Partijas atklāj pirmos iespējamos kandidātus Eiropas Parlamenta vēlēšanām
Partijas atklāj pirmos iespējamos kandidātus, kuri startēs pēc deviņiem mēnešiem paredzētajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, svētdien vēstīja LNT raidījums "Top 10".
Visvairāk iespējamos kandidātus jau patlaban spēj nosaukt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), dažus kandidātus nosauc "Vienotība", bet "Saskaņas centrs" (SC) apliecina, ka šo organizāciju vēlēšanās vairs nepārstāvēs pašreizējais Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks.
Saeimas ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis raidījumu informēja, ka uz vietu Eiropas Parlamentā pretendēšot Saeimas deputāts Andris Bērziņš, vēlēšanos startēt izteikusi arī deputāte Iveta Grigule. "Zinu to, ka apsver iespēju startēt Uldis Augulis, Raimonds Vējonis, Kārlis Seržants. Zinu, ka mūsu Rīgas mēra amata kandidāts Armands Krauze no Zemnieku savienības arī startēs vēlēšanās," sacīja Brigmanis.
Raidījums vēstīja, ka, zināms, ka "Vienotības" sarastā vēlēšanās kandidēs visi tie esošie Eiroparlamenta deputāti, kuri tagad pārstāv šo partiju, – Sandra Kalniete, kas varētu startēt ar pirmo numuru sarakstā, Krišjānis Kariņš, Kārlis Šadurskis un Inese Vaidere. Viņi Eiroparlamentā iekļuva no dažādiem saraktiem, taču pēc partiju apvienošanās šajās vēlēšanās būs vienā sarakstā.
Viņiem gan varētu būt jākonkurē vēl ar citiem "Vienotības" politiķiem, visticamāk, arī no ministru vidus. Politikas aizkulisēs runā, ka vietu Briselē nolūkojis, piemēram, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, informēja LNT raidījums.
Bez "Vienotības" deputātiem patlaban Eiroparlamentā Latviju pārstāv vēl pieci politiķi. Roberts Zīle, kurš jau strādājis divos sasaukumos no tēvzemiešu saraksta, gatavojas kandidēt atkārtoti un varētu būt Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pirmais numurs. Savukārt Ivars Godmanis, kurš tagad palicis bez partijas, jo LPP/LC ir likvidēta, vēl domā, vai kandidēt. Galīgo lēmumu nav pieņēmusi arī apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" pārstāve Tatjana Ždanoka.
Skaidru atbildi par atkārtotu kandidēšanu nav snieguši arī no SC ievēlētie Aleksandrs Mirskis un Alfrēds Rubiks. Mirskim tagad ir pašam sava partija, bet Rubiku "Saskaņas centra" sarakstā partijas vadība vairs nevēlas redzēt, norādīja LNT.
Raidījums atgādināja, ka katra no astoņām deputātu vietām Briselē ir īpaši gards kumoss, proti, tas ir labi apmaksāts darbs. Eiroparlamentārieša mēneša alga ir gandrīz 8000 eiro pirms nodokļu samaksas jeb 5500 latu, kas teju četras reizes pārsniedz Saeimas deputāta algu.
Papildu algai eiroparlamentārieši saņem arī virkni kompensāciju un piemaksu. Ik mēnesi vairāk par 4000 eiro ir atvēlēti sava biroja uzturēšanai. Tiek kompensēti arī ceļa izdevumi uz darbu Brisele vai Strasbūrā, apmaksājot biznesa un pirmās klases biļetes, bet komandējumiem gadā var tērēt vairāk nekā 4000 eiro. Papildu tam komandējumu laikā tiek maksāta dienas nauda – 300 eiro Eiropas Savienības (ES) valstīs, bet 150 eiro dienā, ja komandējums ir ārpus ES.
Nauda atvēlēta arī deputāta palīgu algošanai. Finansējums pārsniedz 21 000 eiro mēnesī. Savus radiniekus algot nav atļauts, bet eiroparlamentārieši šo naudu izmanto, lai palīdzētu saviem partijas biedriem. Ir ierasta prakse par palīgiem nolīgt kādu no savējiem partijā.
Beidzot darbu Briselē, ir nopelnīta iztikšana arī vecumdienām. Pensija tiek aprēķināta procentuāli no algas par katru nostrādāto gadu. Ja Eiroparlamentā pavadīts viens sasaukums – pieci gadi –, pensija ir aptuveni 1400 eiro, aprēķinājis raidījums.
"Top 10" arī uzsvēra, ka partijām šoreiz Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir īpaši svarīgas, jo rezultāti noteikts toni arī Saeimas vēlēšanās, kas būs nākamā gada oktobrī.
BNS/Foto: Ieva Lūka/LETA
