"Nāc, strādāsim kopā"! Ieskats Mārupes novada domes ikdienā
Mārupes novadā ir noslēdzies kārtējais cerību un vēlēšanu posms, kura rezultātā ir vairāk jautājumu nekā atbildes. Ir sanācis tā, ka vēlētāju izvēle ir bijusi tik ražena, ka neviena no kandidātu pārstāvētajām politiskām grupām nav ieguvusi absolūto vēlētāju uzticību, proti, ir ievēlētas septiņas politiskās partijas.
Acīmredzot ir noticis tas, ko mēs redzam ikdienā Mārupes novadā ar savām acīm un jūtam ar sirdi, ka pārliecības par īstenu saimnieku nemana ne uz viena „stūra”. Būtu jābrīnās ar plati izplestām acīm – kā tad tā, visi deputāti ar augstākām izglītībām, godīgām acīm, ir gatavi sevi upurēt sabiedrības labā, novada budžets gadā ir teju jau 14 miljoni latu, iedzīvotāju skaits pieaug visstraujāk Latvijā, taču pats novads izskatās arvien mazāk pievilcīgs - ielu segums kā tālos laukos, smago automašīnu intensitāte pieaug, skolu izglītības līmenis Latvijas mērogā slīgst zemāk un zemāk, veloceliņu nav, tirgus laukums un estrādes nav, publiska baseina nav, sporta un bērnu ārā laukumi ir zem katras kritikas un to skaits uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un pats galvenais, attieksme pret iedzīvotājiem (nodrošina gadā ap 10 miljoni latu iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksu Mārupes novada domes budžetā) ir maigi izsakoties – „feodāla”. Turpretī Mārupes novadā ir visdārgākie celtniecības un remontu darbu paraugi (PII „Zeltrīti” Mārupes nodokļu maksātājiem izmaksās 12 miljoni eiro 20 gados, lai gan celtniecības izmaksas bija tikai 2,7 miljoni eiro), visbedrainākie un neapgaismotākie ceļi, visdārgākā municipālā policija (budžets gadā 350 000 Latu 2012. gadā), ar administratīvu „spiedienu” uzspiests atkritumu vienīgais apsaimniekotājs uz tuvākajiem pieciem gadiem, iebalzamēts (faraonu stilā) administratīvais aparāts kopš PSRS laikiem un domes priekšsēdētājs- ar parādu pret valsti 352 000 Latu apmērā. Citā starpā Mārupes domes priekšsēdētājs ļoti ilgu laiku atradās interešu konflikta varā, likuma izpratnē (neievēroja ierobežojumus), un pieņēma dārgus lēmumus SIA „Sabiedrība Mārupe” interesēs. Nebrīnieties, tas ir te pat 7 km no Rīgas centra.
Kā tas tā varēja, var un turpina notikt?
Ir vēl ļoti daudz kliedzoši notikumi, kuri pat Ventspilī un Rīgā nav iespējami, jo ir iestājies cits gadsimts izpratnes ziņā, uzmanības ziņā, vadības ziņā un attieksmes ziņā pret savu darbu publiskajā sektorā. Mārupē, diemžēl, ir pa vecam, „po našemu – po kolhoznomu”. Tas ir tad, kad smuki saukļi ir tikai saukļi, bet darbi liecina par pretējo vai arī nedarbi tiek piesegti ar svētiem saukļiem, tādiem kā – „mūsu prioritāte novadā ir izglītība” vai „Nāc strādāsim kopā”! Konkrēts piemērs, kā esošās septiņas partijas strādā kopā: lai nodrošinātu prognozējamu rezultātu mēra apstiprināšanai (runa ir par Mārtiņu Bojāru), tiek apsolīti vispirms labi atalgoti „iebalzamēti amati” saviem jaunievēlētiem deputātiem – Ivaram Punculim – atkal Mārupes novada izpilddirektora amats, Jānim Lībietim – būvvaldes inspektora amats, Andrejam Kirilovam – jurista un SIA „Mārupes Komunālie pakalpojumi” valdes locekļa amats, Līgai Kadiģei – vicemēra amats, Pēterim Pikšem – attīstības komitejas vadītāja amats (jau savlaicīgi administrācijā tiek gatavots par attīstības nodaļas vadītāju), Jānis Lagzdkalns, Ira Dūduma paliek attiecīgi savos amatos un ir atkarīgi pilnībā no