Solītās reformas pamazām izplēn? Jaunais ministrs vilcinās sodīt "brāķdarus"
Jaunais izglītības ministrs Vjačelsavs Dombrovskis tomēr vilcinās sodīt atbildīgos par brāķi augstākās izglītības studiju programmu izvērtējumā, bet iepriekšējais izglītības ministrs Roberts Ķīlis cer, ka jaunais ministrs nenoraks reformas, svētdien vakarā vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".
Pabeigta dienesta pārbaude par to, vai izglītības ministrijas amatpersonas pietiekami kvalitatīvi uzraudzīja augstākās izglītības izvērtēšanas projektu, kam tika tērēts vairāk nekā miljons latu Eiropas sociālā fonda līdzekļu. Komisijas vadītājs rosina sākt disciplinārlietas pret trim amatpersonām, no tām divas uz izmeklēšanas laiku atstādinot. Tomēr jaunais izglītības ministrs Dombrovskis nesteidzas ar aktīvu rīcību, jo baidoties pieņemt lēmumu, nepietiekami izvērtējot situāciju, norādīja TV3.
Raidījums atgādina, ka Ķīļa un Augstākās izglītības padomes vadītāja Jāņa Vētras ne pārāk labās attiecības pārauga īstenā karā pēc tam, kad ministrs apšaubīja Vētras vadītās iestādes īstenoto projektu par studiju kvalitātes novērtēšanu Latvijas augstskolās un koledžās.
Vēlāk ministrijas pasūtīts auditorkompānijas "Deliotte Latvia" audits apstiprināja Ķīļa apgalvojumus, ka gadu ilgušais projekts, kas izmaksāja vairāk nekā miljonu latu, ir veikts nekvalitatīvi.
Neatkarīgi auditori izpētīja, ka 237 vietējie un ārzemju eksperti bieži parakstījās uz tukšām lapām vai viņu vietā zem konkrētā studiju virziena izvērtējuma parakstījās citi. Komisijās ne vienmēr bijis pietiekams ekspertu skaits, turklāt vismaz 10 cilvēkiem konstatēts tiešs interešu konflikts – viņi saņēmuši naudu no augstākās izglītības iestādes, kurā veica programmas novērtēšanu. Darba uzraudzībai izveidotā komisija bijusi darba imitācija, jo, piemēram, dažas sēdes vadījusi pati uzraugāmā persona – Baiba Rivža. Tie ir tikai daži no vairāk nekā 100 lappušu garā pārkāpumu un nepilnību saraksta. Ķīlis, vēl būdams amatā, solīja prasīt zaudējumu atmaksu no atbildīgajiem.
Ar Ķīļa rīkojumu 15.martā tapa dienesta pārbaudes komisija, kuru vadīja Labklājības ministrijas deleģēts jurists Māris Knoks. Pārējie pieci komisijas locekļi bija no izglītības ministrijas. Knoka komisija lūdza amatpersonām, kuras kontrolēja dārgo projektu, atspēkot "Deloitte Latvia" ziņojumā uzskaitītos pārkāpumus. Pretargumentāciju tās neesot varējušas sniegt.
Knoks raidījumam sacīja: "Kontrole nav veikusi savus pienākumus viennozīmīgi kvalitatīvi, un no manas puses tas gala atzinums ir pietiekami skarbs. Kontrolējošās iestādes un amatpersonas nav savus pienākumus pildījušas, tāpēc pastāv risks ar šā fonda naudas izlietojuma atbilstību."
Knoks, konstatējot paviršu projekta īstenošanas kontroli, rosina sākt disciplinārlietu gan pret Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktori Ditu Traidās, gan viņas vietnieci struktūrfondu kontroles jomā Elitu Zondaku. Uz izmeklēšanas laiku abas amatpersonas būtu jāatstādina, lai netiktu likti šķēršļi. Tāpat disciplinārlietu Knoks rosina sākt pret Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāres vietnieci Laumu Sīku, kura ironiskā kārtā pati darbojās šajā dienesta pārbaudes komisijā. Gan Traidās, gan Sīka šonedēļ bija devušās komandējumā.
Izglītības ministrs dienesta pārbaudes komisijas atzinumu saņēma 30.maijā, tomēr ar lietu ierosināšanu nesteidzas. Knoka komisija esot iesniegusi divus atzinumus, otrajā neesot runāts par amatpersonu iespējamu disciplināratbildību.
"Man ir divi diezgan pretēji viedokļi – viens ir komisijas vadītāja viedoklis, otrs pārējo komisijas dalībnieku viedoklis. Pieprasot papildu novērtējumu no VIAA, man mēneša laikā jāpieņem lēmums," Dombrovskis pastāstīja "Nekā personīga".
