Par Pugačovas bērnu surogātmāti teorētiski varēja kļūt arī latviete
Medijos plaši iztirzāta Allas Pugačovas un Maksima Galkina dvīņu nākšana pasaulē. Lai gan visu iespēju zemē Amerikā, un tāpat arī Krievijā, Indijā, Izraēlā un citur surogasija ir izplatīta un pierasta lieta (tādā veidā pie bērniņa tikusi ne viena vien slavenība), Latvijā šis termins joprojām diezgan svešs un sabiedrībā izraisa dažādus viedokļus. Portāls Kasjauns.lv vēlējās noskaidrot, vai praktiski iespējama šī metode būtu arī mūsu valstī.
Surogasija ir būtiska lieta tiem vecākiem, kuriem pie bērniņa dabiskā ceļā tikt ir neiespējami. Tā ir metode, kad sieviete labprātīgi ir piekritusi iznēsāt un dzemdēt bioloģiski svešu bērniņu. Lai gan daudzviet pasaulē šo metodi uzskata par normālu veidu, kā tikt pie bērna, Latvijas Civillikumā joprojām izmaiņas nav veiktas. Kā portālam Kasjauns.lv stāsta Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Vasiļjeva, par bērna māti Latvijā vienmēr fiksēs sievieti, kas bērnu dzemdējusi, neatkarīgi no tā, kādā ceļā būs notikusi apaugļošanās – dabiski, mākslīgi, vai citādi.
Nav atļauta, bet aizliegums netiek definēts
Vasiļjeva stāsta, ka pirms pāris gadiem notikušas diskusijas par to, vai Latvijā atļaut surogasiju, taču ekspertu līmenī tika nolemts, ka nav nepieciešams mainīt regulējumu. Tāpēc Civillikumā joprojām teikts: „Par bērna māti atzīstama sieviete, kas bērnu dzemdējusi”, līdz ar to var secināt, ka surogasiju Latvijā nepieļauj. Taču nekur likumā nav atsevišķi definēts, ka tā būtu aizliegta, tas tikai izrietot no Civillikuma.
Lai arī likumā neatļauta, tomēr surogasija būtu lieliska metode neauglības ārstēšanā. Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste Dace Rezeberga atzīst, ka šādu metodi atbalsta, jo tā ir viena no iespējām, kā neauglīgai sievietei tikt pie bērniņa, taču vispirms valstī vajadzētu sakārtot likumdošanu: „Citur pasaulē surogātmātes pakalpojumus izmanto bez maksas, tas nāk no labas gribas. Ja Latvijā būtu likumīga iespēja izmantot šo metodi, tad daudzām sievietēm būtu reāla iespēja tikt pie bērniņa. Pirms daudziem gadiem Latvijā šo metodi izmantoja – blakus palātā sieviete piedzemdēja bērniņu, kas tālāk tika atdots sievietei no citas palātas, taču ētisku un visādu citādu apsvērumu dēļ to vairs neatļauj.”
Par Pugačovas dvīņu surogātmāti teorētiski varēja kļūt arī latviete
„Ja sievietei kaut kādu iemeslu dēļ nav iespējas iznēsāt bērniņu, tad apaugļotas sievietes olšūnas var ievietot surogātmātē. Sanāk, ka tīri ģenētiski un bioloģiski bērna vecāki būs tie cilvēki, pie kuriem bērniņš pēc tam nonāks, jo surogasijas ceļā iznēsātam bērnam netiek nodota nekāda surogātmātes ģenētiskā informācija,” atklāj daktere Rezenberga. Arī plaši apspriestos Pugačovas un Galkina dvīņus tīri teorētiski būtu bijusi iespēja iznēsāt arī veselīgai Latvijas sievietei, jo neesot nekādas starpības, no kurienes ņemta olšūna un kādas tautības pārstāve ir surogātmāte.
Jautājot, vai Latvijā pēdējā laikā bijuši gadījumi, kad bērnu dzemdē surogātmātes, ārste atzīst, ka neko tādu nav dzirdējusi. Tā kā tas neesot atļauts, tas reāli arī nenotiekot. Tomēr jāatzīst, ka no medicīniskā viedokļa arī latviešu sievietēm būtu iespēja izmantot šādu metodi.
Surogasija Latvijā ir neiespējama
Tomēr realitāte ir atšķirīga. Lai arī medicīniski iespējama, faktiski surogasijas izmantošana Latvijā ir neiespējama. Kā portālam Kasjauns.lv precizē Tieslietu ministrijas pārstāve tiesību politikas jautājumos Laila Medina, par māti vienalga tiks oficiāli atzīta tā sieviete, kas bērnu dzemdējusi. Tāpēc uzreiz atkrīt jautājums par sodāmību, ja persona surogasiju ir izmantojusi – to Latvijā vienkārši nav iespējams izdarīt. Vienīgais veids būtu, ja dzemdējusī sieviete atteiktos no bērna, un bērns tālāk tiktu nodots adopcijai.
Medina stāsta, ka nākotnē būtu iespējams mainīt likumā noteikto kārtību, jo no juridiskā viedokļa tas nebūtu sarežģīti, taču vispirms vajadzētu skatīties uz to no ētikas un morāles viedokļa. „Latvijas sabiedrība par šo jautājumu ir maz informēta. Tad, kad cilvēki būtu gatavi to atbalstīt, tad arī varētu lemt par kādām likuma izmaiņām.”
Sabiedrībā par surogātmātēm dzirdēts maz
Medinas vārdi apstiprinās arī Kasjauns.lv veidotajā aptaujā sociālajos tīklos. Surogasijas tēma Latvijā patiesi ir maz apspriesta, un lielākā aptaujāto daļa nemaz nav dzirdējusi par šādu metodi. Uz jautājumu – „Vai esat dzirdējuši par surogasiju Latvijā?”, atbildējuši ap 200 respondentu, un lielākā daļa atzīst, ka šādu terminu dzird pirmo reizi mūžā. Taču procentuāli otra lielākā respondentu daļa tomēr zina, ka termins saistāms ar surogātmātes izmantošanu bērniņa iznēsāšanas procesā. Diezgan liela daļa aptaujāto atzīst, ka viņu viedoklis neesot viennozīmīgs, taču bērna atdošana pēc tā iznēsāšanas varētu būt nepanesami grūts process. Tāpat ir cilvēki, kas par surogasiju dzirdējuši pa „ausu galam”: par to Latvijā runā maz vai nerunā vispār, tāpēc nav bijusi vajadzība tajā iedziļināties. Neliela daļa aptaujāto par surogātmātes izmantošanu dzirdējuši tieši pēc Pugačovas un Galkina dvīņu piedzimšanas. Tāpat maza daļa aptaujāto noraida šādas metodes izmantošanu, uzskatot to par bērnu tirdzniecību, vai kārtējo bagātnieku „izklaidi”.
