Noskaidrots, kāpēc latvieši valsts svētkos skumst un pulcējas kapos. VIDEO
Tas, ka latvieši valsts svētkus nesvin ar jautriem festivāliem un pacilājošām manifestācijām, bet gan ar atceres brīžiem, atmiņām un svecītēm gan kapos, gan pie pieminekļiem, ir noteikts dabas ciklā. Ja mēs svētkus svinētu jūlijā vai decembrī, tie būtu pavisam savādāki, uzskata profesore, psiholoģijas doktore Sandra Mihailova.
„Dabā ir noteikts cikls, kas arī nosaka procesus sabiedrībā. Novembris ir pārdomu laiks, latviešiem tas ir veļu laiks. Tas arī nosaka procesus dabā un sabiedrības stilu. Novembrim ir noteikts ritms un uztvere, ko ir ļoti grūti mainīt,” portālam Kasjauns.lv teica Rīgas Stradiņa universitātes Socioloģijas un psiholoģijas katedras vadītāja, asociētā profesore Sandra Mihailova.
Ja Latvija lielākos valsts svētkus svinētu jūlijā vai pat decembrī, situācija būtu savādāka un latvieši svētkos nekavētos sērīgās piemiņas ceremonijās vai atmiņu vakaros, saka Mihailova. Tagad tas ir savādāk – 11. novembrī iededzinām svecītes, atceroties Brīvības cīņās kritušos varoņus, 18. novembrī kavējamies atmiņās, cik labi bija pirmajos Ulmaņlaikos, pie tam to visu vēl „vainago” novembrī kapos notiekošie svecīšu vakari. To visu nosaka dabas cikls, un to mainīt ir ļoti grūti, teic Mihailova.
Viņa Kasjauns.lv minēja piemērus, kad valsts dzimšanas dienām, kuras tiek svinētas citos gada mēnešos, ir citāds svētku raksturs. Piemēram, okupācijas laikā PSRS dibināšana tika atzīmēta decembrī, kas bija dažādu festivālu laiks. Savukārt Lietuvā un Igaunijā valsts dzimšanas dienu svin februārī, kad daba mostas, gaidāms pavasaris, un visi vairs neskatās pagātnē, bet gan domā par nākotni, tiek kalti nākotnes plāni. Tādēļ arī lietuviešiem un igauņiem valsts svētkos ir arī cits noskaņojums.
Savukārt sociālantropologs Klāvs Sedlenieks TV3 Ziņām teic, ka latvieši jau 19. gadsimtā par sevi jokoja, ka viņi raud visos iespējamos gadījumos. Tas ir ierakstīts viņu raksturā, bet izšķirošajos momentos latvieši bija jautri un svētsvinīgie Lāčplēša dienas pasākumi viņiem noteikti neietu pie sirds, viņi gribētu svinēt uzvaru, nevis rīkot piemiņas pasākumus, Tādēļ Sedlenieks uzskata, ka valsts svētku pasākumu rīkotājiem vairāk būtu jādomā par svētku programmas maiņu, lai tā vairs nebūtu tik sērīga un apcerīga.
Lāčplēša dienas svinības Brāļu kapos un militārā parāde pie Brīvības pieminekļa
Kritušo karavīru piemiņas godināšana Lāčplēša dienā pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa Esplanādē
Lāpu gājiens un svētbrīdis pie Brīvības pieminekļa Lāčplēša dienā
Svecīšu aizdegšana Lāčplēša dienas vakarā
Elmārs Barkāns/ Foto: Edijs Pālens/ LETA, Ieva Lūka/ LETA
