," saka Sirmais. Viņš pauž cerību, ka šogad Dziesmu svētku noslēguma koncertā, kura mākslinieciskie vadītāji ir Aira Birziņa un Ivars Cinkuss, bet galvenais mākslinieks - Ivars Mailītis, Vītola "Gaismas pils", tāpat kā viss koncerts, izskanēs visā krāšņumā un varenībā. "Mēs varam ieguldīt simtus, tūkstošus un miljonus, bet, ja tam nebūs mākslinieciskās idejas seguma un risinājuma, tad nekādi tehniskie rādītāji nespēs svētkus pacelt tādā īpašā augstumā, pēc kura tiecas dziedātāji korī, dejotāji un arī skatītāji," ir pārliecināts Sirmais.

Sirmais pats šo Dziesmu svētku noslēguma koncertā diriģēs divus skaņdarbus - Imanta Kalniņa un Knuta Skujenieka "Lūgšanu" un Raimonda Tigula "Dod, Dieviņi! ".

Dziesmu svētku Mākslinieciskās padomes vadītājs diriģents pastāstīja, ka tiek plānots, ka tūlīt pēc XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem notiks konference, kurā tiks analizēts repertuārs un svētku norise, kā arī problēmas, kas jārisina. Visbiežāk nesaprot, ka Dziesmu svētki nav pasākums vienreiz piecos gados. Dziesmu svētki ir process, kas rit dienu no dienas, vakaru pēc vakara, katras brīvdienas - kolektīvu vadītājiem tas ir ikdienas darbs. Tas gan ir deformēts un valsts attieksmes ziņā atkarībā no finansiālās situācijas un dažādiem apstākļiem ļoti ietekmēts. Dziesmu svētki ir ļoti jūtīgs organisms, tāpēc ir jārēķinās ar visu, kas notiek Latvijā, un nevar visu pakļaut tikai naudas attiecībām, norādīja Sirmais.

LETA, Foto: Lita Krone/LETA