Grende kultūrai prasa teju 40 miljonus latu. Viņai dos tikai trīs
Situācija ir ārkārtēja - Kultūras ministrija nākamā gada budžetā ir iesniegusi pieprasījumus par 39,8 miljoniem latu, bet Finanšu ministrija (FM) kultūras nozarēm piedāvā vien trīs miljonus latu, tā atklājot kultūras nozares pārstāvju ārkārtas sanāksmi par budžeta veidošanu, sacīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.
Viņa pastāstīja, ka, sākot darbu pie budžeta, lūgusi nozarēm iesniegt prasījumus, no septiņu gadu plāna rēķinot vienu septīto daļu finansējuma, par prioritāti izvirzot neatliekamos darbus. Viņa informēja, Kultūras ministrija (KM) visus iesniegtos prasījumus apstrādāja un iesniedza Finanšu ministrijai četrās lielās prioritātēs – kultūrtelpas attīstībai 15 nozarēs kopumā tiek prasīti 23 miljoni latu, nacionālajai identitātei, pilsoniskajai sabiedrībai, atbalstam diasporai – trīs miljoni, starptautiskajai sadarbībai, ņemot vērā jau 2014., 2015.gadam noslēgtos līgumus, kultūras kapitāla ilgtspējīgai apsaimniekošanai – 12 miljoni latu, kas kopā ir 39,8 miljoni latu.
Taču Finanšu ministrijas izstrādātajā budžeta piedāvājumā kultūras nozarēm atvēlēti vien trīs miljoni latu.
"Trīs miljoni 15 nozarēm, kur kopš krīzes nav ieguldīts, ir neiespējami maz," uzsvēra ministre, piebilstot, ka vēl joprojām kultūras jomā ir lielas krīzes bedres, bet kultūrai jāiet uz priekšu un jāattīstās, jāparāda, ka kultūra ir ekonomikas dzinējspēks.
Ņemot vērā Saiemas un valdības prioritāti par Nacionālo attīstības plānu, viņa uzsvēra, ka 15 kultūras nozaru izstrādātās pamatnostādnes "Radošā Latvija" pilnībā atbilst Nacionālā attīstības plāna uzstādījumiem, mērķiem un garam.
Ministre paskaidroja, ka Latvijas Radošo savienību reģistrā ir vairāk nekā 5000 personu un kultūra ir ļoti plaša joma pretēji daudz uzskatam – arhitektūra, dizains, kinoindustrija, muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mūzika, pieminekļi, tradicionālā kultūra, teātris, deja, nemateriālais kultūras mantojums, kultūrizglītība un tā tālāk.
Jaunzeme-Grende informēja, ka ceturtdien bijusi uzaicināta pie premjera, lai pārrunātu, kuras ir tās pašas neatliekamākās nepieciešamības, bez kurām nevar iztikt, un atzina, ka dažos jautājumos gūta saskaņa. Ar premjeru pārrunātas budžeta pozīcijas algu jautājumos, par autoratlīdzību aplikšanu ar sociālo nodokli, vienošanās panākta par filmu nozari, dziesmu svētku ilgtspēju, rakstniecībai būtisks ir autortiesību publiskā izpildījuma pieaugums. Tā kā premjers un FM uzskata, ka Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) nav iespējams veidot īpašus fondus, panākta vienošanās, ka VKKF būtu trīs gadus fiksēta summa – šogad tie ir 6 miljoni latu, kaut pašlaik ir piešķirti tikai 4,5 miljoni, nākamgad – 8 miljoni, aiznākamgad – 10 miljoni latu, tad diskutē, vai valsts ir gatava atgriezties pie fondiem.
"Ļoti daudzi cilvēki varbūt neizprot, ka šī VKKF nauda ir ja alga tiem radošajiem cilvēkiem, tiem 5000", kuri savu darbu saista ar kultūru, paskaidroja ministre.
