Latvijas bērni aptaukojas. Grib samazināt kaloriju daudzumu skolēnu pusdienām

Kā vēsta raidījums "LNT Ziņas", VM atzīst, ka esošajās normās ir nepieciešamas izmaiņas, un pirmkārt, vajadzētu samazināt skolēniem nepieciešamo kaloriju daudzumu.

"Dzīvesveids ir kļuvis mazkustīgāks, mēs vairāk pavadām dienu sēžot, arī bērni ir mazkustīgāki, to pierāda ļoti labi arī veselības paradumu pētījumi. Bērni aptaukojas, ir vērojama liekās ķermeņa masas palielināšanās," skaidro ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Tikmēr Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija norāda, ka uztura normām ir jābūt brīvākām un mūsdienīgākām. Tāpat būtu nepieciešams palielināt komplekso pusdienu finansējumu no pašreizējiem 1,42 eiro līdz 2,6 eiro, uzskata asociācija. Pēc organizācijas norādītā, tas ļautu pacelt algas skolu pavāriem un labāk barot bērnus.

Pēc noteikumiem, kompleksajās pusdienās nedēļas laikā obligāti jāiekļauj 200 grami gaļas vai zivs, 450 grami kartupeļu, 250 grami piena, kefīra vai jogurta, 50 grami biezpiena vai siera un puskilograms dārzeņu un augļu.

Asociācijas pārstāve Ilona Dreimane raidījumam norāda, ka nav skaidrs, kāpēc bērnu ēdienkartē figurē tieši kartupeļi, ir iebildumi arī pret biezpienu un sieru. "Piemēram, biezpiens vai siers - tie pārsvarā ir brokastu vai launaga ēdieni. Un līdz ar to pusdienās viņus ielikt ir ļoti grūti. Nākas gatavot tādus ēdienus, ko bērni pat nevēlas ēst. Piemēram, krievu skolās saldos ēdienus vispār negrib ēst. Līdz ar to biezpienu ielikt ir ļoti grūti," skaidro Dreimane.

Bieži vien neizpildīts paliek arī nosacījums par to, ka pusdienas veido 35% no dienas ēdiena devas, jo daudzās skolās tās pasniedz pārāk agri, min Dreimane.

Konkrētus priekšlikumus, kā uzlabot skolēnu uztura normas, Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija plāno iesniegt pēc tam, kas saņems atbildi no Izglītības un zinātnes ministrijas par iespēju palielināt komplekso pusdienu finansējumu.