Latvijai varētu būt savas niķeļa, vara un platīna atradnes

Kā vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Pasaules telpa", atsaucoties uz Jaunpiebalgā dzimušo un Kanādā dzīvojošo ģeologu, kompānijas "Ginguro Exploration" viceprezidentu Andri Biti, mūsu valsts zemes dzīlēs varētu slēpties arī niķelis, varš, kā arī cēlmetāli platīns un pallādijs.

Bite pētījis pieejamos materiālus un, sadarbojoties ar speciālistiem LU un Rīgas Tehniskajā universitātē, secinājis, ka ir vērts pētīt tālāk. Viņš skaidroja, ka jebkurā citā pasaules vietā ģeologiem tādi akmeņi izraisītu lielu interesi, apliecinot, ka speciālisti no Kanādas jau ieradušies Rīgā ar mērķi uzsākt pētījumus.

Kā biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Stinkulis, viņš ir palīdzējis šim projektam. Profesors skaidroja, ka Latvijas kristāliskais pamatklintājs nav ticis plaši pētīts attiecībā uz kādām rūdām, izņemot dzelzs rūdu. Ticis konstatēts, ka pie Staiceles un Gārsenes lielā dziļumā iespējams iegūt miljardiem tonnu kvalitatīvas dzelzs rūdas. Taču, ņemot vērā, ka dzelzs rūda nav pārāk vērtīga, šādas atradnes iegūs aktualitāti kaut kad tālākā nākotnē.

Savukārt attiecībā uz citiem metāliem, pamatklintājs nav pētīts. Viņaprāt, pašlaik, kad pasaulē arvien aktuālāka kļūst rūdu bagātināšana, minētās idejas par derīgo izrakteņu iegūšanu Latvijā ir ļoti interesantas. Šāda iespēja visreālākā esot Kurzemes pusē, kur attiecīgie ieži gan pēc vecuma, gan veidošanās apstākļiem esot tuvi lielajām niķeļa, vara un platīna metālu grupas atradnēm.

Kā skaidroja Stinkulis, arī tas, ka atradnes ir ļoti dziļi, apmēram kilometru, neesot par iemeslu, lai projektu uzskatītu par nerealizējamu. Pasaulē dziļākās raktuves esot Dienvidāfrikā, un tās atrodoties 3,9 kilometru dziļumā.

Stinkulis atzina, ka šāda projekta realizācija noteikti būs dārga. Lai veiktu urbumu, ar kura palīdzību noskaidrotu metālu koncentrāciju, būs nepieciešami vairāki miljoni latu, taču, neraugoties uz to, šāds projekts neesot uzskatāms par utopisku un ir īstenojams.

LETA/Foto: Lita Krone/LETA