Korupcijas skandāli pavada miljonu vērto kolumbārija būvi
Vēl neuzbūvētā Rīgas kolumbārija izmaksas desmit gadu laikā pieaugušas no 250 tūkstošiem līdz 1,3 miljoniem un tā celtniecības ieceri apvijuši korupcijas skandāli. Izstrādāti desmitiem tā projektu un pašvaldība iztērējusi desmitiem tūkstošu latu tā projektēšanai.
Epopeja ap kolumbārija būvi līdzinās krimināltrillerim un tas nav mazāk aizraujošs stāsts, kā notikumi ap Gaismas pils vai Rīgas akustiskās koncertzāles celtniecību.
Tas, ka Rīgā nav uzbūvēts kolumbārijs, iespējams, saistīts ar koruptīvām darbībām. Par to domāt liek neizprotamās summas, kuras minētas kolumbārija būvniecības sakarā. Pie tām var pieskaitīt arī 100 000 eiro kukuli, kuru esot pieprasījis domes Mājokļu un vides departamenta direktors Aļeksejenko.
Korupcija Varoņu ielā
Jau vairāk nekā desmit gadus Rīgas domē zelē domu par kolumbārija jeb pelnu urnu kapsētas būvniecību līdzās pašreizējai Rīgas krematorijai, Varoņu ielā. Šo gadu laikā vairākkārtīgi nosauktas visdažādākās summas, kas nepieciešamas kolumbārija būvniecībai. Tika rīkoti dažādi konkursi, aprēķini, aptaujas un tā tālāk, bet tā celtniecība nav pavirzījusies pat par mata tiesu.
Normāli būtu, ja lieta būtu kaut vai par kripatiņu pakustējusies uz priekšu, bet tā tas nav. Pelnu kapsētas būvniecības desmitgade rezultējusies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) paziņojumu, ka aizdomas par 100 000 eiro (aptuveni 70 000 latu) pieprasīšanu par pašvaldības zemes Varoņu ielā (tur paredzēta kolumbārija būvniecība) nodošanu nomā krīt uz Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktoru Anatoliju Aļeksejenko, kuram tagad liegts pildīt ne tikai darba pienākumus, bet pat tuvoties savai darba vietai.
Iespējams, šīs cerības izgaisinājis kukulis, kuru nav saņēmis Aļeksejenko. Varētu pieņemt, ka amatpersonas, gaidot kukuli, iemarinējušas kolumbārija projektu, tā beigu galos paši sev izrokot bedri.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka KNAB izmeklētāji pagājušajā mēnesī kabinetā pie Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora Anatolija Aļeksejenko ieradās pēc tam, kad aizdomās par kukuļa pieprasīšanu jau bija aizturēta pašvaldības Dzīvokļu pārvaldes vadītāja, nu jau nezināmās tālēs pazudusī Ārija Stabiņa.
Saistībā ar šo vizīti arī izskanējusi iespējamā kukuļa summa – 100 000 eiro. Latvijas Televīzija vēstīja, ka šī summa vienojot gan Stabiņu, gan Aļeksejenko. Stabiņa tā kā likusi manīt, ka tik lielu kukuli no investoriem gribot saņemt Aļeksejenko, kurš tobrīd bija viņas priekšnieks.
Krimināli dārgais kolumbārijs
Ka ar kolumbārija būvieceri kaut kas nav kārtībā, liecina tā celtniecības ieceres vēsture. Tiesa gan, kad visa jezga ap kolumbārija būvniecību sākās, Aļeksejenko teikšana Rīgas domē vēl nekāda nebija, bet Stabiņa gan tur jau strādāja – Rīgas domes Īpašuma departamentā, atbildot par dzīvokļu jautājumiem, kas gan tieši nesaistās ar mūža māju piešķiršanu nelaiķiem. Lūk, zelta kolumbārija celtniecības hronoloģija:
* 2000. gada vasarā Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētāja Maija Rubīna paziņoja, ka ziemā varētu sākties kolumbārija projekta izstrāde, bet 2001. gadā jau tā būvniecība. Rīgas Tehniskās universitātes studenti bija izstrādājuši 13 kolumbārija projektus.
