Tikai puse iedzīvotāju dzirdējuši civilās aizsardzības trauksmes sirēnas
Gandrīz puse jeb 46% Latvijas iedzīvotāju nedzirdēja 10.maijā notikušo civilās trauksmes sirēnu pārbaudi, 50% iedzīvotāju to dzirdēja, bet vēl 4% respondentu bija grūti atbildēt uz šo jautājumu, liecina pagājušajā mēnesī veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.
Krīzes vadības padomes (KVP) sekretariāta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), kā arī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā pētījumā par Latvijas civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas efektivitāti secināts, ka kopumā gan sistēmas darbība vērtējama apmierinoši.
Par 10.maijā notikušo trauksmes sirēnu pārbaudi iedzīvotāji ar mediju starpniecību tika informēti trīs dienas iepriekš. Attiecīgi par gaidāmo trauksmes sirēnu pārbaudi valstī vidēji bija informēti 46% iedzīvotāju, bet 50% iedzīvotāju šī ziņa nesasniedza.
Vienlaikus iedzīvotāji paši atzinuši, ka plašsaziņas līdzekļi ir visefektīvākais veids cilvēku apziņošanai civilās trauksmes gadījumā.
Uz jautājumu, kā iedzīvotājiem jārīkojas, izdzirdot civilās trauksmes sirēnu, ap 60% respondentu atbildēja pareizi, ka jāieslēdz un jāklausās radio vai televīzija, savukārt 35% respondentu nezināja, kā rīkoties. Aptaujātie sniedza arī dažādas citas interesantas atbildes, piemēram, 5% respondentu apgalvoja, ka, izdzirdot trauksmes sirēnas, jādodas uz bumbu patversmēm vai pagrabiem un jāslēpjas.
Vidēji 9% iedzīvotāju Latvijā ieviesto civilās trauksmes un apziņošanas sistēmu vērtē kā ļoti efektīvu, bet 31% to uzskata par drīzāk efektīvu. Ceturtā daļa iedzīvotāju šo sistēmu nosaukusi par "drīzāk neefektīvu", bet 11% to vērtē kā absolūti neefektīvu. 24% respondentu ir bijis grūti atbildēt uz šo jautājumu.
Kā efektīvākos tehnoloģiskos risinājumus cilvēku apziņošanai civilās trauksmes gadījumā iedzīvotāji atzinuši televīziju un radio, kā nākamos labākos - mobilos tālruņus un balss skaļruņus, kuru dzirdamība būtu visā valsts teritorijā.
Minētais pētījums tika veikts no šā gada 10.maija līdz 20.maijam visā Latvijas teritorijā. Tā mērķis bija pārbaudīt civilās trauksmes sirēnu tehnisko darbību, iesaistīto institūciju sadarbību un identificēt trūkumus.
Pētījumā tika noskaidrota civilās trauksmes sirēnu dzirdamība un iedzīvotāju informētība par nepieciešamo rīcību, izdzirdot šīs sirēnas. Tāpat tika noskaidrots iedzīvotāju viedoklis par civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas efektivitāti un iegūti priekšlikumi tās pilnveidošanai.
Civilā trauksmes un apziņošanas sistēmas ieviešana laikā no 2002. līdz 2006.gadam izmaksājusi 4 337 116 latus. Kopumā Latvijā šobrīd ir 164 trauksmes sirēnas. No 2006.gada līdz šim brīdim sistēmas uzturēšana izmaksājusi 307 969 latus.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests akcentē, ka nākotnē sistēmas uzlabošanā nepieciešams strādāt pie vairākiem iespējamiem risinājumiem - sistēmas uzturēšanu un darbību nodrošināt vienai institūcijai, novērst problēmas sadarbībā ar elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, proti, lai mediji paziņojumu pārraidītu jebkurā diennakts laikā.
Šobrīd sirēnu aktivizēšanai nepieciešamas aptuveni 30 minūtes, tāpēc vajadzētu izveidot trīs paziņojuma parauga veidlapas, līdz ar to medijiem būs jānosūta tikai trīs paziņojumi līdzšinējo desmit vietā. Tāpat nepieciešams veikt informatīvas kampaņas par to, kā iedzīvotājiem jārīkojas trauksmes gadījumā.
Ņemot vērā, ka iedzīvotāju apziņošana ar sirēnām notiek jau vairākus gadus, nākotnē, iespējams, vajadzētu padomāt vai attīstīt esošo sistēmu vai izveidot papildu sistēmu, izmantojot jaunākās tehnoloģijas.
VUGD galvassāpes arī sagādājušas sirēnu atrašanās vietas, jo šobrīd 33,5% sirēnu uzstādītas uz privātīpašuma, tāpēc, iespējams, vajadzētu padomāt par tiesiskā regulējuma izmaiņām.
Krīzes vadības padomes sekretariāta pārstāvis Kaspars Druvaskalns šodien aptaujas prezentācijā atzina, ka padome aptaujā secināto ņems vērā un nākotnē analizēs iespējamos risinājumus trauksmes sistēmas uzlabošanā.
Kā ziņots, 10.maijā VUGD veica kārtējo civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas pārbaudi, uz trim minūtēm visā Latvijā iedarbinot trauksmes sirēnas. Pārbaudes tiek veiktas divas reizes gadā.
Civilās trauksmes un apziņošanas sistēma ir paredzēta iedzīvotāju brīdināšanai un informēšanai par katastrofām vai to draudiem, kā arī par ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa vai mobilizācijas izsludināšanu.
LETA
