Puse Latvijas iedzīvotāju atbalsta astoņu klašu pamatizglītības ieviešanu

Respondentiem tika vaicāts par to, vai atbalsta šādas izmaiņas pamatizglītībā, kas paredzētu, lai jaunieši ātrāk iegūtu vidusskolas izglītību un ātrāk iesaistītos darba tirgū, tādējādi veicinot jauniešu konkurētspēju tajā.

No aptaujātajiem 22% respondentu pauda pārliecinošu jā, bet 28% drīzāk atbalsta šādu priekšlikumu. Astoņu klašu pamatizglītībai salīdzinoši biežāk atbalstu izteikuši iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 55 gadiem, cittautieši, kā arī iedzīvotāji ar salīdzinoši zemākiem vidējiem mēneša ienākumiem.

Savukārt pretējās domās bija 41% iedzīvotāju, kuri neatbalsta izmaiņas Latvijas izglītības sistēmā, kas paredzētu pāreju uz astoņu klašu pamatizglītību. 22% atbildējuši, ka drīzāk neatbalsta, bet 19% - pārliecinošu nē. Salīdzinoši biežāk izmaiņas pamatizglītības klašu skaitā neatbalstot iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

Tikmēr 9% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Kopumā tika aptaujāti 800 ekonomiski aktīvie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Aptauja ar interneta starpniecību tika veikta no 9. līdz 11.jūlijam.

Jau vēstīts, ka priekšlikums kopējo mācību ilgumu samazināt par vienu gadu, tādējādi pārejot uz astoņu klašu pamatskolas izglītību, esot tikai teorētisks un varētu radīt problēmas jauniešiem studēt citās Eiropas augstskolās. IZM Izglītības departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības jomā Ineta Īvāne norāda, ka darba grupa ir izskatījusi šo priekšlikumu, bet tas neesot guvis atbalstu. Viņa norāda, ka teorētiski šāds risinājums pastāv.

"Šobrīd situācija ir tāda, ka Eiropas valstīs atzītā vispārējā izglītība ir divpadsmit klašu izglītība. Ja mēs nosliektos uz vienpadsmit klasēm, tas nozīmētu, ka tas būtu risks mūsu jauniešiem startēt uz Eiropas augstskolām, jo būtu nepieciešams kompensējošais gads, lai tad piemācītos klāt," skaidro Īvāne, norādot, ka tas nav jēgpilns un izskatāms variants. "Šis faktiski ir tikai teorētisks piedāvājums," norāda ministrijas pārstāve. Viņa arī akcentē, ka IZM nav plānojusi nekādas darbības, iekams visi trīs piedāvātie risinājumi nav publiski apspriesti.

Kā aģentūru LETA informēja ministrijas Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas vadītāja vietniece Inta Stīpniece, šis ir viens no trīs apspriestajiem priekšlikumiem. Otrs priekšlikums ir saglabāt pašreizējo sistēmu, vispārējo formālo izglītību turpinot īstenot pēc pašreizējā modeļa un nemainot izglītības apguves ilgumu. Savukārt trešajā risinājumā piedāvāts pamatizglītības ieguvi sākt sešu gadu vecumā, pieļaujot iespēju atbilstoši vecāku izvēlei to sākt arī gadu vēlāk.

Darba grupā gan uzsvērts, ka agrāka vidējās izglītības ieguve, nodrošinot visu nepieciešamo pamatizglītības programmas apguvei no sešu gadu vecuma, būtu atbalstāma un skatāma tikai kontekstā ar ministrijas sāktajām un plānotajām pārmaiņām izglītībā, īpaši akcentējot reformas mācību saturā, finanšu resursu piesaistīšanu atbilstošas darba vides un mūsdienīgas mācību vides nodrošināšanā, kā arī pedagogu profesionālajā pilnveidē un atalgojuma nodrošināšanā atbilstoši darba kvalitātei. Apspriestajos risinājumos uzsvērta arī profesionālās izglītības pievilcības stiprināšanas nozīmība.

Darba grupā secināts, ka agrāka vidējās izglītības ieguve vien neatrisinās jautājumus par jauniešu konkurētspēju un iesaistīšanos darba tirgū, tāpēc izglītības nozarē sāktās un plānotās pārmaiņas nav iespējamas bez citu nozaru ministriju - Ekonomikas, Finanšu, Labklājības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas - līdzdalības.

Patlaban IZM neplānojot veikt nekādas izmaiņas esošajos normatīvajos aktos saistībā ar darba grupā izstrādātajiem iespējamajiem risinājumiem agrākai vidējās izglītības ieguvei.

Darba grupa ir noslēgusi savu darbu, un rezultātu apkopojumu iesniedza Valsts prezidenta kancelejā, lai, kā to paredz Valsts prezidenta izdotais rīkojums, tiktu nodrošināta iespējamo risinājumu apspriešana.

LETA, Foto: Edijs Pālens/LETA