ASV uztraucas par Latvijas gejiem, čigāniem un nepilsoņiem
ASV Valsts sekretāra vietnieks Tomass Melia uzstājas seksuālo minoritāšu gājienā „Baltijas praids 2012” Rīgā, Vērmanes dārzā. Viņš uzskata, ka seksuālo minoritāšu tiesību ievērošana ir viena no neatrisinātām Latvijas problēmām.
Sabiedrība
2013. gada 18. septembris, 11:19

ASV uztraucas par Latvijas gejiem, čigāniem un nepilsoņiem

Jauns.lv

ASV valsts sekretāra vietnieks Tomass Melia teic, ka Latvijā cilvēktiesību jomā ir vairākas problēmas – seksuālās minoritātes, čigāni, nepilsoņi… Vienlaikus viņš arī uzsver, ka Latvija pasaules kontekstā var kalpot par piemēru citām valstīm cilvēktiesību ievērošanas jomā.

Kādēļ ASV valsts sekretāra vietnieks Rīgā aizstāvēja gejus?

ASV Valsts departamenta (respektīvi – Ārlietu ministrijas) augsti stāvošais ierēdnis Melia, kurš pērn Latvijā ievērību izpelnījās ar to, ka piedalījās seksuālo minoritāšu gājienā „Baltijas praids” Vērmanes dārzā, nule sniedzis interviju Rīgas krievu laikrakstam „Telegraf”. Tajā viņš atklāj, kādēļ piedalījies geju un lesbiešu gājienā Rīgā:

„Rīgā ierados pēc savas priekšnieces – ASV valsts sekretāres Hilarijas Klinotnes norādījuma. Viņa gribēja nodemonstrēt, ka mēs iestājamies par visu cilvēku izpausmes  brīvību. Agrāk esmu piedalījies arī Tallinas praidā, bet, diemžēl, šogad Viļņas praidā nesanāca piedalīties. Arī ASV lesbiešu, geju un transpersonu cilvēktiesību ievērošanas jautājums ir ļoti aktuāls. Arī pie mums joprojām nav atrisināts ģimenes institūcijas jautājums, juridiskā vienlīdzība homoseksuāļu laulībās un tamlīdzīgi. Šis ir viens demokrātisko procesu jautājumu stūrakmeņiem, un arī ASV šajā jomā daudz kas jādara. Tādēļ arī atbraucu uz Rīgu.”

Latvija – piemērs jaunajām demokrātijām

Vienlaikus Melia atzīmē, ka Latvija var kalpot par piemēru citām valstīm, kurās arī tiek veidotas demokrātijas. Melia saka:

„Arī Latvijā pilsoņi un valdība cenšas nostiprināt savus demokrātiskos institūtus. Un Latvija šajā ziņā ir teicamniece – apbrīnojami, cik īsā laikā šeit ir atjaunoti demokrātiskie procesi un institūti.

Protams, ir vēl pie kā strādāt. Piemēram, situācija ar čigāniem, seksuālajām minoritātēm… Svarīgā tēma ir arī nepilsoņu jautājums, pārsvarā krievvalodīgo jautājums. Latvijas demokrātijai ir interesanti izaicinājumi. Tas, kā viss norisinās Latvijā, būs nopietna mācībstunda citām jaunās demokrātijas valstīm pasaulē. Pagaidām viss notiek mierīgi, atklāti, civilizēti.”

Jautāts par to, ka viņš raugās uz nepilsoņu jautājumu un vai ASV šajā jomā ir kādi ierosinājumi vai prasības, Melia uzsver, ka nepilsoņu problēma ir Latvijas iekšējā lieta:

„Ar šo jautājumu galā jātiek pašiem Latvijas iedzīvotājiem. Mums nav brīnumlīdzeklis, kā atrisināt šo nebūt ne vieglo jautājumu. Ceram, ka arī turpmāk nepilsoņi integrēsies Latvijas sabiedrībā. Tas būs labs piemērs jaunajām valstīm, jaunajām demokrātijām. Daudznacionālu sabiedrību jautājums ir aktuāls visā pasaulē. Paskatieties, piemēram, kas pašlaik notiek Tuvajos Austrumos.”

Jāatgādina, ka ASV Valsts departamenta ikgadējā ziņojumā par cilvēktiesību ievērošanu pasaulē uzsvērtas arī vairākas Latvijā neatrisinātas problēmas. Kā aktuālākās minētas korupcija, antisemītisms, cilvēktirdzniecība, seksuālo minoritāšu diskriminācija, vardarbība pret bērniem un sievietēm, lēnais naturalizācijas process, apstākļi ieslodzījumu vietās, ieslodzīto tiesību neievērošana un ilgie tiesvedības procesi.

Kasjauns.lv/Foto: Ieva Čīka/LETA