Ārstu biedrība rosina noteikt jaunu ārsta prakses juridiskās darbības formu

LĀB ir nosūtījusi vēstuli Veselības ministrijai (VM), kurā aicina veikt izmaiņas koncepcijā "Par ārsta prakses juridisko statusu" un atbilstošo Ministru kabineta rīkojuma projektā. Kopumā LĀB piekrītot koncepcijas projekta atbalstīšanai ar nosacījumu, ja tiks īstenots organizācijas ierosinājums.

Apkopojot biedrības dalīborganizāciju profesionālos viedokļus, LĀB sniegusi vairākus papildu ieteikumus saistībā ar koncepciju un tās tālāko īstenošanu. Likumā, veidojot jauno ārsta prakses juridiskās darbības formu, obligāti jānosaka, ka ārsta prakse ir juridiska persona. LĀB uzskata, ka ir nepieciešams radīt tiesisko vidi, lai ārsta praksi var iegādāties tāpat kā jebkuru uzņēmumu kopā ar tiesībām sniegt veselības aprūpes pakalpojumus šajā praksē reģistrētajiem pacientiem, vienlaikus neapgrūtinot ārstu darbu ar nevajadzīgiem ierobežojumiem un saglabājot prakses ārsta brīvās profesijas būtību.

Tāpat LĀB ieskatā šāda ārsta prakses reglamentācija nodrošina ārsta profesionālo brīvību, īpaši citu personu ekonomisko interešu iejaukšanās nepieļaušanu ārstniecības procesā, kas ir visas sabiedrības un pacientu interesēs.

LĀB gan kategoriski iebilst pret to, ka pašnodarbinātas personas obligāts statuss ir nepiemērots ārsta prakses saimnieciskās darbības organizēšanai. Lai gan koncepcijas projektā norādīts, ka 75% no visiem ģimenes ārstiem un 50% no visiem ārstiem speciālistiem pašlaik ir reģistrējušies kā pašnodarbinātas personas, galvenais iemesls tam ir citas reālas alternatīvas neesamība, ja ārsts savu saimniecisko darbību neorganizē kā komercdarbību, akcentē organizācijas pārstāvji. Vienlaikus LĀB aicina noteikt, ka koncepcija paredz noteikt jaunu ārsta prakses juridiskās darbības formu.

Vēstulē VM LĀB pauž gatavību aktīvi līdzdarboties tālākā koncepcijas ieviešanas un likumprojekta izstrādes darbā.

Patlaban primārajā veselības aprūpē izglītību ieguvušajiem speciālistiem esot grūtības slēgt līgumu ar valsti par apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, jo līgumattiecībās esošo ārstu skaits ir limitēts.

Jau vēstīts, ka ģimenes ārstam, izbeidzot savu darbību, būs tiesības pārdot savu praksi ar visām tās tiesībām un saistībām, to paredz oktobra beigās valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā koncepcija "Par ārsta prakses juridisko statusu". VM ieskatā, šāda kārtība veicinās sekmīgāku jauno speciālistu ienākšanu tirgū un pakalpojumu pieejamības nepārtrauktību, kā arī mazinās administratīvo slogu pacientiem, jo viņi tiks automātiski pārreģistrēti pie jaunā ģimenes ārsta - prakses īpašnieka.

VM rosina ļaut ģimenes ārstiem, izbeidzot savu darbību, pārdot praksi ar visām tās tiesībām un saistībām. Lai pārdotu ģimenes ārsta praksi, būs jāievēro trīs nosacījumi. Pirmkārt, praksi varēs nopirkt tikai tādas pašas specialitātes ārsts. Otrkārt, noslēgtais pirkuma līgums būs pamats Nacionālajam veselības dienestam slēgt līgumu ar jauno ģimenes ārstu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.

Treškārt, iegādājoties praksi, kas izvietota nomātās telpās, nomniekam attiecībā uz jauno ģimenes ārstu tiks paredzēts pienākums saglabāt spēkā iepriekšējā ģimenes ārsta noslēgto nomas līgumu ar visiem tajā iekļautajiem nosacījumiem un nolīgto nomas maksu līdz šajā nomas līgumā iekļautā nomas termiņa beigām.

Vienlaikus pacientiem tiks saglabātas tiesības pašiem pārreģistrēties pie cita ģimenes ārsta, tomēr, ja tas netiks izdarīts trīs mēnešu laikā, medicīniskā dokumentācija tiks nodota jaunajam ģimenes ārstam.

Tāpat ģimenes ārstam, kurš pārdod savu praksi, būs pienākums prakses telpās vismaz trīs mēnešus iepriekš izvietot informāciju par jauno ģimenes ārstu, norādot viņa vārdu, uzvārdu un datumu, ar kuru jaunais ģimenes ārsts uzsāks savu darbību.

Lai ieviestu minēto kārtību, VM rosina izveidot jaunu juridiskās darbības formu - ārsta prakse - un paredzēt, ka ārsta praksi varēs veidot jebkuras specialitātes ārsts, bet ģimenes ārstiem tā būs obligāta, slēdzot līgumu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.

Koncepcija "Par ārsta prakses juridisko statusu" vēl jāsaskaņo ar ministrijām un citām iesaistītājām pusēm, kā arī jāapstiprina valdībā. Plānots, ka 12 mēnešu laikā pēc dokumenta apstiprināšanas VM izstrādās nepieciešamos likumprojektus, kuri arī būs jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā, kā arī jāpieņem Saeimā.