Jaunsleini pārvēlē LPS priekšsēdētāja amatā
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāja amatā piektdien pārvēlēts Andris Jaunsleinis, apstiprina LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ilze Mutjanko.
Viņu ievēlēja ar 164 balsī, no kopumā 167. Jaunsleinis LPS vada jau kopš 1993.gada. Par LPS priekšsēdētāja vietniekiem ievēlēti Jelgavas pilsētas mērs Andris Rāviņš un Auces novada mērs Gints Kaminskis.
LPS 24.kongress piektdien notika Aucē, tā vadmotīvs bija "Jauni izaicinājumi".
"Izaicinājums – panākt sabiedrības atbalstu līdzsvaram starp valdības un pašvaldību budžetiem – jāizskaidro sabiedrībai, ka pašvaldību budžets ir iedzīvotāju vajadzībām. (..) Esam atvērti sarunām, bet, ja kāds izmantos citas metodes – mēs attiecīgi reaģēsim," sacīja Jaunsleinis.
Kongresā piedalījās un uzrunas teica premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ("Vienotība"), debatēs piedalījās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija) un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
LPS valdē strādās arī Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus, Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju, Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska, Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis, Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis, Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga.
Kongresā pieņēma sešas rezolūcijas - "Par ceļiem un sabiedrisko transportu", "Par vidēja termiņa budžetiem" un "Pašvaldību autonomijas deklarācija". Tajā uzsvērts, ka pašvaldībām ir svarīga politiskā autonomija, kas nodrošina ievēlēto deputātu spēju pārstāvēt teritorijas iedzīvotāju intereses, aizsargājot pret politiskām vajāšanām un nepamatotiem rīcības ierobežojumiem. Svarīga ir administratīvā autonomija, kura nodrošina izvēlēties vietējiem apstākļiem piemērotākās pārvaldes struktūras, kā arī finanšu autonomija, kura nodrošina pašvaldību funkcijām finansējumu vismaz proporcionāli valsts kopējām finanšu iespējām un iespēju patstāvīgi lemt par finansējuma sadalījumu starp pašvaldības darbības nozarēm un īpašuma autonomija, kas ļauj patstāvīgi izvēlēties piemērotākās formas kā rīkoties ar teritorijas iedzīvotāju kolektīvo – pašvaldības īpašumu un tiesības to izmantot uzņēmējdarbībai pašvaldības iedzīvotājiem visizdevīgākajā veidā.
Pieņemta arī rezolūcija "Par pašvaldību darbinieku motivācijas sistēmu", "Par pašvaldību tiesībām un spēju rīkoties ar pašvaldības īpašumu un veikt uzņēmējdarbību iedzīvotāju interesēs" un "Par 2014.gada budžetu". Tajā LPS kongress pilnvaro LPS domi atbalstīt sarunās par 2014.gada valsts budžetu un trīs gadu budžeta ietvaru tikai tādus risinājumus, kas balstīti uz Eiropas vietējo pašvaldību hartā nostiprinātajiem pašvaldību finanšu autonomijas principiem, izslēdz iespēju samazināt pašvaldību proporciju kopējos nodokļu ieņēmumos.
LETA, Foto: Ieva Čīka/LETA
