"Pēkšņi notika sprādziens..." meitenes no Rīgas veic internetā atrastu "drošu" eksperimentu un gūst mācību uz mūžu. FOTO

Jauniete zina sacīt, ka šāda pusaudžu eksperimentēšana mājas apstākļos ir visai populāra, turklāt internetā pieejamajos avotos un video pamācībās cilvēki apgalvo – tas ir pavisam droši. Pusaudzei par eksperimenta drošumu izdevies pārliecināt arī vecākus, turklāt lielāku ticamību tā nekaitīgumam radīja fakts, ka divi eksperimenti bija veiksmīgi, kaut kas nogāja greizi vien trešajā reizē. Meiteņu skaudrā pieredze pierāda – ticēt interneta gudrībām nudien nevar. Pat tad, ja par eksperimenta nekaitīgumu apgalvo pat ne viens, bet vairāki cilvēki, kā arī bija šajā gadījumā. 

"Pēkšņi notika sprādziens, es aizlidoju atpakaļ, atsitos pret galdu..."

Meitene stāsta: "Kādā piektdienas vakarā ar draudzeni vēlējāmies kaut ko izmēģināt, atcerējāmies par dūmu bumbu, ka to var izgatavot arī mājās. Izlasījām internetā sastāvdaļas un nopirkām [sastāvdaļas nosaukums], ko sajaucām katliņā ar atlikušajām izejvielām. Kamēr draudzene mazgāja trakus un es maisīju sastāvdaļas katliņā, pēkšņi notika sprādziens, es aizlidoju atpakaļ, atsitos pret galdu. Šoka stāvoklī draudzene mani izvilka ārā no dūmu pilnās un aizdegušās virtuves".

Pusaudze uzreiz skrējusi skalot sprādziena un liesmu skartās vietas. Sekas – apdegumi uz sejas, kājām un rokām.

"Labi, ka ģimene tik ātri reaģēja un attaisīja visus logus, apdzēsa to visu, jo gruzdēja pat cimds virs gāzes skaitītāja," par laimi nelaimē priecājas pusaudze, nosakot, ka sekas varēja būt daudz, daudz trakākas. "Šis ir labs piemērs, ka nevajag uzticēties visam, kas ir publicēts internetā..." – viedi nosaka jauniete, kuras ģimene tagad guva mācību visai dzīvei, jo eksperimentus meitenes veica ar vecāku akceptu - pieaugšie uzticējās abām draudzenēm, turklāt viņus pārliecināja iepriekš veiksmīgi noritējušie dūmu bumbas izgatavošanas darbi. 

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāns, profesors Valdis Kokars, apskatot fotogrāfijas ar eksperimenta sekām, kā arī iepazīstoties ar izmantotajām sastāvdaļām, strikti nosaka – viņš nemaz nekomentēs pašas izejvielas un proporcijas, jo šāda veida eksperimenti ir veicami tikai un vienīgi tam paredzētās vietās, un tas ir jādara profesionāli, neatkarīgi no tā, kas ir izmantots. "Vienalga, kāds tas ir eksperiments. Ja notiek ķīmisks process, tas ir jāveic tam paredzētās vietās ar profesionālu aprīkojumu," saka profesors, norādot, ka mācīti cilvēki dažādus izmēģinājumus, kuros notiek ķīmiskas reakcijas, veic, izmantojot aizsargtērpu, piemēram, cimdus un brilles.

Kokars uzsver, ka

nevar uzticēties internetā atrodamai informācijai, retoriski nosakot, ka arī ķirurgs nemācās operēt, smeļoties iedvesmu no tīmeklī pieejamiem padomiem. Viņš uzsver, ka nevienā eksperimentā, kur notiek pārvērtības ar enerģijas izdalīšanos, bērns iznākumu nevar paredzēt, darot to sava dzīvokļa virtuvē.

Kokars uzskata, ka stāsta varones guvušas salīdzinoši labu mācību tam, kas var notikt, ja to dara mājas apstākļos."Tas ir apsveicami, ka jaunieši interesējas par ķīmiju un viņiem ir radusies interese par dabaszinātnēm, tomēr katrai lietiņai ir sava vietiņa," viņš saka, uzsverot, ka šajā gadījumā eksperimenta vieta ir laboratorijā, ne mājās.

Profesors arī, gardi pasmejoties, saka - viņš saprot pusaudžu interesi, arī pats jaunībā "grēkojis", tomēr jauniešus, kuri reiz ir kāri uz izmēģinājumiem, aicina labāk vērsties, piemēram, RTU – tur darbojas dažādi skolēniem paredzēti pulciņi. Arī citās Latvijas universitātēs skolēniem ir iespējas nodarboties pulciņos, kas notiek drošā vidē profesionāļu uzraudzībā. Dabaszinātņu aizrautie universitātē varēs saņemt atbildes pat tad, ja viņus interesēs kāds konkrēts eksperiments, nevis visa pulciņa programma kopumā. "Lai nāk un jautā, mēs noteikti palīdzēsim," viņš teic.

