Janīna Kursīte: "Ja valsts paliek tikai ar pliku ekonomiku, tad Latvijai nav vietas!"
Neskatoties uz topošo studentu vēlmi par katru cenu iekļūt budžeta grupās, ir specialitātes, kurās augstskolas nespēj aizpildīt budžeta vietas. Vissatraucošākā ir situācija ar filoloģijas studijām – jaunieši vairs nevēlas studēt valodniecību. Tas var apdraudēt pat mūsu valsts pastāvēšanu, teic profesore Janīna Kursīte.
Filoloģijas zinātņu doktore, profesore, 11. Saeimas deputāte Janīna Kursīte – Pakule („Vienotība”) sarunā ar Kasjauns.lv teica, ka izveidojusies situācija „nav katastrofa”, tomēr viela nopietnām pārdomām gan. Pirmo reizi Latvijas Universitātes vēsturē nāksies rīkot papilduzņemšanu, lai Humanitāro zinātņu fakultātē aizpildītu visas budžeta vietas filoloģijas studiju programmās. Profesore teic, ka nedrīkst pieļaut, ka iznīkst interese par filoloģiju, jo līdz ar to iznīkst arī pati valsts. Bez latviešu valodas, taču nav jēgas arī Latvijas valstij…
Tagad visi aicina mācīties dabas zinības, bet „ja valsts paliek tikai ar pliku ekonomiku, tad Latvijas valstij nav vietas. Tad te varētu būt kāda apvienotā Baltijas valsts, vai mēs varētu būt kādā skandināvu valstī,” saka profesore. Jo nacionālā zinātne, nacionālā valodniecība un apziņa ir tieši tā, kas cilvēkus notur pie savas valsts un zemes.
„Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados ekonomiskais stāvoklis Latvijā krīzes iespaidā bija neskaitāmas reizes sliktāks nekā pašlaik. Bet neviens no valsts projām nebrauca,” uzsver Kursīte – Pakule, atgādinot, ka lielā mērā tas bija pateicoties tam, ka valsts rūpējās par savu nacionālo esību, humanitārajām zinātnēm.
Arī tagad valstij būtu jāatrod papildus nauda humanitārajām zinātnēm. „Ja jaunietis redz, ka zinātnieks un skolotājs savu dzīvi aizvada pusbadā, tad viņš izvēlas studēt kaut ko citu. Viņš taču negrib dzīvot pusbadā, viņš grib sviestmaizi ar lasi,” saka profesore.
Tomēr daļēji pie vainas ir arī pašas augstskolas. Piemēram, Latvijas Universitātē valodniekus nodalīja – akadēmiskās studijas apgūst Humanitāro zinātņu fakultātē, bet par valodas skolotājiem mācās Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē. Nedrīkstēja nodalīt akadēmiskās zināšanas no praktiskās puses. To, piemēram, nepieļāva ne matemātiķi, ne fiziķi un viņu studiju programmas nesaskaras ar tik lielām problēmām, kādas jāpiedzīvo valodniekiem.
Mazo filoloģijas studētgribētāju skaitu nevarētu saistīt ar viņu pārprodukciju. Tieši otrādi – filologi ir nepieciešami visur, it sevišķi šobrīd, kad jāaizstāv un jācīnās par latviešu valodas tiesībām. Bez akadēmiski izglītotiem filologiem nebūs letonikas
zinātnes, bez skolotājiem – zinoši bērni, kas runās latviski, bez literāriem redaktoriem – grāmatas, saka Kursīte – Pakule.
Jāteic, ka ar filoloģijas studentu trūkumu saskaras ne tikai Latvijas Universitāte, bet arī citas augstskolas, kas piedāvā apgūt baltu filoloģija, tostarp gan Liepājas Universitāte, gan Rēzeknes augstskola.
Liepājas Universitātes prorektore Ilma Neimane izteikusies, ka pēdējos gados interese par šo nozari gan pieaug, taču pirms pāris gadiem situācija bijusi kritiska. „Nācās stipri palauzīt galvu, ko mainīt akadēmiskajā programmā, lai piesaistītu lielāku studentu skaitu. Izlēmām papildināt to ar kultūras sadaļu, tāpēc tās nosaukums šobrīd ir Baltu filoloģija un kultūra,” „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” teica Neimane.
Arī Rēzeknes Augstskola pašlaik piestrādājot pie studiju programmu praktiskās sadaļas, lai nav tikai „sēdēšana pie putekļainām grāmatām” – gan tiekot rīkotas folkloras ekspedīcijas, gan muzeja zinības apgūtas. Daudz strādāts arī pie latgaliskās kultūras apzināšanas.
