Rīgas ubagiem jauns triks: izmanto savu kurlumu

 Smaidīgie, labi ģērbušies jaunieši reizē raisa simpātijas un arī žēlumu par viņu vājo spēju sazināties. Planšetes ar parakstu lapām rada iespaidu, ka viņi vāc rakstisku atbalstu nedzirdīgo bērnu centra izveidei, taču pēdējā ailītē jāieraksta, cik latu ziedots.

Ja nav vismaz piecu latu (tā taču maza naudiņa cēlam mērķim, vēsta puišu sejas izteiksme), parakstīšanās iet secen. Tomēr ar savu šarmu un kurlumu zēniem naudas vākšana veicas, pēc Kasjauns.lv novērojuma, parakstījušies vismaz desmit labdaru, ziedojot piecīšus, desmitniekus un pat 20 latu.

Nedaudz mulsina fakts, ka par iecerēto centru lūdzēji nekādu informāciju nespēj sniegt ne mutiski, ne rakstiski. Salīdzinot ar citiem nedzirdīgajiem jauniešiem, kas skolā ir apmācīti runāt, pat nedzirdot savu balsi, šie pat nemēģina sazināties šādā veidā. Internetā nav atrodamas ziņas par šādu ieceri, toties ir daudz informācijas par atbalstu nedzirdīgiem bērniem un viņu ģimenēm, ko sniedz gan valsts, gan Eiropas Savienība, gan sponsori.

“Man šķiet, ka es zinu, kuri ir šie ubagotāji, bet viņi sen nav mūsu skolas audzēkņi,” Kasjauns.lv atklāj Rīgas speciālās internātpamatskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem direktore Kristiāna Pauniņa. Šiem puišiem daudz labāk par mācībām patikusi klaiņošana un zagšana, skolu viņi pametuši, tā arī neizmantojot dotās iespējas.

Tas nav vienīgais gadījums, kad nedzirdīgie bērni savu fizisko trūkumu izmanto ubagošanai. “Viņiem nav reālas vajadzības to darīt. Reizēm tie ir savstarpējie parādi vai untumi. Man policija ir atvedusi audzēkņus, kas ubagojuši it kā tāpēc, ka viņiem neesot ko ēst. Tad skaidroju, ka visiem mūsu audzēkņiem ir valsts apmaksāta ēdināšana četras reizes dienā, internāts, bezmaksas braukšana sabiedriskajā transportā pa visu Latviju un visiem nedzirdīgajiem valsts maksā mēnesī 75 latu pabalstu,” stāsta direktore.

Ir bijis gadījums, kad policijas atvestais ubagotājs skaidrojis, ka viņam nauda ļoti vajadzīga vējjakai. Kad par to uzzināja mazā nabadziņa māte, viņa bija ļoti pārsteigta. Kā jau visiem pusaudžiem, arī nedzirdīgajiem mēdz būt pārspīlētas vēlmes, taču neviens bērns bez piemērota apģērba nav palicis – to noteikti pamanītu un risinātu skolas sociālā pedagoģe.

Pedagoģija ar senām tradīcijām

Lai gan ubagotāji mēģina radīt iespaidu, ka Latvijā ir aktuāla vajadzība pēc centra nedzirdīgiem bērniem, tā nav tiesa. Rīgā jau pirms 175 gadiem dibināta pirmā Baltijā nedzirdīgo bērnu skola. Pašlaik ir divas internātskolas nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem bērniem Rīgā un Valmierā, ir vairāki specializētie bērnudārzi un Latvijas Bērnu dzirdes centrs, kuros surdopedagogi strādā gan individuāli, gan grupās.

Rīgas nedzirdīgo bērnu skolā ir 12 interešu pulciņi, ieskaitot basketbolu un peldēšanu, ko apmaksā valsts. Modernas tehnoloģiskās iespējas, piemēram, interaktīvās tāfeles, palīdz bērniem mācīties, ir īpaša sistēma, kas palīdz vājdzirdīgajiem sadzirdēt skolotājus.