Sergeja Zaharjina kaimiņš: "Neesmu dzirdējis viņu runājam latviski"
"Liepājas metalurga" lielākajam akcionāram Sergejam Zaharjinam galvassāpes sagādā ne tikai uzņēmuma nedienas, bet arī Latvijas pilsonība. Tiek apgalvots, ka viņš nemāk latviski un tādēļ arī pilsonību ieguvis nelikumīgi. Zaharjina kaimiņš Andžils Remess teic, ka nav dzirdējis viņu runājam latviski.
Jāuzsver, ka latviešu valodas zināšanas ir viens no priekšnoteikumiem, lai cilvēks iegūtu Latvijas pilsonību. Tomēr Kasjauns.lv aptaujātie liepājnieki teicās, ka nav dzirdējuši Zaharjinu runājam latviski. Tiek uzskatīts, ka „Liepājas metalurga” lielākajam akcionāram ar latviešu valodu iet ne tikai kā pa celmiem - ar valsts valodu viņam vispār nekā neiet.
Apšaubāmā pilsonības piešķiršana
Neviens nevar apliecināt, ka Zaharjins, kurš Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā ieguva 1999. gadā, tik tiešām runā un saprot latviešu valodā teikto.
Šī gada sākumā, kad Zaharjins ieradās Ministru kabinetā, lai valdībai skaidrotu situāciju „Liepājas metalurgā”, viņš ar premjeru Valdi Dombrovski runāja krieviski. Toreiz premjera preses sekretārs Mārtiņš Penke situāciju komentēja īsi: „Premjers ar Zaharjina kungu runāja latviski, savukārt Zaharjina kungs runāja krievu valodā.” Tika runāts, ka Zaharjinam līdzi no Liepājas uz Rīgu Liepājas mērs Uldis Sesks braukājot nevis norūpējies par pilsētas rūpniecībā notiekošo, bet gan kā Zaharjina tulks.
Valsts valodas centrs Zaharjinam uzlika administratīvo sodu par valsts valodas nelietošanu, veicot profesionālos pienākumus, ko sodītais nav pārsūdzējis. Pavasarī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde uzsāka pārbaudi, vai Zaharjins pilsonību ieguvis pilsonību likumīgi.
Tomēr šonedēļ Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Saldus iecirknī pieņemts lēmums nesākt kriminālprocesu par Zaharjina Latvijas pilsonības iegūšanas apstākļiem, jo nav konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Policijas pārstāve Signe Šteinberga to argumentē vārdiem: „Zaharjins Latvijas pilsonību ieguvis likumā noteiktajā kārtībā, un policijai nav pamata uzskatīt, ka pieļauti kādi pārkāpumi.”
Tai pašā laikā jāuzsver, ka neviens tā arī oficiāli nav paziņojis, ka Zaharjins māk latviski. Ja viņš latviešu valodu neprot, tad loģiski arī varētu uzskatīt, ka Zaharjins pilsonību ieguvis apšaubāmi.
Andžils Remess: „Nav laimējies dzirdēt Zaharjinu runājam latviski”
„Liepājas metalurga” arodbiedrības vadītājs Jānis Grava Kasjauns.lv, lūgts komentēt, vai Zaharjins tik tiešām kaut ko saprot latviski un vai ar viņu ir iespējams komunicēt latviski, atteicās atbildēt, strikti nosakot: „To nevaru komentēt”.
Savukārt Zaharjina kaimiņš – laikraksta „Kurzemes Vārds” galvenais redaktors Andžils Remess, kurš Zaharjinu pazīst jau daudzus gadus, Kasjauns.lv teica, ka viņam nav laimējies dzirdēt savu kaimiņu runājam latviski un viņš nezinot, vai Zaharjins prot latviski. Arī interviju žurnālam „Liepājas Vēstules” Zaharjins pēc lielas pierunāšanas sniedzis krievu valodā. Remess atklāja, ka Zaharjins ir publiski ļoti izvairīgs cilvēks – viņš nevēloties ne runāt ar presi, ne fotografēties. Ar savu kaimiņu viņš kaimiņu ballītēs netiekas, attiecības esot tikai „labrīt – labvakar” līmenī.
Valsts valodas centrs nevar ietekmēt pilsonības piešķiršanu
Valsts valodas centra (VVC) Valodas kontroles nodaļas galvenā inspektore Sarmīte Pāvulēna Kasjauns.lv teica, ka VVC nav nekādu tiesību ietekmēt Latvijas pilsonības piešķiršanu vai atņemšanu, pārbaudīt, vai, saņemot pilsonību, cilvēks prot latviski.
VVC vienīgi var latviešu valodas nepratējus administratīvi par to, ka viņi mūsu valstī, veicot profesionālos pienākumus, nelieto valsts valodu. VVC interviju veidā pārbauda, vai konkrētais darbinieks māk latviešu valodu. Savukārt, ja darbinieks izvairās no VVC pārbaudes, viņam var sastādīt administratīvo protokolu par nepakļaušanos varas pārstāvjiem.
