Latvijā ne vairāk par minimālo algu saņem 16% ārstniecībā nodarbināto
Valstī noteikto minimālo mēnešalgu - 200 latus - vai mazāk šā gada pirmajā pusgadā saņēma 16,04% no ārstniecības jomā nodarbinātajiem, teikts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotajā analītiskajā apskatā. Tas ir krietni mazāk par valsts vidējo rādītāju - 30,07%.
VID secinājis, ka ārstniecībā tāpat kā valstī kopumā samazinās nodarbināto skaits, kuri saņem valstī noteikto minimālo darba samaksu vai mazāk.
Dienests novērojis, ka ārstniecībā nodarbināto vidējiem darba ienākumiem 2010.–2013.gadā ir vērojama palielinājuma tendence. Sākot no 2010.gada, tie atkarībā no nozares segmenta ir palielinājušies par 1 - 15%.
Nodokļu maksātāju, kuru pamatdarbības veids ir sociālā aprūpe ar izmitināšanu un sociālā aprūpe bez izmitināšanas, vidējie mēneša darba ienākumi nesasniedz vidējo līmeni valstī. Savukārt nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids ir veselības aizsardzība, ienākumi par 7-8 % pārsniedz vidējos ienākumus valstī.
Pirmajā pusgadā vidēji 37,4% no visiem nozares uzņēmumiem ir iesnieguši ziņojumus, kuros nav aprēķināta alga vai kuros vidējā aprēķinātā darba alga ir mazāka par valstī noteikto minimālo darba algu.
Pēc VID datiem, pirmajā pusgadā ārstniecības jomā bija nodarbināti vidēji 6,1% no visiem darba ņēmējiem. Nozarē šā gada pirmajā pusgadā nodarbināti vidēji 47 776 darba ņēmēji, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gada attiecīgajā periodā.