Profesors, kurš sarunas laikā ar portālu Kasjauns.lv neskaitāmas reizes uzsvēra, ka nekādus internetā atrastus eksperimentus mājas apstākļos nevajag veikt, rezumē: traumu gadījumos ir ārkārtīgi svarīgi vērsties pie ārsta, nevis "ziest smērītes, jo mamma zina, ka tās palīdzēs". Cietušajam vajadzētu pastāstīt mediķim, kuras vielas tika izmantotas un tad ārsts arī izlems, kas jādara lietas labā. Profesors saka – lai arī stāsta varonei, iespējams, ievainojumi ir jau sadzijuši, tāpat nenāktu par ļaunu vēlreiz atrādīt tos dakterim.

Līdzīgi gadījumi ir, bet ne dramatiski daudz

Mediķu pārstāve Ilze Bukša sarunā ar portālu Kasjauns.lv norāda, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) par augšupejošu tendenci, bērniem veicot ķīmiskus eksperimentus un to iznākumā gūstot traumas, runāt nevar, taču līdzīgi izsaukumi laiku pa laikam tiek saņemti.

Arī Bukša saka, ka bērnu interese eksperimentēšanā, protams, ir apsveicama, taču tos var veikt tikai un vienīgi kontrolētos apstākļos zinošu cilvēku uzraudzībā, piemēram, dabaszinību klasē skolā. Vecākiem nevajadzētu ļaut savām atvasēm mājas apstākļos atkārtot internetā redzētus eksperimentus, jo dažādu vielu reakcija ir neparedzama, turklāt arī sekas var būt ļoti nopietnas – eksperimentētāji var gūt smagus apdegumus, paliekošas acu un plaukstu traumas, tāpat tas ir bīstami no ugunsdrošības viedokļa.

Šogad viens, pērn trīs 

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pārstāve Daiga Rauba portālam Kasjauns.lv pastāstīja, ka ārsti slimnīcā šogad atminas tikai vienu gadījumu, kad kāds pusaudzis būtu nonācis slimnīcā pēc paštaisītas bumbas radītiem apdegumiem. Pērn šādu gadījumu bijis trīs, kas varētu norādīt, ka traumu gūšanas tendence šādu darbību rezultātā nav kliedzoša, tomēr jāņem vērā vairāki apstākļi, proti, bērni, nonākot slimnīcā, nereti neatklāj patiesos traumu gūšanas veidus un samelo par apstākļiem, kuros tikts pie apdeguma. Tāpat, iespējams, reģionos cietušie bērni nemaz nenonāk līdz BKUS un saņem medicīnisko palīdzību turpat reģionālajā slimnīcā. Iespējams arī, ka cietušo pusaudzi nogādā Valsts apdegumu centrā.

Rauba arī uzsver, ka viens gadījums šogad un trīs pērn patiesi ir notikuši paštaisītu bumbu dēļ, tomēr nevar droši apgalvot, ka visi cietušie izgatavoja vienādas bumbas, kā arī nav pārliecības, ka cietušie veikuši tādu pašu eksperimentu, kā stāsta varone.

Jaunieši ir zinātkāri un tas ir dabiski, bet…

Valsts policija Prevencijas vadības biroja vecākā inspektore Zane Arāja, komentējot šo gadījumu, saka: "Jāapzinās, ka šajā situācijā sekas varēja būt daudz traģiskākas un ķīmijas eksperiments varēja beigties ar cilvēku upuriem. Šajā situācijā aicinām vecākus runāt ar saviem bērniem un stāstīt ne vien par satiksmes drošību, apreibinošo vielu kaitīgumu un pareizu uzvedību saskarsmē ar svešiniekiem, bet nepiemirst arī par pašu bērnu atbildību un iespējamām viņu rīcības sekām."

Arāja norāda - tas ir tikai dabiski, ka jaunieši ir zinātkāri un bieži neaizdomājas par savas rīcības sekām, tieši tādēļ vecākiem ir jābūt tiem, kas seko sava bērna interesēm, uzvedībai un darbībām, ievirzot viņa  zinātkāri pareizā gultnē. 

Tāpat policijā aicina arī pašus bērnus un jauniešus nebūt pārgalvīgiem un neapdomīgiem. "Atgādinām, ka administratīvā atbildība Latvijā iestājas jau no 14 gadu vecuma, un neapdomīgs solis var beigties ne vien ar izbīli, bet arī ar atbildību likuma priekšā. Būsim apdomīgi un sargāsim sevi!" uzsver Prevencijas vadības biroja vecākā inspektore.