Ko pēc 25 gadiem dara kādreizējie Latvijas Tautas frontes līderi?

1988. gada 8. oktobrī nodibinājās LTF, kuras sastāvā vēlāk iekļāvās desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju un kura Latviju aizveda līdz valstiskajai neatkarībai. Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās Latvijā darbojās vairākas politiskas kustības, kas pieprasīja neatkarību – „Helsinki’86”, Vides aizsardzības klubs, Pilsoņu kongress, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība un citas, bet LTF bija vismasveidīgākā un tai arī bija vislielākā nozīme trešās Atmodas laikā, mūsu ceļā uz neatkarības atjaunošanu. LTF dibināšanas kongresā ievēlēja tās vadību, kuru vēlāk dēvēja par lielo sešinieku. Kasjauns.lv skaidro, ko šodien dara kādreizējie LTF vadoņi.

Filologs Dainis Īvāns, kuru pirms 25 gadiem tauta nēsāja uz rokām, pirms gadiem desmit izpelnījās teju vai spļāvienus sejā par to, ka, būdams sociāldemokrāts un Rīgas domes deputāts, strādāja vienā komandā ar PCTVL domniekiem, kuri 1990. gadā balsoja pret Latvijas neatkarību. Gadsimtu mijā Īvāns pievienojās Latvijas sociāldemokrātiskai strādnieku partijai (LSDSP), tika ievēlēts pilsētas domē un kļuva par vienu no galvaspilsētas varasvīriem – bijis gan pašvaldības Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas, gan Vides komitejas vadītājs.

Dainis Īvāns: LTF ir garaspēka karaspēks. LTV video

Nu jau vairākus gadus Īvāns politikai ir atmetis ar roku, ziņas neskatās un nelasa, kā vientuļnieks dzīvo savās dzimtas mājās Pļaviņu pusē un jūtas laimīgs. Katru rītu pulksten sešos viņš dodas peldēties vietējā dīķi, piektdienās ceļmalā sagaida autoveikalu, raksta grāmatas un nodarbojas ar dravniecību.

Sandra Kalniete

Mākslas zinātniece Sandra Kalniete joprojām ir politikā un visnotaļ šerpa dāma, par ko liecina arī tas, ka viņa ir iegādājusies īpašumu lepno un neatkarīgo suitu novadā – Alsungas pusē un suiti viņu nu uzskata par savējo. Kalniete strikti turas pie saviem politiskajiem principiem: to dēļ viņa pirms gadiem desmit pat nesveicinājās un nerunāja ar savu kādreizējo cīņubiedru Īvānu, jo viņš sastrādājās ar „politiskajām bitēm”. Tagad, kad Īvāns pārmeties no politiskajām bitēm pie tām, kas uzdarbojas dravās, attiecības esot uzlabojušās.

Pēc LTF noiešanas no politiskās skatuves Kalniete turpināja aktīvi darboties politikā – bijusi gan ārlietu ministre, gan Saeimas deputāte. 2009. gadā viņu no „Pilsoniskās savienības”, kura nu ir „Vienotības” sastāvā, ievēlēja Eiroparlamentā. Arī nākamgad paredzētajās Eiroparlamenta vēlēšanās viņa būs viena no „Vienotības” lokomotīvēm.

Arī fiziķis Ivars Godmanis pašlaik ir Eiroparlamenta deputāts, bet viņam neklājas tik spoži kā Kalnietei, jo cerības tikt nākamajā Eiroparlamenta sasaukumā izgaist. Kļuvis par pirmo atjaunotās neatkarīgās Latvijas premjeru, viņš turpināja aktīvu politisko darbību: bijis gan Saeimas deputāts, gan finanšu un iekšlietu ministrs. Vispirms Godmanis darbojās „Latvijas ceļā”, bet pēc tam tā kopīgajā apvienībā ar Latvijas Pirmo partiju, no kura tika ievēlēts Eiroparlamentā. Tagad, kad LC/LPP ir aizgājusi nebūtībā, Godmanis cierēja Eiroparlamentā iekļūt no ZZS saraksta, bet zaļzemnieki viņu savās rindās nevēlas redzēt.

Godmanis šai laikā ievērību ir izpelnījies ne tikai ar leģendāro Godmaņkrāsniņu ieviešanu un „Parex” bankas glābšanas operāciju, bet arī ar privāto dzīvi. Viņš izšķīrās no savas pirmās sievas Ramonas un apprecējās ar Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Ilzi Pētersoni. Tāpat viņš savu pragmatiskā politiķa tēlu centās kliedēt, kādu laiku vadot rokmūzikas raidījumu radio SWH.

Jānis Dinevičs

Elektriķis Jānis Dinevičs ir ne tikai ievedis savu kādreizējo cīņubiedru Īvānu Rīgas Rātsnama gaiteņos, bet arī gadsimta sākumā manāmi ietekmējis galvaspilsētas dzīvi, piemēram, panākot zelta jeb Dienvidu tilta būvniecību. Viņš bijis ne tikai Rīgas vicemērs, bet arī kādreizējā galvaspilsētās mēra Gundara Bojāra „kabineta vadītājs”.

Tagad Dinevičs uz lielās politikas skatuves vairs nav manāms, LSDSP ir cietusi politisku fiasko un partijas spici tā īsti par pilnu vairs neviens neņem. Tāpat arī  Dinevičs krasi mainījis savas biznesa intereses – pērnā gada sākumā viņš savā zemnieku saimniecībā „Gosupi” pārtrauca ražot savulaik populāro jogurtu „Jogijs” un tagad kopā ar zinātniekiem izveidojis uzņēmumu „Atjaunojamo energoresursu un viedo tīklu tehnoloģiskais parks”, kas pētīs atjaunojamos energoresursus un ražos enerģiju.

Jurists Jānis Škapars nu jau ir cienījamos gados un vairs nepiedalās aktīvā politikā, kaut gan savulaik tajā bija rosīgs darbonis – dibinājis Demokrātiskā centra partiju, bijis 7. Saeimas deputāts, bet 2002. gadā Saeimas vēlēšanās kandidēja no Tautas partijas saraksta. Viņš bijis arī aktīvs sabiedriskais darbinieks, piemēram, vadījis Latvijas Inteliģences apvienību.

Jānis Kinna

Lauku inženieris Jānis Kinna bijis gan Saeimas deputāts, gan zemkopības ministrs un Valsts meža dienesta ģenerāldirektors. Viņš bijis viens no Latvijas Zemnieku savienības atjaunošanas iniciatoriem, būtiski ietekmējis mūsu valsts lauksaimniecības politiku, par ko izpelnījies ne mazums kritikas un iedzīvojies ne vienā skandālā. Tagad viņam tas vairs nedraud, jo viņš vienīgais no lielā LTF sešinieka vairs nedzīvo Latvijā. Šogad viņš pārcēlies uz Austrijas Alpiem, kur kopā ar savu sievu Noru vada viesnīcu un, kā pats saka, „uzlabo veselību”.

Elmārs Barkāns/ Foto: Ieva Čīka/LETA, Evija Trifanova/LETA