* Protams, ne 2000., ne 2001. gadā kolumbāriju neiesāka celt. Toties 2002. gada aprīlī Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja atbalstīja projekta izstrādes uzsākšanu kolumbārija izveidei. Septembrī pašvaldība šim mērķim piešķīra pirmos līdzekļus – 4500 latus, bet nākamā gada janvārī vēl 26 000 latus.
* Lietas nekustējās uz priekšu un 2004. gada rudenī Rīgas dome izsludināja konkursu par kolumbārija koncepcijas izstrādi, kaut gan to konceptuāli celt bija nolemts jau pirms gandrīz četriem gadiem. Viss beidzās ar to, ka 2005. gada sākumā pašvaldība varēja skaidri un gaiši pateikt – kolumbārija izbūve izmaksās 250 000 latu!
* Pašvaldībā laikam viss iepriekš lemtais bija piemirsts un Rīgas domes Komunālais departaments 2006. gada novembrī rīdziniekus varēja iepriecināt ar vēl nebijušu iniciatīvu – ir nolemts Rīgā būvēt kolumbāriju! Decembrī šo ģeniālo ideju atbalstīja arī Rīgas domes sēdē.
* 2007. gada vidū pašvaldība aprēķināja, ka kolumbārija celtniecībai būs nepieciešami 320 000 lati.
* Astoņus gadus pēc tam, kad pašvaldība nolēma celt kolumbāriju, Rīgas dome kārtējo reizi piešķīra naudu tā projektēšanai – 2008. gada februārī tam nolēma tērēt 54 000 latus. Šī paša gada oktobrī tika izsludināts konkurss kolumbārija būvniecībai. Pēc mēneša paziņoja, ka SIA „SPN 2” būvētā kolumbārija pirmā kārta izmaksās 72 577 latus, pēc diviem mēnešiem būvnieki cenu jau samazināja līdz 61 505 latiem.
* 2009. gadā martā Rīgas domnieks un uzņēmuma „Rīgas pilsētbūvnieks” vadītājs Ivars Gaters paziņoja, ka iecerētajā vietā kolumbāriju vairs nav iespējams izbūvēt, jo tur nelikumīgi izcirstas priedes un palicis vien klajš lauks.
* 2011. gada pavasarī Rīgas domnieki atjēdzās, ka kolumbārijs tā arī nav iesākts celt un Rīgas pilsētas būvvaldes padomes sēdē tika skatīts lūgums pagarināt būvprojekta derīguma termiņu kolumbārija jaunbūvei Varoņu ielā.
* Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja 2012.gada budžetā pieprasīja 1,3 miljonus latu kolumbārija būvniecībai, taču tie netika piešķirti.
* Pērnā gada maijā domes Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko pavēstīja, ka tā kā pašvaldībai nav līdzekļu kolumbārija būvei, to varētu būvēt ārvalstu investori.
Aļeksejenko aģentūrai LETA stāstījis, ka atradis divus investorus. Viens uzņēmējs bija no Ukrainas, bet pusgadu nespējot sagaidīt, kad pašvaldība atrisinās birokrātiskās procedūras, atmetis ar roku, bet otrs no Krievijas piekritis pagaidīt vienu gadu līdz 2013. gada pavasarim. Tā kā nu atkal izčabējušas visas cerības Rīgā tuvākajā laikā ieraudzīt kolumbāriju.
* * *
Jāteic, ka ar kolumbārija celtniecības nerealizēšanas ideju sirgst ne tikai rīdzinieki. Šo gadu laikā kolumbārija būvniecību pašvaldības kapsētās atbalstījuši arī Tukuma, Jelgavas un Jūrmalas pašvaldības deputāti. Lieki teikt, ka neviens kolumbārijs tā arī nav parādījies.
