Roberts Ķīlis: studiju virzienu akreditācija notikusi virspusēji

"Tas ir darīts visai virspusēji un vienkāršoti, cenšoties iekļauties Saeimas noliktajos termiņos, kas bija 30.jūnijs," sarunā ar aģentūru LETA atzīst Ķīlis.

Viņš norāda, ka šajā gadījumā akreditācijas rezultātus principā nevar izmantot, lai pieņemtu lēmumus saistībā ar budžeta vietām. Viņš akcentē, ka studentiem ir diplomi, augstskolām ir atļauja tālāk rīkoties, bet konkrēti ieteikumi par studiju programmu izmaiņām virziena ietvaros, likvidēšanu, pārveidošanu, apvienošanu, diemžēl, no šī procesa nesekoja. "Tam vajadzēja sekot, bet tas nav sekojis," piebilst bijušais izglītības ministrs.

Informāciju par akreditācijas gaitu viņš ieguvis pats, interesējoties par procesu, iepazīstoties ar oficiāli apstiprināto metodiku, konsultējoties ar cilvēkiem, kas bija procesā iesaistīti. Viņu visvairāk mulsinājusi tieši ātrā akreditācijas gaita, ņemot vērā, apšaubītos studiju programmu izvērtējuma projekta rezultātus.

Runājot par tālāko kārtējo akreditāciju no 2014.gada sākuma, viņš kā labu risinājumu vērtēja to, ka studiju virzienu akreditācija veiktu kāda no Eiropas kvalitātes aģentūrām. "Pašreizējais akreditācijas process diemžēl nav tas pats veiksmīgākais. Tas ir noticis īstermiņa vajadzību dēļ, lai studentiem būtu diplomi," saka Ķīlis.

Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 2014.gada 1.janvāri vēlas padarīt atvērtu akreditācijas sistēmu, ļaujot tālākās kārtējās akreditācijas veikt jebkurai no Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (EQAR) reģistrētajām institūcijām. Ministrijas mērķis esot ieviest augstus standartus akreditācijas procesa organizēšanā, nodrošināt atvērtu sistēmu akreditācijas procesā, kas būs atbilstoša Eiropas standartiem un brīva no interešu konfliktiem.

Ministrijai ir uzdots vērtēt, vai Latvijai ir nepieciešama sava institūcija šajā reģistrā. Ķīlis norāda, ka, raugoties tieši no studiju kvalitātes nodrošināšanas, tāda institūcija nav nepieciešama, jo kvalitāti varot nodrošināt, akreditējot arī no citām vietām. Ja institūcija būtu gana jaudīga, tā varētu piedāvāt pakalpojumus citām valstīm un Latvijas kompetence kļūtu starptautiski piedāvājama, tad to būtu lietderīgi veidot. "Vidējā termiņā es domāju, ka tīri labi var iztikt ar tām institūcijām, kas pašlaik Eiropā strādā. Kāpēc neizmantot jau pieredzējušu kolēģu pakalpojumus," saka Ķīlis, norādot, ka tikai iekšējai akreditācijai Latvijas mērogā veidot šādu institūciju būtu absurdi.

Jau vēstīts, ka valdība martā uzklausīja un atbalstīja IZM piedāvāto rīcības scenāriju, ka projektā iegūtos rezultātus studiju virzienu akreditācijas vajadzībām Studiju akreditācijas komisija izmanto, tos atbilstoši izvērtējot un nepieciešamības gadījumā pieprasot papildu informāciju no augstskolām vai koledžām, ja tas nepieciešams atbilstoši Eiropas asociācijas kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā izstrādātajām vadlīnijām "Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā".

Studiju akreditācijas komisija līdz 26.jūnijam notikušajās sēdēs ir izskatījusi 243 augstākās izglītības iestāžu pieteikumus, kas ir apmēram 95% no 257 studiju virzieniem, par kuriem jāpieņem akreditācijas lēmumi līdz šā gada 30.jūnijam, aģentūra LETA uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Ministrija norāda, ka noslēdzies nozīmīgs posms augstākās izglītības studiju virzienu akreditācijā - gandrīz pilnībā veikta to studiju virzienu akreditācija, kuru novērtēšana IZM bija jāveic līdz 2013.gada 30.jūnijam.

Laika posmā no 14.maija līdz 26.jūnijam notikušas 12 komisijas sēdes. Ministrijas apkopotie dati liecina, ka komisija uz pilnu termiņu - sešiem gadiem - akreditējusi 204 studiju virzienus, kas ir apmēram 84% no 243 pieteikumiem. Savukārt uz diviem gadiem komisija akreditējusi 25 studiju virzienus, kas ir aptuveni 10% no visiem izskatītajiem pieteikumiem. Tikmēr lēmumu atteikt akreditēt komisija pieņēmusi par četriem studiju virzieniem, kas ir aptuveni 1,5% no pieteikumiem.

Ķīlis savulaik paziņoja, ka projekta visos posmos konstatēti pārkāpumi un tādējādi projekta rezultāti nav pilnvērtīgi izmantojami akreditācijas procesā. Aizdomas par nepilnīgi veiktu darbu apstiprinot auditorfirmas SIA "Deloitte Latvia" veiktā audita rezultāti. Projekta rezultātus daļēji izmanto akreditācijas procesā.

LETA