Ģertrūdes ielas teātrī "Baltajā naktī" notiks "Jēzus Kristus Glābējs" pirmizrāde

Izrādē tiks izmantots vācu aktiera Klausa Kinska teksts Ingas Rozentāles tulkojumā, par dzīvo mūziku gādās turku un nīderlandiešu mūziķis Sinans Arats, bet kā izrādes dalībnieki minēti Latvijas iedzīvotāji.

"Kad es atrodos Latvijā, es bieži sastopos ar cilvēkiem, kuri (pamatoti) kā veci skursteņi izdūmo gaisā sūdzības kā pelēkus dūmus par grūtajiem dzīves apstākļiem, kuri nepārvēršas debesīs par svētību, bet gan tāpat vien atgriežas un nosēžas uz pašu pleciem. Cilvēki šķiet kā cietvielas, kuri izturēs visus kairinājumus, bet neies pretoties un protestēt pret to, kam viņi nepiekrīt un kas nepatīk. Notiek gaidīšana. Notiek joprojām baidīšanās. Notiek samierināšanās un daudz klusu nopūšanos. Notiek izredzētā gaidīšana. Tiek gaidīts kāds, kas atnāks un visu izdarīs mūsu vietā un izvedīs no tukšuma. Es vēlos piedāvāt savu versiju, kāds varētu būt šī izredzētā "portrets". Pirmo reizi, kad es noskatījos Kinska "Jēzus Kristus Glābējs" izrādes ierakstu, tas mani tik ļoti spēcīgi uzrunāja, un teksts kā akupunktūras adatas sadūrās tieši tajos punktos, kuri, man liekas, ir aktuāli, ne tik vien Latvijā, bet arī pasaulē kopumā," stāsta izrādes režisore.

Laikā, kad Amerika šķaidīja Vjetnamu, kad ziedēja hipiju kustības, tai laikā, kad Endrū Loids Vebers sarakstīja savu slaveno mūziklu "Jēzus Kristus Superzvaigzne", skandalozais un leģendārais vācu aktieris Kinskis, tuvākais Vernera Hercoga aktieris, radīja savu Jaunās Derības versiju, ko viņš gatavoja aptuveni desmit gadus. 1971.gadā Kinskis savas jaunās izrādes "Jēzus Kristus Glābējs" anotācijā rakstīja: "Es esmu ieradies, lai pastāstītu cilvēces visaizraujošāko stāstu, stāstu par Jēzu Kristu. Es nerunāju par to Jēzu ar nodzeltējušo ādu, kuru neprātīga cilvēku sabiedrība ir padarījusi par jebkad lielāko mauku un nēsā apkārt viņa ķermeni uz krustiem. Es runāju par avantūristu, par visbrīvāko un laikmetīgāko cilvēku."

Pašu izrādi Kinskim izdevās nospēlēt tikai vienu reizi. Uz lielās Berlīnes "Deutschlandhalle" skatuves 1971.gada 20.novembra vakarā Kinskis sāka savu ceļojumu pretī publikai. Tālu viņš netika. Publika viņu apsauca, provocēja, apšaubīja viņa ambīciju iemiesot Jēzu, nosauca Kinski par fašistu. Starp 3000 līdz 5000 skatītājiem neesot bijis daudz tādu, kuri būtu patiešām vēlējušies klausīties tekstu, bet drīzāk ķircināt Kinski, kurš tajā ziņā bija ļoti pateicīgs "materiāls", ņemot vērā viņa ļoti jūtīgo dabu. Tai vakarā Kinskis sāka monologu trīs reizes. Tikai ar pēdējo piegājienu, nakts vidū, kad ir palikuši pēdējie 100 skatītāji, viņam izdevās norunāt tekstu no sākuma līdz beigām. Aptuveni 20 gadu garumā no šī teātra notikuma bija pieejams tikai audio materiāls, jo viss, kas tika dokumentēts uz filmas, Vācijā tika pasludināts par aizliegto materiālu. Tikai pēc 20 gadiem režisoram Pīteram Geijeram, kurš dokumentēja šo notikumu uz kino lentas, beidzot atļāva izrādīt publikai šo satriecošo skatuves sprediķa izgāšanos.

Jaunās izrādes "Jēzus Kristus Glābējs" režisore Cērpa Latvijā sevi spilgti pieteica ar iestudējumu "Daudz laimes, lāci!" Jaunajā Rīgas teātrī 2003.gadā. Tam 2006.gadā sekoja izrāde "Maigums" pēc Luisa Borhesa stāsta "La Intrusa" motīviem, kas tika nominēta "Spēlmaņu nakts" balvai kā Gada inovācija Latvijas teātrī. 2011.gadā Cērpa absolvēja "Das Arts" teātra mākslas maģistrantūras programmu Amsterdamas Mākslas augstskolā. "Das Arts" līdzās Lietišķā teātra institūtam Justus Lībiga universitātē Gīsenē ir viena no Eiropas vadošajām mācību iestādēm laikmetīgajā skatuves mākslā. Tāpat Cērpa papildinājusi savas prasmes meistarklasēs un radošajās darbnīcās pie tādiem teātra māksliniekiem kā Roberts Vilsons (ASV), Arpads Šilings (Ungārija) un citiem.

"Jēzus Kristus Glābējs" ir Elīnas Cērpas pirmais iestudējums Ģertrūdes ielas teātrī, kā arī atgriešanās Latvijas teātrī pēc piecu gadu radošā darba ārvalstīs.

Uz abām "Jēzus Kristus Glābējs" izrādēm, kas 7.septembrī notiks plkst.20 un plkst.24, ieeja būs bez maksas.