nākamā mēra labvēlības, Eduards Mihailovs (SIA „Mārupes Ceļinieks” patiesais labuma guvējs), acīmredzot, paliks nākotnē drošs par pašvaldības pasūtījumu saņemšanu ceļu remonta jomā (uzcēla Dzelzceļa ielu par 354 000 LVL) un pretiedzīvotāju koalīcija ir gatava – 9 deputāti no 15 balso kā grib un par ko grib! Tā arī ievēlējām, mēs visi kopā, atkal Mārtiņu Bojāru par novada saimnieku, 9 „par” un 6 „pret”. Pēc sekmīga balsojuma, Ivars Punculis noliek deputāta mandātu, aiziet atvaļinājumā, un kļūst atkal par novada izpilddirektoru (jau ieplānojis, ka viņam būs divi vietnieki), Jānis Lībietis, tieši tāpat, aiziet atvaļinājumā un atgriežas būvvaldē, Andrejs Kirilovs, tiek glabāts īpašā statusā – sēž gan deputāta krēslā (lai varētu pareizi balsot), gan SIA „Mārupes komunālie” pakalpojumi valdes locekļa amatā.
Zināšanai visiem. Pašreiz Mārupes novadā notiekošie ūdens un kanalizācijas sistēmas sakārtošanas un izbūves darbi tiek pilnībā vadīti tieši no augstākminētās sabiedrības valdes puses un kopējais investīciju apjoms, ko pārvalda arī Andrejs Kirilovs ir vairāk nekā 25 miljoni eiro. Kaut kur pa vidu starppartiju konsultācijās nostrādā arī sauklis „Nāc strādāsim kopā” un nacionālajam blokam tiek apsolīts Komunālās un vides komitejas vadītāja amats, kas arī tiek izdarīts. Tātad jau ir atbalsts 9+2 kopā 11 no 15. Kā jau var nojaust tiek pārkāptas un nojauktas arī sarkanās līnijas starp Saskaņas Centra deputātiem un Nacionālā bloka pārstāvjiem, jo tas pats Andrejs Kirilovs (SC deputāts) ar nacionāļu balsojumu „PAR” tiek arī pie vēl viena amata – administratīvās komisijas locekļa amata.
Vai bija mēģinājums ieviest Jaunus laikus Mārupē?
Jā, tik tiešām bija! Tika piedāvāts ļoti konstruktīvs priekšlikums, ar domu iesaistīt kopīgā darbā absolūti visus deputātus , respektīvi, izslēgt jebkādas mielas par opozīciju vai pozīciju, noliekot kā galveno uzdevumu visas uzticētās varas un iedzīvotāju vārdā – strādāt tikai un vienīgi novada labā ar konkrētu uzdevumu izpildi turpmāko četru gadu laikā. Tas izskatījās šādi: tika sagatavota kopīga solījumu programma, ko katra partija solīja saviem vēlētājiem, tautas valodā runājot Mārupes deklarācija. Tika izstrādāti priekšlikumi par deleģētu atbildību administratīvā pārvaldē, papildus jau esošajam vienam vicemēram izglītības jautājumos, izveidot jaunus divus vicemēru amatus, ar domu iesaistīt kādu no deputātiem būt atbildīgam par sekojošām jaunām jomām – ceļi un infrastruktūra, un vicemērs novada attīstības jautājumos. Papildus, lai uzlabotu Domes darbības caurskatāmību, tika piedāvāts izveidot Iekšējās revīzijas komisiju (Mārupes novada domē tādas vienības nav kopš Latvija atguva savu neatkarību) ar augsti kvalificēta personāla atlasi, kas būtu pakļauta tikai un vienīgi Mārupes novada domes deputātu kolēģijai. Šis priekšlikums nav nedz kosmisks, nedz neizpildāms, taču deputātu vairākums („po našemu – po kolhoznomu”) neko mainīt nevēlējās, Mārtiņš Bojārs uzsvēra, ka svešus solījumus īstenot un zem viņiem parakstīties negrasās, tādējādi neparakstījās arī zem saviem solījumiem, kļūdams par deputātu un mēru. Arī Mārtiņš Bojārs, pēc veiksmīgas atkal ievēlēšanas, pakārtoja jaunās domes deputātu sanāksmes savam atvaļinājumam, un atgriežoties jau vecā darbā, kopā ar vairākumu nobalsoja par jaunām, palielinātām algām! Tāpēc cienījamie vēlētāji, Mārupes iedzīvotāji, viss būs stabili un pa vecam!
