KNAB uzrakstījis vēstuli Kučinskim, kurā klāstīts par atmosfēru birojā

KNAB vēstulē Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) atspēkojis 21 punktu, kas pārmests biedrības "Sabiedrība par atklātību - "Delna"" un domnīcas "Providus" kopīgi sagatavotajā ziņojumā.

Nevalstiskās organizācijas (NVO) ziņojumā norādījušas, ka KNAB reorganizācijas rezultāts ir neskaidrs, taču birojs argumentē, ka neviena no NVO nekad nav lūgusi KNAB sniegt informāciju par reorganizācijas pamatojumu un tās nepieciešamību. Turklāt reorganizācijas rezultāts esot skaidrs - veiktas strukturālas izmaiņas, lai optimizētu un efektivizētu iestādes pamatfunkciju veikšanu.

Eksperti arī pārmeta, ka 2016.gadā, turpinot reorganizāciju, Strelčenoks pārtrauca darba attiecības ar četriem vadošiem darbiniekiem, no kuriem trijiem Streļčenoka ieskatā profesionālā kvalifikācija neatbilda nevienai no pozīcijām izvirzītajām obligātajām prasībām. KNAB savukārt norāda, ka vērtēšanas komisija konstatēja, ka četru darbinieku profesionālā kvalifikācija un pieredze neatbilst nevienam no reorganizācijas rezultātā izveidotajiem amatiem izvirzītajām obligātajām profesionālās kvalifikācijas un pieredzes prasībām.

Kā skaidro KNAB, vērtēšana tika veikta, ņemot vērā iestādes mērķi turpmāk nodarbināt amatpersonas, kurām ir vislabākās zināšanas, darba rezultāti un spējas attiecīgo funkciju veikšanai. Tikušas ņemtas vērā iestādes intereses saglabāt amatā tai visvairāk nepieciešamās un iestādes darbā visnoderīgākās amatpersonas, visām amatpersonām piemērojot vērtēšanas kritērijus, kas atbilst veicamajiem darba uzdevumiem pēc reorganizācijas, norāda KNAB.

Nevalstiskais sektors Streļčenokam pārmeta noslieci neievērot vienlīdzīgu, taisnīgu un godīgu personāla atlasi, amatos ieceļot sev pietuvinātus cilvēkus, kas sācies 2012.gada jūnijā, kad viņš par savu vietnieci vienpersoniski iecēlis bijušo priekšnieci Ilzi Jurču, nerīkojot ne atklātu konkursu, ne arī iekšēju konkursu. Šādu rīcību pieļāva likums, taču netika ievērots iekšējais KNAB normatīvais akts, norādīja NVO.

KNAB savukārt norāda, ka biroja priekšnieks visus lēmumus pieņem vienpersoniski, tā tas ir noteikts likumā. Iekšējā kārtība paredzēja, ka gadījumos, kad atklāta konkursa procedūra var kavēt funkciju izpildes nepārtrauktību, to nepiemēro. Tāpat kārtība paredzēja vakantā amata piedāvāšanu KNAB darbiniekam. Minētā kārtība bija saskaņota ar Ministru prezidentu 2011.gadā.

Eksperti arī norādīja, ka iekšējā spriedze birojā tiek vairota ar disciplinārlietu palīdzību. Līdz 2016.gada aprīlim bija ierosinātas 22 disciplinārlietas. KNAB savukārt argumentē, ka, konstatējot normatīvo aktu pārkāpumu, KNAB priekšniekam saskaņā ar likumu ir jāreaģē, kas visbiežāk izpaužas kā pārrunas ar darbinieku vai darbinieka pārrunas ar tiešo vadītāju, turklāt likums paredz, ka par noteikto amata pienākumu nepildīšanu vai šo pienākumu nolaidīgu pildīšanu KNAB amatpersonu un darbinieku sauc pie disciplināratbildības.

Jau ziņots, ka viens no iemesliem, kas vājinājis korupcijas apkarošanas darbu valstī, ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pašreizējā priekšnieka Jaroslava Streļčenoka vadības stils, bija teikts biedrības "Delna" un domnīcas "Providus" kopīgi sagatavotajā ziņojumā.

"Delnas" un "Providus" eksperti ziņojuma noslēgumā bija minējuši vairākas rekomendācijas atbildīgajām amatpersonām KNAB darba uzlabošanai, tostarp stiprināt KNAB priekšnieka līderības prasmes un uzlabot iestādes personālpolitiku.

Ziņojums tapis saistībā ar pretkorupcijas politikas un labas pārvaldības ekspertes Līgas Stafeckas veiktā pētījuma "KNAB 2011-2016: iekšējās turbulences laiks" rezultātiem. Ziņojuma mērķis ir vērst valsts amatpersonu uzmanību uz nepieciešamību stiprināt KNAB darba efektivitāti, cīņu ar korupciju Latvijā kopumā un samazināt korupcijas izraisītos zaudējumus.