Ugunsdzēsēji aicina līgot prātīgi un neaizmirst par drošību

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, pērn 23. un 24.jūnijā VUGD darbiniekiem Latvijā nācās dzēst 51 ugunsgrēku un veikt 36 glābšanas darbus.

Kā atzina VUGD preses pārstāve Viktorija Šembele, līgošana nav iedomājama bez ugunskura, tomēr jautra svētku svinēšana nav tas pats, kas neapdomīga un pārdroša rīcība. Nereti lietū izmirkušie jāņubērni svinības turpina dārza mājiņās, šķūņos un dažādās piebūvēs, izmantojot sveces un smēķējot, savukārt pirtis tiek kurinātas pārāk centīgi. Kā liecina VUGD pieredze, vasaras saulgriežos visbiežāk deg pirtis, dārza mājiņas, siena šķūņi un nojumes. Visu šo ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni.

Ugunsdzēsēji brīdina, ka īpaši svētku laikā būtu jāpieskata bērni, jo viņi, redzot, kā pieaugušie izmanto atklātu uguni, uzskata, ka šis ir laiks, kad ar uguni var arī parotaļāties.

Kurinot ugunskuru, tam apkārt jāaprok zeme, lai liesmas vēlāk neizplatītos pa sauso zāli un krūmiem. Ugunskura vieta nedrīkst būt koku, ēku un degošu materiālu tuvumā, kā arī jāņem vērā vēja virziens. Laikā, kad mežos tiek izsludināts ugunsbīstamais periods, ugunskurus nedrīkst kurināt vispār vai arī to drīkst darīt tikai speciāli šim mērķim ierīkotās vietās.

Ugunskuru nedrīkst atstāt bez uzraudzības un tā tuvumā nedrīkst atstāt nepieskatītus mazus bērnus. Uz ugunskura vietu ieteicams atnest dzēšanas līdzekļus, kam noderēs arī vienkārši spainis ar ūdeni. Ugunskurā nedrīkst dedzināt sintētiskos materiālus, gumijas riepas un tamlīdzīgas lietas, kas degot izdala indīgas vielas. Nedrīkst tuvoties un lēkt pāri ugunskuram, ja mugurā ir sintētiska auduma drēbes, kas viegli un ātri aizdegas. Savukārt, atstājot ugunskura vietu, tas jānodzēš pilnīgi, lai nepieļautu ugunsgrēka iespējamību.

Vasaras saulgriežu svinēšana nereti notiek pie ūdenskrātuvēm. Ik gadu kādam šī atpūta beidzas traģiski, atzīmēja Šembele. Piemēram, 2007.gada vasaras saulgriežu laikā, kad bija silts un saulains, VUGD glābējiem trīs dienās zem ūdens nācās meklēt 12 bojāgājušos.

Atpūšoties pie un uz ūdens, jāatceras, ka peldēties alkohola reibumā ir ne mazāk riskanti, kā šādā stāvoklī vadīt automašīnu. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka nakts nav labākais diennakts laiks peldei, jo, atrodoties ūdenī pārāk tālu no krasta, var apjukt un zaudēt orientēšanās spējas, lai atgrieztos atpakaļ. Dižošanās ar to, ka var pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai riskētu ar dzīvību, atgādina glābēji. Peldēties arī nav ieteicams vienam, labāk kādu ņemt līdzi. Īpaši uzmanīgiem jābūt, meklējot veldzi nepazīstamās vai mazpazīstamās peldvietās. Savukārt pirms vizināšanās ar laivu jāuzvelk glābšanas veste. Ūdens tuvumā bērnus nedrīkst atstāt bez uzraudzības pat tad, ja viņi labi prot peldēt.

Ja tomēr ir izcēlies ugunsgrēks vai notikusi nelaime, kas apdraud cilvēka veselību vai dzīvību, nekavējoties ir jāzvana uz ārkārtas situāciju tālruni 112 un jāprasa palīdzība.

Arī šogad Līgo svētku un Jāņu brīvdienās VUGD darbinieki, kā vienmēr, strādās un būs gatavi doties palīgā ikvienam nelaimē nonākušajam, tomēr ugunsdzēsēji glābēji cer, ka vasaras īsākā nakts Latvijā tiks sagaidīta un pavadīta mierīgi un viņu palīdzība nevienam nebūs nepieciešama.