Repše uzņēmējiem prognozē tikai neprognozējamību

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda, ka šis "priekšlikums ir katastrofa mazajam biznesam Latvijā". "Mikrouzņēmumu kā uzņēmējdarbības formas izveide ir mazinājusi "ēnu" ekonomiku Latvijā un legalizējusi desmitiem miljonu latu, kas šobrīd kā mikrouzņēmumu darbinieku atalgojums silda iekšējo tirgu - tas ir fakts,"  ir pārliecināts Endziņš, norādot, ka mikrouzņēmumu nodokļa paaugstināšana daļu mazos uzņēmējus aizdzīs atpakaļ ēnu ekonomikā un mazinās jaunu biznesa ideju pārtapšanu mikrouzņēmumos. Jau agrākās diskusijās par šo tēmu, LTRK vadītājs norādījis, ka Latvijā ir acīmredzamas problēmas ar nodokļu iekasēšanu, jo nodokļi pie zināmas likmes netiek maksāti. Pat dubultojot darbaspēka nodokļus, ieņēmumi paliks tajā pašā līmenī. “Akla nodokļu likmju celšana nozīmēs iezāģēt sev kājā," viņš uzsvēra.  

Uzņēmējdarbības videi jābūt veicinošai un stabilai. Abi nosacījumi ir vienlīdz svarīgi. Pie citiem vienlīdzīgiem apstākļiem, uzņēmīgi cilvēki vienmēr dos priekšroku stabilitātei un prognozējamībai, pat ja tas nozīmēs nedaudz augstākas nodokļu likmes. Diemžēl šobrīd par Latviju var prognozēt tikai to, ka tā būs pilnīgi neprognozējama. Ar likumu apsolīta darba nodokļu samazināšana? Nieki, varam vienkārši paziņot, ka tā bija kļūda. Ar likumu noteikta puslīdz strādājoša kārtība kādā var darbināt mazos uzņēmumus? Pārāk labi, uzliksim negaidītu valdes locekļa nodokli. Labi strādā mikrouzņēmumi un kļūst populāri? To nedrīkst pieļaut, dubultosim nodokli. Šādi pasākumi grauj uzņēmējdarbības pamatus, tādēļ nebrīnīsimies, ka cilvēki izvēlēsies strādāt nereģistrējoties, nestrādāt vispār, vai reģistrēties kaimiņvalstīs. Kurš gan vēl vēlēsies sadarboties ar neuzticamu un neprognozējamu partneri?

Kā intervijā nesen norādīja Valmiermuižas saimnieks, uzņēmējs Aigars Ruņģis, pirms pāris gadiem nodokļu palielināšana un biežās izmaiņas tika pamatotas ar krīzi.  Šobrīd tiek sludināts, ka krīze ir cauri, taču likums par nodokļiem un nodevām Latvijā tiek grozīts vidēji sešas reizes gadā. Reizēm šķiet, ka Latvijā joprojām valda uzskats, ka “uzņēmējs – tātad turīgs” un tātad – līdzekļu trūkuma gadījumā, šī ir tā sabiedrības grupa, kura caurumu budžetā aizlāpīs. Iespējams, lomu spēlē arī visai augstā neuzticēšanās uzņēmējiem Latvijā kopumā. Taču jāatceras, ka arī neliela zemnieku saimniecība un mazs dārzeņu veikaliņš ir uzņēmējdarbība, kam nepieciešams biznesa plāns, stratēģija un iespējas attīstīties. Šādiem mikrouzņēmumiem papildus apmēram 1000 lati nodokļos var nozīmēt bankrotu.  Bieži uzņēmuma uzsākšanai vajadzīgi kredīti, kuru atmaksāšana ir izplānota vairākus gadus uz priekšu un ir neizbēgama.

Tā kā samazinātais nodoklis nosaka zemākas iemaksas sociālajā budžetā, arī tiesības saņemt attiecīgus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus un pabalstus samazinās. Šis uztraukums caurstrāvo ne tikai MUN nodokļa pamatojumu, bet arī argumentus par labu pirms dažām nedēļām ažiotāžu izsaukušajam valdes locekļa nodoklim.   Šī problēma, kaut arī, iespējams, pārspīlēta, ir vērā ņemama, jo par tiem, kuri nav maksājuši sociālo nodokli, vēlāk maksā visi godīgie nodokļu maksātāji. Tomēr MUN ir viena no retajām lietām Latvijā, kas sevi pierādījusi kā uzņēmējdarbības veicinātāju, tāpēc ir vērts padomāt, vai tiešām šādi gadījumi ir tik daudz un tik nozīmīgi, lai izdarītu atkal jaunus grozījumus un diskreditētu Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Varbūt ir vērts apsvērt pārdomātākas iespējas, kā šo sektoru stingrāk regulēt. Laikā, kad MUN tika ieviests, viens no argumentiem bija augstais bezdarba līmenis, ko MUN veiksmīgi palīdzēja apkarot. Šobrīd vispārējo bezdarba līmeni ir nomainījis augstais jauniešu bezdarba līmenis. Laikā, kad savu uzvaras gājienu uzsāk start-up kultūra, kurā galvenie spēlētāji ir tieši jauni cilvēki, mikrouzņēmuma nodoklis ir tas, kas var palīdzēt attīstīt jaunu, uzņēmīgu cilvēku idejas. Domājot par alternatīvām šim nodoklim, var ņemt piemēru no citām valstīm, kur šādiem nodokļiem piemēro laika limitu, piemēram, 3 gadus, kurus jaunais uzņēmums maksā pazeminātus nodokļus vai arī zemāki nodokļi tiek piemērtoi tikai konkrētām nozarēm. Šāds modelis varētu vismaz daļēji apmierināt abas puses – jaunie uzņēmumi saglabātu iespēju uzsākt biznesu vieglāk, savukārt, tālākajā darbībā būtu motivācija attīstīties un turpināt augt, zinot, ka šis ērtais statuss nav mūžīgs. 

Kasjauns.lv/Foto: Ieva Čīka/LETA