VIAA ir dots mēnesis laika, lai vēlreiz atbildētu uz tiem pašiem jautājumiem, kurus jau uzdeva "Deliotte Latvia" un Knoka vadītā komisija. Lai arī augstākās izglītības kvalitātes izvērtēšanas projekts ir bijis karstākais temats kopš ministrija nonāca Reformu partijas pārziņā, Dombrovskim nav iznācis laika rūpīgi iepazīties ar "Deliotte Latvia" ziņojumu par kļūdām šajā projektā.
TV3 raidījumam ministrs teica: "Esmu iepazinies, taču nevaru teikt, ka to esmu pilnībā izlasījis. Jo laika man pēdējā mēneša laikā bija tikai tik daudz. Bet vismaz secinājumu ziņā un ar tādiem pašiem kliedzošākajiem faktiem esmu iepazinies.. Ja mēs runājam par vismaz vienu, kas man ir palicis prātā, kur kāds cilvēks ar izglītību sociālajās zinātnēs vērtē studiju programmas mašīnbūvē, tas protams, liek uzdot dažus jautājumus."
Raidījums norāda, ka pagaidām Dombrovskis uzdod jautājumus, nevis rīkojas. Viņa piesardzības pamatā varētu būt nevēlēšanās atmaksāt Eiropai vairāk nekā miljonu latu, ja atklātos, ka sociālā fonda līdzekļi tērēti nelietderīgi vai nelikumīgi.
Knoks raidījumam atzinis, ka valsts ir duālā situācijā, "jo kvalitatīvāk pārbaudām, jo lielākus pārkāpumus atrodam, jo valstij lielāki zaudējumi rodas. Bet no sistēmas un tiesiskās kārtības viedokļa jebkurš rupjš tāds pārkāpums ir jāatklāj un jānovērš, vienalga, cik tas maksā".
Pētījuma vētrainā apšaubīšana uz ilgu laiku pārtrauca augstskolu studiju programmu akreditāciju. Ministriem nomainoties, tā atkal atsākusies. Īpaši izveidotā ministrijas komisija akreditācijā daļēji izmanto arī skandalozajā projektā sniegtos atzinumus, informē TV3.
No izglītības ministrijas atkarīgs arī, vai par nepienācīgu projekta īstenošanu kādam jāatbild arī krimināllikuma izpratnē. Savulaik Ķīlis vērsās pret Augstākās izglītības padomes vadītāju Vētru Ģenerālprokuratūrā. Tur "Nekā personīga" sacīja, ka tiesībsargājošā iestāde pieprasījusi ministrijai vairākus papildu materiālus, kurus joprojām nav saņēmusi.
Savukārt Ķīlis raidījumam "Nekā personīga" rakstveidā atbildēja: "Dienesta pārbaudes komisijas vadītāja Knoka kunga argumenti ir pārliecinoši un izsmeļoši, kuriem pilnībā piekrītu. Arī secinājumu un rekomendāciju daļu es, būdams ministrs, pilnībā pieņemtu un nekavējoši rosinātu disciplinārlietas, kā arī atstādinātu uz to laiku ziņojumā minētās amatpersonas. Ja sadzīves preču vai automobiļu ražotāja produkcijā tiek konstatēts būtisks brāķis, tiek atsauktas visas attiecīgās līnijas preces, lai cik daudz tas ražotājam nemaksātu. AIP studiju programmu izvērtējums ir brāķis, un skaidrs, ka atsaucams. Te ir runa gan par izšķiestu valsts un ES naudu, gan cilvēku un augstskolu resursiem. Ir vēl viens būtisks apsvērums. Jau 2009.gadā valdības ziņojums raksturoja būtiskus trūkumus augstākās izglītības jomā un iezīmēja reformu virzienu. Taču tā vietā, lai ķertos pie studiju programmu licencēšanas, akreditācijas un finansēšanas būtiskām izmaiņām, tika veikts teju divus gadu ilgs izvērtēšanas process, kas beigās izrādījās nederīgs. Vienkārši reformas tika novilcinātas par vairākiem gadiem. Un te nevar nerasties jautājumi par iespējami apzināti iecerētu pārmaiņu sabotāžu. Kas tad skaidrotu arī to izmisumu, ar kādu cenšas norakt gan "Deloitte" vērtējumu, gan dienesta izmeklēšanas secinājumus. Ļoti paļaujos, ka pašreizējais ministrs to nepieļaus."
