Arvien biežāk dedzina Rīgas graustus
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) arvien biežāk nākas dzēst degošus graustus un pamestus namus Rīgā, un sagaidāms, ka, laikam kļūstot vēsākam, šī tendence atkal aktualizēsies, aģentūrai LETA atzina VUGD pārstāve Inga Vetere.
Rīgā, Pārdaugavā, vakar izcēlies ugunsgrēks neapsaimniekotā ēkā Ķemeru ielā 6. Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR) izteica aizdomas, ka dedzināšana, iespējams, notikusi apzināti, jo pašvaldība jau ilgāku laiku mudina īpašnieku šo graustu sakārtot.
Burovs norādīja, ka grausts Ķemeru ielā 6 ir klasisks gadījums, kad īpašnieks nespēj un nevēlas savu īpašumu apsaimniekot. Mēģinot īpašniekus piespiest sakopt graustu, ēkai piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme, taču tad namam nekavējoties nomainījies īpašnieks - tas pārdots kādai ārvalstīs reģistrētai firmai. Tādējādi pašvaldībai visa procedūra jāsāk no jauna - jāsūta brīdinājumi un vēstules jaunajam īpašniekam, ārvalstīs reģistrētām personām, kaut realitātē ēkas īpašnieks, visticamāk, atrodas Latvijā.
"Šis ir līdzīgs gadījums kā situācija ar graustu Piena ielā, kuru īpašnieki reģistrēja kā ofšora īpašumu, un, kad pašvaldība to nojauca, izteica pretenzijas," norādīja Burovs
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Vetere, informācija par ugunsgrēku neapsaimniekotā divstāvu dzīvojamā mājā, Ķemeru ielā 6, saņemta vakar plkst.21.38. Uz notikuma vietu izbraukušas divas ugunsdzēsēju mašīnas, un konstatēts, ka ēkā deg atkritumi 8 kvadrātmetru platībā. Glābēji ēku pameta plkst.22.26.
Vetere norādīja, ka šādiem ugunsgrēkiem mēdz būt divi iemesli - iespējams, pamestajā ēkā ugunsgrēks ticis izraisīts apzināti, jo kāds vēlējies no nama atbrīvoties. Taču viņa norādīja, ka ugunsnelaimi varētu nejauši izraisīt arī kāds pusaudzis vai bezpajumtnieks, kas uzturējies ēkā.
"Ir nami un ielas, kur mēs varētu iekārtot posteņus, jo tur neapdzīvotās mājās ugunsgrēki notiek regulāri. No tām regulāri tiek arī izglābti un evakuēti cilvēki," sacīja Vetere.
Graustos visbiežāk mēdz dzīvot bezpajumtnieki, kuri intensīvi lieto alkoholu, jo pašvaldības patversmēs stiprā alkohola reibumā ir aizliegts uzturēties. Šie cilvēki mēdz iemigt ar degošu cigareti rokā vai ēkā kurināt ugunskurus, lai sasildītos, tādējādi izraisot ugunsgrēkus.
Ugunsgrēkiem neapsaimniekotās ēkās bieži ir traģisks iznākums, jo ugunsdzēsēji nav informēti par cilvēku klātbūtni graustos. Šos cilvēkus ir arī problemātiski atrast, jo tie mēdz apmesties neloģiskās vietās un nedrošo ēku pārmeklēšana ir bīstama.
Tā kā bieži vien graustu iemītnieki atrodas alkohola reibumā, informācija par šiem ugunsgrēkiem tiek saņemta novēloti, kad redzamas atklātas liesmas. Paši bezpajumtnieki tikmēr nereti jau ir nosmakuši vai sadeguši.
Vetere norādīja, ka, iestājoties vēsākam laikam, šādu ugunsgrēku skaits, visticamāk, pieaugs, jo bezpajumtnieki, kas siltajā vasaras laikā nakšņojuši pļavās, Daugavas krastos un citur, meklēs patvērumu citās vietās.
LETA