Nauda nepieciešama arī tam, lai varētu ieiet jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājā, pieminekļu aizsardzībai, integrācijai, kultūrizglītībai, starptautiskajai sadarbībai, kultūras institūcijām, radošo industriju attīstībai.
Runājot par šogad atklāto Latgales koncertzāli un nākamgad plānoto Vidzemes koncertzāles atvēršanu, ministre uzsvēra, ka "profesionālās mākslas pieejamība ir valsts uzdevums un mūsu uzdevums ir rūpēties, lai reģionos cilvēkiem būtu pieejama profesionāla kultūra".
"Kultūra ir valsts ekonomikas dzinējspēks," runas noslēgumā atzina Jauzneme-Grende.
Sanāksmē uzstājās vairāki sabiedrībā pazīstami kultūras jomas pārstāvji, paužot sāpi par savas kultūras nozares problēmām.
Latvijas Radošo savienību ģenerālsekretārs Haralds Matulis uzsvēra, ka pēc autoratlīdzību aplikšanas ar sociālo nodokli katrs autors saņems par 30% mazāk un ar 3 miljonu latu kultūras nozares budžetu arī VKKF nav pieaugums, bet iespējams pat samazinājums, kas nozīmē vēl mazāku autoratlīdzību fondu radošajiem.
VKKF vadītājs Edgars Vērpe pavēstīja, ka Latvija, salīdzinot ar Igauniju, ir punduri, jo mums kultūrkapitāla fondam ir sešreiz mazāks finansējums uz mājsaimniecību nekā Igaunijai. Savukārt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce norādīja, ka pašlaik kultūras jomā strādājošo speciālistu atalgojums jau pietuvojas minimālajai algai.
"Latvijas Koncertu" vadītājs Guntars Ķirsis atzina – ja ministrijas izstrādātais budžets netiek pieņemts, tie ir milzīgi draudi.
Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, runājot par teātru nozari, sacīja, ka Latvijā visiem astoņiem profesionālajiem teātriem kopā gadā ir atvēlēti 3,7 miljoni latu, bet, piemēram, Somijas Nacionālajam teātrim gada budžets ir 7,7 miljoni latu (11,5 miljoni eiro). Viņš informēja, ka kopš jaunās sezonas sākuma viņam uz galda nogūluši astoņi atlūgumi. Viņš uzsvēra, ka teātri pašlaik ir pārvērtušies par rūpnīcām, un pastāstīja, ka no tā, ko valsts atvēl teātrim, LNT valstij nodokļos atdod valstij 93,9%.
"Tikai muļķis var nesaprast kultūras nozīmi valsts tālākai attīstībai, ..iznāk, ka Latvijas valsts ražo muļķus," teica Rubenis.
Nozares pārstāvji sēdē vienojās kopīgi turpināt darbu pie 2014.gada budžeta, lai kultūras nozares finansējums būtu valstiski atbildīgs, līdzsvarots ar citu nozaru vajadzībām, kā arī atbilstošs valsts ekonomiskajai izaugsmei. Nozares pārstāvji bija vienisprātis, ka finansējumam ir jābūt tādam, lai tas ne tikai samazina krīzes sekas, bet arī nozarē beidzot sāktos attīstība, ko paredz Nacionālais attīstības plāns un atbilstoši tam izstrādātās un ar nozari saskaņotās Kultūras ministrijas jaunās politikas iniciatīvas.
Tā kā vēl ar premjeru netika panākta vienošanās par konkrētu summu, ministrijai kopīgi ar nozaru pārstāvjiem un iestāžu vadītājiem tuvāko dienu laikā vēl ir jāprecizē pieprasītās summas atbilstoši prioritārajām vajadzībām.
Sanāksmē par budžeta veidošanu piedalījās arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Filmu padomes priekšsēdētājs Gints Grūbe, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs un Cēsu koncertzāles vadītājs Juris Žagars.
BNS, Foto: Evija Trifanova/LETA