Kāpēc miljoni tiek guldīti zemē un virs zemes ir kā sabrukušā kolhozā?
Mārupes novada domes ilglaicīgie deputāti un vadoņi (daži jau otro gadu desmitu) ir izcēlušies un turpina izcelties savu galveno prioritāro jautājumu jomā konsekventi pēc ierastā scenārija. Piemēram, izglītības jomā 2009. gadā deputāti noraidīja Latvijas Starptautiskās Skolas izbūves ieceri Mārupē un šī skola tika uzcelta Babītes novadā, Piņķos. Tagad Piņķi ir pasaules izglītības kartē. 2013. gadā Mārupes novada izpilddirektors (skaidrs, ka ne bez vadības ziņas) pat nepielaižot jautājuma apspriešanu deputātu vidū, noraida pasaules vienas no lielākajām celtniecības kompānijām (pēdējo 5 gadu laikā ir uzcēluši vairāk nekā 200 izglītības iestādes pasaulē) piedāvājumu uzcelt Mārupē modernu bērnudārzu blakus Mārupes vidusskolai bez Mārupes finansējuma, jo redziet , domesprāt, nav izpētīta šāda bērnudārza uzbūves ietekme uz valsts budžetu. Tajā pašā laikā tiek miljoni guldīti ārkārtīgi dārgā ūdens un kanalizācijas saimniecības izbūvē un notiek nekontrolēta būvnieka papildus darbu apmaksa, tiek pirkti ārkārtīgi dārgi nekustamie īpašumi, kuru pārbūves rezultātā, pa to pašu naudu var uzcelt divas izglītības iestādes (Mazcenu Alejas 3 iegāde izmaksāja 700 000 LVL un pārbūvē plānots ieguldīt ap 4 miljoni latu). Piemēram, Babītes Starptautiskā skola ar 4000 m2 platību, iekšējo telpu aprīkojumu un āra laukumu iekārtojumu izmaksāja 3,6 miljoni eiro, tātad mazāk nekā 900 eiro kvadrātmetrā. Babītes novads neieguldīja ne santīma, jo šo skolu pilnība uzcēla investori paši. Atbilde uz šiem jautājumiem ir viena un pilnīgi skaidra, jo dārgāk jo labāk, un vēl labāk, ja par nodokļu maksātāju naudu. Ko ieguldīs zemē kā nodokļu maksātāju naudu, to būs grūti pierādīt vai cena bija adekvāta vai nebija, bet ko ieguldīs investori, nevarēs pareizi saskaitīt, jo domes apsaimniekotāji ir ārpus tāmes.
Skaidrs ir tas, ka tā, kā mums trūkst, tas arī nebūs. Tas, kas mums būs, būs apšaubāms, necaurspīdīgs, lokālas izpratnes un veco laiku attieksmes formā, līdz brīdim, kamēr mēs atradīsim jaunu mēru - jaunu saimnieku vai arī iedzīvotāji (un arī tie, kuri nenāk uz vēlēšanām) izrādīs savu attieksmi un parādīs savu varu, ka domei ir tikai kalpotāja loma savu iedzīvotāju interesēs un izkropļotas varas pārmantojamības serenāde nav modē.
Tomēr mūsu starpā nav tāda noskaņojuma, ka stāvēsim malā un vērosim, ka tiek nepelnīti bradātas mūsu vēlētāju intereses un iemaksātie nodokļi Mārupes budžetā, jo izaicinājums dzīvot kvalitatīvā vidē ar uzticamu varu ir mūsu pamatuzdevums arī to vēlētāju priekšā, kuri balsoja par citiem, un kuri neatnāca uz vēlēšanām!
Mārupes novada domes deputāti: Normunds Orleāns, Renārs Freibergs, Edgars Jansons /Foto: Ieva Čīka, Artūrs Kārkliņš
