Bosnijā sākta pirmā pēckara tautas skaitīšana

"Pirmo reizi 22 gados mēs iegūsim pilnu Bosnijas un Hercegovinas tautas ainu," norādīja Statistikas biroja vadītājs Zdenko Milinovičs.

"Mēs iegūsim demogrāfiskos, ekonomiskos un sociālos datus, kā arī migrācijas rādītājus," viņš piebilda.

Atbildot uz tautas skaitītāju jautājumiem, iedzīvotājiem nav jāatklāj sava tautība, ja viņi to nevēlas. Bet musulmaņu, serbu un horvātu līderi ir aicinājuši to darīt, piešķirot tautas skaitīšanai izteikti politisku nokrāsu.

Pēdējo reizi tautas skaitīšana Bosnijā tika veikta 1991.gadā, kad tā vēl bija toreizējās Dienvidslāvijas sastāvā. Saskaņā ar tolaik iegūtajiem datiem Bosnijā tobrīd dzīvoja 4,4 miljoni cilvēku, no tiem 43,5% musulmaņi, 31,2% serbi un 17,4% horvāti. Visu trīs tautību pārstāvji dzīvoja izkaisīti visā Bosnijas teritorijā.

Taču 1992.-1995.gada karš, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 100 000 cilvēku, radīja ievērojamas demogrāfiskas izmaiņas.

Kara dēļ savas mājas bija spiesti pamest 2,2 miljoni cilvēku, kuri galvenokārt devās uz reģioniem, kas atradās viņu tautības pārstāvju kontrolē.

Pēc pilsoņkara Bosnija un Hercegovina tika sadalīta divās autonomās daļās - Serbu Republikā un Bosnijas un Hercegovinas Federācijā. Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība, un Sarajevā izvietotās centrālās varas institūcijas, kas tās saista, ir ļoti vājas.

Tautas skaitīšana ir svarīgs solis arī Bosnijas virzībā uz dalību Eiropas Savienībā (ES), un Brisele ir vairākkārt norādījusi Sarajevai, ka datu atjaunošana par iedzīvotāju sastāvu ir svarīgs priekšnosacījums, lai tā varētu saņemt finansējumu, ko ES ir rezervējusi potenciālajām dalībvalstīm.

Tautas skaitīšana ilgs divas nedēļas, un pirmie rezultāti gaidāmi 90 dienas pēc noslēguma.

LETA/Foto: EPA/LETA