Dzejniece un skolotāja Daina Sirmā: "Jauniešiem ir ļoti interesanta un saistoša valoda"

Padomju laikos latviešu valodu nosargāt bijis daudz grūtāk, pārliecināta Sirmā, kura pašlaik Valmieras bibliotēkā rīko gadskārtējos Dzejas dienas pasākumus. Dzejas dienu noskaņās Sirmā, kura šogad ieguvusi titulu „Gada valmierietis”, izsaka savas domas par dzeju, latviešu valodu un grāmatām.

Kopš 1965. gada Latvijā tiek rīkotas Dzejas dienas, simboliski atzīmējot latviešu dzejnieka Raiņa jubileju. Tā ir tradīcija, kuru iemīļojis ikviens literatūras un dzejas cienītājs. Parasti Dzejas dienām veltīti pasākumi ilgst apmēram desmit dienu, un to laikā notiek gan dzejas lasījumi, gan tikšanās ar dzejniekiem. Šogad Valmierā par Dzejas dienu pasākumiem parūpējusies Valmieras integrētā bibliotēka, organizējot aktivitātes gan pieaugušajiem, gan bērniem. Dzejas dienu ietvaros aicinājām uz sarunu dzejnieci, latviešu valodas un literatūras skolotāju un „Gada valmierieti 2013” Dainu Sirmo.

Dzejas dienas viņai nozīmē ļoti daudz, viņa tajās piedalījusies jau kopš bērnības. Dzejniece atceras – kad uz skolu braukuši dzejnieki, bērni tam rūpīgi gatavojušies, sveicot viņus ar skaistākajiem rudens ziediem un skaitot dzejoļus. Pietāte pret Dzejas dienām ir tikai augusi. „Šajā laikā dabā valda brīnišķīga noskaņa. Cilvēkiem ir nepieciešams mirklis, kad var ieklausīties sevī, un uz to rosina gan rudens, gan Dzejas dienas. Īpašas sajūtas rada arī dzejnieku dzīvā klātbūtne – viņu lasījumi un balss.”

Sirmā ir pārliecināta, ka arī mūsdienu jaunieši atzinīgi novērtē Dzejas dienas, jo pasākumi vienmēr ir plaši apmeklēti. „Dzejā katrs atrod savu pavedienu, pie kā pietverties, lai izzinātu pasauli ap sevi,” uzsver dzejniece. Viņa nedomā, ka jauniešos zudusi interese par dzeju, tā ir tikpat aizrautīga kā laikos, kad dzejniece mācījusies skolā, tikai šobrīd jaunieši vairāk izvērtē, ko un kad lasīt. Interese vairāk ir par mūsdienu autoriem, bet ir arī īpaši klasiķu darbi, kuri nekad nezaudē savu vērtību, piemēram, Jānis Poruks, kuram raksturīgi senatnīgi un sentimentāli darbi, Klāvs Elsbergs un romantiķis Eduards Veidenbaums. „Jaunieši ir meklētāji, kas vēlas atrast domubiedrus un līdzīgas izjūtas,” skaidro Sirmā.

Dzeja ir tāda pati kā cilvēks

Uz jautājumu, kas ir dzeja, Sirmā atbild: „Dzeja ir tāda pati kā cilvēks. Dzejnieks cenšas parādīt konkrētā laika sabiedrības domāšanu un izjūtas. Mūsdienu dzeja ir sarežģīta, tā nav plakātiska, un tā necenšas paust idejas vai morāli. Dzeja ir cilvēka zemapziņas un dvēseles dziļumi, emocijas. Manuprāt, dzeja ir kā atvērts nervs. Īsta dzeja izraisa intelektuālu vai emocionālu pārdzīvojumu.”

Jāpiemin, ka pērnā gada pavasarī Sirmā izdeva savu pirmo dzejoļu krājumu „Kailsals”. Dzejniece priecājas, ka grāmata tiek atzinīgi novērtēta ne tikai Valmierā, bet arī citviet Latvijā. Par savām nākotnes iecerēm dzejniece izsakās atturīgi, sakot, ka radošais process nav prognozējams, bet viņa turpina radīt dzeju, cerot, ka reiz izdosies tikt arī līdz otrajam dzejoļu krājumam.

Runājot par latviešu valodas attīstību, Sirmā uzskata, ka jauniešiem ir ļoti interesanta un saistoša valoda, tā attīstās līdzi laikmetam, un par to ir tikai jāpriecājas. Dzīvai valodai ir nepieciešami jaunvārdi, žargoni un dažādas asprātības. Tāpat dzejniece neuzskata, ka informācijas tehnoloģiju laikmets radītu draudus valodai – daudz ļaunāk bijis padomju laikos, kad valodai bija raksturīga frāžainība un lozungu pārbagātība. „Valoda ir vērtība, kas atšķir tautas, un tā ir jātur godā,” teic dzejniece.

Valmieriešus aicina dot savu artavu Tautas grāmatu skapim

Līdz novembrim Valmieras integrētā bibliotēka aicina piedalīties akcijā „Tautas grāmatu plaukts”. Tā ir iespēja ikvienam dāvināt Latvijas Nacionālajai bibliotēkai vienu sev nozīmīgu un īpašu grāmatu, titullapā ierakstot veltījumu vai personisku stāstu, kas saistās ar šo grāmatu. Tā kopā ar vairākiem desmitiem tūkstošu citu iedzīvotāju dāvinātu grāmatu nonāks un tiks glabāta bibliotēkas jaunās ēkas stikla sienā. Arī Daina Sirmā devusi savu artavu akcijā „Tautas grāmatu plaukts”, tai uzdāvinot Ingas Ābeles grāmatu „Kamenes un skudras”. Dzejniece priecāsies, ja kāds lasīs tieši viņas dāvāto grāmatu, jo tajā esot ierakstīts īpašs novēlējums, kā arī atklāta Dainas Sirmās izpratne un izjūtas par grāmatu. Dzejniece aicina turēt godā kultūru un nekad nezaudēt vajadzību pēc mākslas un literatūras baudījuma.