Pērkoņkrustietis Šiskins gribējis spridzināt ķīniešus, gejus un NATO?

Piektdien, 27. septembrī, tiesas priekšā stāsies viens no redzamākajiem leģionāru atceres gājienu dalībniekiem, pērkoņkrustietis Šiškins. Sprāgstvielu iegāde un militāru mācību rīkošana šoreiz var izrādīties liktenīga arī viņa veidotai biedrībai – Gustava Celmiņa fondam. Drošības policija ieguvusi informācija, ka Šiškina nodomos bija sprāgstvielas izmantot pret NATO, imigrantiem un seksuālām minoritātēm vērstās akcijās, vēsta LTV raidījums „De Facto”.

Šiškina oktobrī iegādātās sprāgstvielas esot bijis plānots izmantot dažādās protesta akcijās, piemēram, pret Cēsīs dzīvojošajiem ķīniešiem un seksuālajām minoritātēm 2015. gada Eiropraida laikā Rīgā, rakstīts kādā Drošības policijas iekšējā ziņojumā, kas nonācis „De Facto” rīcībā.

Pats Šiškins gan skaidro, ka sprāgstvielas bijušas nepieciešamas gluži nevainīgiem mērķiem - bebru aizsprostu likvidēšanai pie viņa mājām. „Manu versiju neviens pat nepārbaudīja. Nenopratināja traktoristu, kas varēja apliecināt, ka pļava pavasarī bija applūdusi,” „De Facto” pauž Šiškins.  

Konkrēti, kādi ir Drošības policijas savāktie pierādījumi, nav zināms. Drošībnieki nekādus komentārus par izmeklēšanas gaitu nesniedz. Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse - Krūmiņa klusēšanu pamato ar to, ka krimināllieta ir nodota tiesai un tā piektdien sāks iztiesāšanu, bet Šiškins drošībnieku iegūto informāciju sauc par pieņēmumiem.

Iespaidīgs munīcijas arsenāls un spiegu pildspalva

Šiškins nenoliedz sprāgstvielu iegādes faktu. Viņš gan min, ka gribēja pirkt tikai degauklu, bet pārdevējs, kurš strādāja drošības iestādes labā, „piesvieda” arī trotilu.

Saskaņā ar celto apsūdzību, pērkoņkrustieša automašīnā un mājās izmeklētāji atrada arī revolverus, pneimatiskās šautenes, bises, mašīnpistoli un vairāk nekā 1600 dažāda kalibra patronas. Kā neatļautu mantu vīrietis glabājis arī spiegu pildspalvu - rakstāmo ar iebūvētu videokameru un mikrofonu.

Ieroču arsenālu skursteņslauķa profesijā strādājošais Šiškins esot turējis kolekcijai un pašaizsardzībai, jo pēc 16. marta un 9. maija pasākumiem, kuros viņš parasti aktīvi piedalījies, ģimenei izteikti draudi. Šiškins apgalvo, ka ieročus atdevis labprātīgi, bet materiālos tas nav piefiksēts.

Šiškins līdz šim bijis notiesāts divas reizes. 1991.gadā - pēc šaujamieroču un spridzekļu panta, bet 2000.gadā – par aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu krimināllietā par tā sauktā Uzvaras pieminekļa spridzināšanu, kurā divi nelegālās „Pērkonkrusta” organizācijas biedri gāja bojā.

Vaicāts par izredzēm tiesā, viņš atbild, ka cer uz tiesneses godīgumu: „Ņemot vērā, ka tiesnese ir stingra, tātad ir arī godīga. Man ir vajadzīga tiesnese urbjmašīna, kas iedziļinās visās niansēs, nevis paskatīsies, ko sarakstījusi Drošības policija un prokuratūra.”

Vienlaikus drošībnieki ar prokuratūras palīdzību vēlas izbeigt arī Šiškina pārstāvētā nacionālradikālā Gustava Celmiņa centra darbību, kā iemeslu minot biedrības darbošanos pret Latvijas republikas pamatvērtībām.

Drošības policija kā argumentu Gustava Celmiņa fonda aizliegšanai min gan pirmskara pērkoņkrustiešu līdera Gustava Celmiņa, gan Šiškina antisemītiskos izteikumus, gan arī biedrības rīkotās paramilitārās mācības, kas radot lielus riskus  nacionālajai drošībai. Pirms gada notikušajos treniņos ap 30 Gustava Celmiņa centra, skinhedu kustības un citu radniecīgu  organizāciju biedri apguva tuvcīņas paņēmienus, meta mērķos nažus un cirvjus, šāva ar arbaletu un citiem ieročiem. Treniņnometnes bija nepieciešamas biedrības kaujas spēju palielināšanai, lai nepieciešamības gadījumā viņi varētu izraisīt un piedalīties fiziskā konfrontācijā, raksta Drošības policija. Pats Šiškins visu to gan dēvē par patriotisko audzināšanu. Sīkāk par Igora Šiškina darbību un viņa kriminālo pagātni skatieties „De Facto” videosižetā.

Ko gribēja spridzināt Šiškins? (LTV „De Facto”)