Baznīcas fantazē: 20 gadu laikā ticīgo skaits Latvijā pieaudzis par miljonu

Kaut arī iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk, ticīgo skaits ir astronomiski pieaudzis. 21 gada laikā Latvijas ticīgo skaits pieaudzis teju par miljonu – no 628 054 2001. gadā līdz 1 616 494 2012. gadā. Tā vismaz var spriest pēc reliģisko organizāciju Tieslietu ministrijā iesniegtajiem pārskatiem. Sevišķi jāpabrīnās par luterāņu supervairošanos. Ja 2002. gada ministrijai iesniegtajā pārskatā melns uz balta bija minēts, ka mūsu valstī ir 37 989 luterticīgie, tad pēc desmit gadiem – 2012. gadā - to esot bijis jau 714 758!

Kopumā desmit gadu laikā dievticīgo skaits Latvijā pieaudzis gandrīz dubultā – no 851 485 2002. gadā līdz 1 616 494 2012. gadā. Pie tam ticīgo skaits ar katru gadu strauji vairojās – pērn, salīdzinot ar 2011. gadu, tas ir pieaudzis par 6340. Par ticīgo skaita pieaugumu mēs galvenokārt varam pateikties luterāņu baznīcas grāmatvežiem.

Pērn Čikāgas Universitātes publicētais pētījums gan liecināja, ka Latvijā Dievam tic vien 21,7% Latvijas iedzīvotāju (tas ir – mazliet vairāk par 440 000). Savukārt pirms četriem gadiem sabiedriskās domas firmas SKDS veiktā aptauja liecināja, ka Dievam ticēja 74% Latvijas iedzīvotāju, bet par kristiešiem sevi atzina tikai 42%. Tas nozīmē, ka labākajā gadījumā kristiešu draudzēs varētu būt ne vairāk par 920 000 cilvēku (ja tajās ir uzskaitīti visi, kuri sevi nodēvēja par kristiešiem), bet nekādā gadījumā ap 1,6 miljoniem, kā to cenšas iegalvot reliģiskās organizācijas. Atliek vien secināt, ka melo vai nu Latvijas iedzīvotāji, kuri slēpj savu ticību Trīsvienīgajam Dievam, vai arī baznīcu pārstāvji un viņu grāmatveži.

Luterāņiem un katoļiem astronomisks pieaugums, pareizticīgajiem pārsteidzoša stabilitāte

Visvairāk ar konkrētu savu locekļu uzskaiti, pēc visa spriežot, grēko tradicionālās konfesijas – luterāņi, katoļi un pareizticīgie, kuriem nav kaut cik ticamas grāmatvedības. Tā, piemēram, katoļi nosauc pusmiljonu, bet pareizticīgie – 370 000. Katoļi konkrētus ciparus Tieslietu ministrijai atsakās nosaukt, pamatojoties uz Latvijas un Svētā Krēsla līgumu, kas katoļus atbrīvojot no konkrētu datu sniegšanas valsts institūcijām. Te gan jāpiebilst, ka katoļu skaits pirms Latvijas valsts un Vatikāna līguma noslēgšanas bija ievērojami mazāks – 2001. gadā Latvijā esot bijis vien 247 931 katolis. Savukārt pareizticīgo skaits Latvijā kopš gadsimta sākuma ir pārsteidzoši stabils – katru gadu ne vairāk un ne mazāk kā tieši 350 tūkstoši.

Visnotaļ dīvainu skaitu nosaukuši luterāņi – 2012. gadā viņi bijuši 714 758 (te jāpiebilst, ka 2001. gadā luterticīgo skaits nebija pat 38 tūkstoši). Luterāņu skaits turpināja pieaugt arī pagājušajā gadā, jo 2011. gadā ir bijuši tikai 708 773 luterāņu. Jau pērn luterāņu skaits, kurš tika minēts Tieslietu ministrijai iesniegtajā pārskatā, pārsteidza ne tikai ierindas pilsoņus, bet arī pašus mācītājus, kuri bija visnotaļ izbrīnīti par sava ganāmpulka pieaugumu. Dzīvē garīdznieki to nemanīja, bet uz papīra gan. Šogad situācija atkārtojusies.

