Ingrīda Circene: joprojām novēloti atklāj apmēram 40% krūts vēža
Joprojām lielākā problēma, runājot par krūts vēzi, ir tas, ka apmēram 40% ļaundabīgo audzēju atklāj novēloti, preses konferencē, kas bija veltīta Eiropas Krūts veselības dienai, sacīja veselības ministre Ingrīda Circene.
Tajā pašā laikā ministre uzsvēra, ka kopumā mirstība ar ļaundabīgajiem audzējiem 2012.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājusies par 9%. Ministre paskaidroja, ka krūts vēzis ir diagnoze, kas ir ļoti labi ārstējama, ja to savlaicīgi atklāj. Tāpēc svarīgas ir šādas uzmanību piesaistošas akcijas, jo liek cilvēkiem aizdomāties par neizmantotām iespējām, aģentūrai BNS pavēstīja Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" projektu vadītāja Antra Altmane.
Savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra onkoloģijas galvenais speciālists Jānis Eglītis norādīja, ka 2012.gadā krūts vēža skrīningā diagnosticēti 184 krūts vēža gadījumi (2011.gadā – 180), tajā pašā laikā skrīninga aptvere, kas ir nedaudz vairāk kā 30 % no uzaicinātajām sievietēm (vecumā no 50 līdz 69 gadiem), ir stipri par maz, lai skrīnings būtu efektīvs. "Ja skrīningā piedalītos vismaz 70% uzaicināto, tad ieguvums būtu visai sabiedrībai – krūts vēzi atklātu daudz vairāk I un pat 0 stadijā, kopumā tiktu samazināta mirstība ar krūts vēzi,"atzina Eglītis.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Izglītības daļas vadītāja, vairāku grāmatu par vēzi autore Dace Baltiņa teica, ka katras krūts vēzi pārdzīvojušas sievietes dzīve iedalās divās striktās daļās – dzīve pirms vēža un pēc vēža. Psihosociālās problēmas izpaužas gan katras sievietes individuālās apziņas līmenī – kā viņa jūtas kā sieviete, kā māte, kā sieva, gan problēmas skar katru tuvinieku un ģimeni. Galvenā problēma pēc slimības ir tā, ka patiesībā sievietēm nav, ar ko parunāt.
"Nevar nošķirt fizisko un dvēselisko. Protams, ir svarīga fiziskā, miesas rehabilitācija, piemēram, rekonstrukcija, saudzējoša operācija. Tomēr tikpat svarīga ir dvēselēs rehabilitācija, kas ļauj sadzīvot ar jauno es, kas ļauj pilnvērtīgi atgriezties sabiedrībā, ģimenē, pildīt sociālās funkcijas," uzsvēra Baltiņa.
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" galvenais uzsvars oktobrī likts uz līdzekļu piesaisti psihosociālās rehabilitācijas centra izveidei Dignājā, kā arī uz aktivitātēm, mēģinot saprast, kāpēc Latvijā cilvēki neizmanto, piemēram, vēža agrīnās diagnostikas iespējas.
Biedrība pēc veiktās aptaujas secinājusi, ka 93% respondentu uzskata, ka patiesībā savlaicīgi atklātu vēzi var ārstēt un apmēram puse aptaujas dalībnieku uzskata, ka vēzis ir tāda pati slimība kā citas. Gandrīz visi ir vienprātīgi, ka vēzis ir ne tikai fizisks, bet arī emocionāls pārdzīvojums un šī slimība ietekmē ne tikai pacientu, bet visu ģimeni.
Tomēr, analizējot aptaujā saņemtās atbildes uz jautājumu "Kāpēc cilvēki baidās no vēža", galvenā atbilde ir, ka vēzis nozīmē letālu iznākumu, ka cilvēki vispār baidās no slimībām, ka baidās kļūt nederīgi sabiedrībai, zaudēt darbu, baidās no sāpēm, smagās ārstēšanas utt. Tajā pašā laikā atbildēs parādās arī uzskati, ka patiesībā bailes rada tas, ka runājot par vēzi, tiek izmantoti dažādi fakti, kuru mērķis ir parādīt, cik patiesībā ir slikta situācija onkoloģijā. Trūkst pozitīvu stāstu par cilvēkiem, kuri pārdzīvojuši vēzi, trūkst informācijas. Līdz ar to tiek panākts pretējais efekts, ka cilvēks novēršas un nepieņem informāciju par skrīningu, jo ir norobežojies no negatīvā temata, negatīvās informācijas.
"Mēs uzskatām, ka "Rozā lentītes" kustība, kā arī tas, ka katru gadu mums ir vairāk un vairāk atbalstītāju, mazinās bailes, kā arī pieradinās cilvēkus runāt par jautājumiem, kas liekas netīkami. Nerunājot problēmas nepazūd," uzsvēra "Dzīvības koka" vadītāja Gunita Berķe.
Otrdien sešās Latvijas pilsētas notika arī "Rozā lentītes" solidaritātes akcijas, kuru dalībnieki piedalījās fotomirklī, veidojot "Rozā lentītes" kontūru, tādējādi paužot atbalstu tam, ka krūts vēzis ir uzveicams, ja to savlaicīgi atklāj un ārstē, kā arī ka pēc vēža dzīve turpinās. Akcijas notika Rīgā, Aizkrauklē, Valmierā, Liepājā, Bauskā un Daugavpilī. To mērķis bija popularizēt "Rozā lentīti", kas ir cīņas pret krūts vēzi simbols, kā arī pievērst uzmanību agrīnās diagnostikas iespējām un psihosociālajam atbalstam, kas nepieciešamas pēc akūtā ārstēšanas periodā.
Oktobris tradicionāli pasaulē zināms kā krūts veselības mēnesis, bet 15.oktobris ir Eiropas Krūts veselības diena, kad dažādās valstīs notiek pasākumi, lai pievērstu uzmanību krūts vēža profilakses, diagnostikas un ārstēšanas faktoriem. Latvijā pirmo reizi notika arī paskumi reģionos, kuru mērķis bija popularizēt "Rozā lentītes" kustību.
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība "Dzīvības koks" dibināta 2004.gadā, un tā ir vadošā nevalstiskā organizācija Latvijā, kas apvieno onkoloģiskos pacientus un viņu tuviniekus. Biedrības mērķis ir aizstāvēt pacientu intereses nacionālā un starptautiskā līmenī, lai arī Latvijas pacientiem būtu iespēja saņemt kvalitatīvāko veselības aprūpi. Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība Krūts veselības mēnesi Latvijā organizē jau kopš 2005.gada.
BNS
