Dzīvokļu izīrētāji Rīgā sāk piedāvāt deklarēšanos kā papildu bonusu
Pēdējā laikā aizvien aktuālāks kļūst temats – deklarēšanās Rīgā. Lai baudītu Rīgas Domes noteiktās rīdzinieku privilēģijas un Rīgas sabiedriskajā transportā braukātu par zemākām izmaksām, nāksies atrast vietiņu, kur galvaspilsētā deklarēties. Izvēle katra paša ziņā – maksāt par transportu dubultā vai kļūt par „rīdzinieku”. Taču - cik reāli to izdarīt, ja tev Rīgā nepieder īpašums?
Piemēram, liepājniece Elīna, kura Rīgā dzīvo jau piekto gadu, nevēlas par sabiedrisko transportu maksāt dubultu cenu, taču deklarēties Rīgā neesot tik vienkārši. „Saimnieks, no kura izīrēju dzīvokli, nevēlas, lai tajā kāds deklarētos. Tas radīšot sarežģījumus, jo dzīvesvietas maiņas rezultātā būšot liekas problēmas, lai izdeklarētos no tā.” Meitene stāsta, ka dzīvokļa saimnieks pamato savu nostāju, jo gadījumā, ja dzīves vietu Elīna mainīšot, izdeklarēt viņu no īpašuma būšot laikietilpīgs process. Lai gan likumiski personai, kas deklarējusies kāda cita īpašumā, nerodas nekādas tiesības uz šo īpašumu, izdeklarēšanās process var radīt neērtības dzīvokļa faktiskajam īpašniekam, jo, kā zināms, jo vairāk cilvēku deklarēti vienā dzīves vietā, jo vairāk jāmaksā par atsevišķiem komunālajiem pakalpojumiem, piemēram, ūdeni, ja dzīvoklī nav skaitītāja, vai atkritumu izvešanu.
Tāpat meitene atzīst, ka dzīvesvietu maina teju vai katru gadu un būtu nedaudz absurdi deklarēties katru reizi, kad tiek nomainīta kārtējā dzīvesvieta. Tad sanāktu, ka piecu gadu laikā Elīna būtu paspējusi deklarēties jau piecās dzīvojamajās platībās, jo mājokli meitene mainījusi ik gadu.
Taču šķietami problēmas „neīstajiem” rīdziniekiem ir atrisinātas. Dažās no dzīvokļu domubiedru grupām sociālajos tīklos jau parādījusies jauna tendence – sludinājumos kā papildu bonuss īpaši tiek uzsvērta iespēja „deklarēties un kļūt par rīdzinieku”. „Liels bonuss nerīdziniekiem – iespēja piedeklarēties dzīvoklī, un kļūt par rīdzinieku,” sludinājumā skaidri un gaiši raksta kāds dzīvokļa izīrētājs. Rodas jautājums, vai izīrētājs pats apzinās, ka viņa piedāvātais „milzīgais” bonuss nemaz nav nekāda ekstra, jo jebkurš var deklarēties vietā, kuru izmanto kā dzīvesvietu.
Rīgas pašvaldības Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļas pārstāve portālam Kasjauns.lv stāsta, ka likumiski jebkuram iedzīvotājam ir tiesības deklarēties vietā, kuru tas izmanto kā dzīvojamo telpu, neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks – izīrētājs, ir devis tādu atļauju vai ne. Esot vien jāizpilda pieteikuma veidlapa mājaslapā Latvia.lv vai jādeklarējas klātienē. Turklāt, lai deklarētos kādā vietā, cilvēkam pat neesot jāuzrāda īres līgums vai kāds cits apliecinājums, ka cilvēks, kurš vēlas deklarēties konkrētajā dzīvojamajā platībā, tur patiešām dzīvo. Protams, par nepatiesu ziņu uzrādīšanu draud sods, tāpēc katram vajadzētu pašam izvērtēt, vai ir vērts deklarēties kaut kur nelikumīgā kārtā.
Arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Juridisko un Eiropas lietu nodaļas vadītāja Marta Zvaune portālam Kasjauns.lv apstiprina, ka tiesiski cilvēks nedrīkst deklarēties, kur vien tīk, taču praktiski to izdarīt esot pat ļoti vienkārši. Vairumā gadījumu gan nelikumīgi deklarētas personas tiekot atklātas, taču, ja cilvēks deklarējies savu paziņu dzīvoklī, kuri tam piekrituši, bet pats nemaz tur nedzīvo, tad neviens par nelikumīgu rīcību, visticamāk, nesūdzēsies.
Tikpat vienkārši deklarēties ir arī izīrētā dzīvoklī, un saimniekam neesot nekādu tiesību īrniekam neļaut veikt deklarāciju. Ja reiz izīrētājs ļāvis īrniekam dzīvoklī iemitināties, tad tam arī jārēķinās, ka šis cilvēks vēlēsies tur piedeklarēties.