Jāteic, ka 2010. gadā pēc baznīcas datiem luterāņu draudžu locekļu skaits esot bijis apmēram 430 000, no kuriem aktīvi baznīcā gājēji bija tikai kādi 43 000. Pirms gada luterāņu arhibīskapa Jāņa Vanaga asistente Helēna Andersone pieļāva, ka luterāņu skaita pieaugums Tieslietu ministrijai iesniegtajā informācijā varētu būt radies, izmantojot dažādu aptauju rezultātus. Tajās cilvēki paši norāda, kādai konfesijai sevi pieskaita, taču šādās aptaujās to pārbaudīt nav iespējams. Grūti izskaidrot, pēc kādiem datiem un aptaujām luterāņi savairojušies arī šogad, jo, kā jau iepriekš minēts, sabiedriskās aptaujas liecina gluži pretējo.

Savukārt Tieslietu ministrijā norādījusi, ka katra reliģiskā kopiena pati uzskaita savus biedrus saskaņā ar saviem noteikumiem, un ministrijai par to nav nekādas teikšanas – tā tikai saņem un apkopo ticīgo iesniegto informāciju.

Neskatoties uz to, ka daži kolēģi datus mīl sagrozīt vai „paķert no gaisa”, ir arī baznīcas, kuras, pēc visa spriežot, savu biedru skaitu norāda godprātīgi. Piemēram, baptistu ir – 7029, metodistu – 760, anglikāņu – 54, adventistu – 4034, Mozus ticīgo (ebreju reliģiskā draudze) – 378.

Viens otrs savu piekritēju skaitu arī varētu mākslīgi palielināt, bet to nedara. Piemēram, musulmaņi pārskatā norādījuši nelielu draudzes locekļu skaitu (340), savukārt presē Latvijas musulmaņu kopienas vadītājs izteicies, ka islāma piekritēju un dievkalpojumus apmeklējušo skaits ir apmēram 10 000.

Latvijā pēdējā laikā ir uzradušās arī visnotaļ eksotiskas un mazskaitlīgas sektas. To vidū ir kristīgās zinātnes vai scientoloģijas piekritēji (24 draudzes locekļi), branhamisti (Austrumu reliģijas atzars, 27 piekritēji), bahaieši (mistiska „jaunā laikmeta” reliģija, 33 piekritēji) un visarionieši (Saules pilsētas Sibīrijā cēlāja, „jaunā Kristus” Visariona izlolotā reliģija, 37 piekritēji).

Gada laikā Latvija kļuvusi bagātāka par 232 garīdzniekiem

Jāteic, ka, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieaudzis arī garīdznieku skaits. Ja 2011. gadā Latvijā ar profesionālu ticības sludināšanu nodarbojās 750 garīdznieki, tad pērn to skaits bija par vairāk nekā divsimt lielāks – 982, bet no ārzemēm ticības gaismu sludināt Latvijas tautai bija uzaicināti 234 misionāri. Uz Latviju ticības patiesības mācīt bija braukuši sludinātāji no Dienvidāfrikas, Kazahstānas, Indijas, Izraēlas, Brazīlijas, Japānas, Baltkrievijas, Ukrainas, ASV, Krievijas, Kanādas, Zviedrijas, Lietuvas, Vācijas, Nīderlandes, Lielbritānijas un Norvēģijas.

Protams, ka visvairāk garīdznieku bija lielākajām konfesijām – katoļiem, pareizticīgajiem un luterāņiem. Tomēr bija arī izņēmumi: uz 460 Latvijas Jehovas lieciniekiem bija 206 profesionāli sludinātāji. Tas nozīmē, ka teju vai katrs otrais jehovietis vienlaikus ir arī garīdznieks. Ir arī baznīcas, kurām nav neviena pašmāju sludinātāja un viņi uzaicina ārzemju misionārus. Starp tādiem var minēt Pēdējo dienu svētos (mormoņus). 815 Latvijā oficiāli reģistrētie mormoņi pērn uz Latviju paspējuši uzaicināt 110 mormoņu priesterus, kuri viņus apgaismoja ticības lietās.