Septiņu gadu laikā programmā "Jaunatne darbībā" iesaistīti 16 000 jauniešu
Programmā "Jaunatne darbībā" no 2007. līdz 2013.gadam kopumā iesaistīti 16 000 jaunieši un tika apstiprināti 869 neformālās izglītības projekti, kam piešķirti vairāk nekā 10 miljoni eiro (ap 7 miljoni latu), informēja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras pārstāve Iluta Stepanova.
Kā nozīmīgākos programmas sasniegumus Latvijā tās īstenotāji atzīmē jauniešiem aktuālu problēmjautājumu - jauniešu bezdarba, zemas līdzdalības, jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanas - risināšanu, iespēju apgūt kompetences, kas ir pieprasītas darba tirgū un dod personisko izaugsmi. Tāpat tā bijusi finansiāls atbalsts jauniešu grupām un organizācijām ideju īstenošanai. Programmas laikā apmācīti arī jaunatnes darbinieki, sociālie darbinieki un pedagogi, tā veicinājusi jauniešu aktīvu līdzdalību un citu valstu kultūru iepazīšanu.
Programmā piedalīties varēja jaunieši vecumā no 13 līdz 30 gadiem, kā arī cilvēki, kas ikdienā strādā ar jauniešiem. Programmas mērķis bija veicināt pilsonisko apziņu, iemācīties būt vienotākiem un iecietīgākiem, labāk izprast citu valstu jauniešus un prast veiksmīgi sadarboties.
"Programmas noslēgumā varam pārliecināties par tās nozīmīgo ietekmi uz Latvijas jauniešiem. Šo septiņu gadu laikā esam guvuši apliecinājumu, ka Latvijas jaunieši un tie cilvēki, kas ikdienā strādā ar jauniešiem, ir idejām bagāti, mācīties motivēti, uz rezultātiem orientēti un spēj savas idejas pārvērst darbībā," uzsver Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras direktore Daina Sproģe.
Programmas īstenotāji norāda, ka tajā iesaistītie jaunieši ir labāk sagatavoti pieaugušo dzīvei, darba tirgum, aktīvāk izmanto savas iespējas, ir ievērojami uzlabojuši savas sociālās prasmes. Programmā iegūtās prasmes esot pieprasītas darba tirgū, tās bieži nav iegūstamas formālajā izglītībā, bet gan neformālajā izglītībā. Programma palīdzējusi jauniešiem arī saprast savu profesijas un studiju izvēli.
Programmas sniegtās iespējas izmantojuši teju visi Latvijas reģioni - projekti saņemti no 95 pašvaldībām. Stepanova stāsta, ka ļoti aktīvi projektu iesniedzēji un īstenotāji ir Latgales un Vidzemes jaunieši.
Programma palīdzējusi attīstīt brīvprātīgā darba ideju un praksi Latvijā. Viena no vispopulārākajām iespējām, ko jaunieši izmantoja programmā, ir Eiropas Brīvprātīgais darbs, un 891 Latvijas jaunietis veicis brīvprātīgo darbu ārzemēs, un 565 jaunieši ieradušies Latvijā no visām Eiropas Savienības valstīm un arī tādām valstīm kā Gruzija, Jordānija, Armēnija, Azerbaidžāna, Ēģipte un Maķedonija. Gada laikā no Latvijas vidēji tiek nosūtīti 120 jaunieši - brīvprātīgie - projektos citās valstīs.
Septiņu gadu laikā tika organizētas četras Eiropas Jaunatnes nedēļas, kuru laikā divi Latvijas projekti tika atzīti par labākajiem Eiropā. Šiem projektiem Eiropas Jaunatnes nedēļas centrālajā pasākumā Briselē tika pasniegti īpaši apbalvojumi.
Savukārt 2008.gadā Latvijas izvirzītais labās prakses piemērs "Es neesmu bīstams, es esmu citāds", kuru īstenoja Saldus jaunatnes iniciatīvu centrs "Šķūnis", pulcēja 24 dažādu subkultūru jauniešus no Vācijas, Spānijas, Lietuvas un Latvijas, iesaistot tos mākslas, mediju, mūzikas, teātra un deju aktivitātēs. Projekta galvenais mērķis bija radīt iecietīgumu starp dažādu kultūru pārstāvjiem.
Tikmēr 2011.gadā projekts "Nokļūt Cēsīs", kuru īstenoja Cēsu Pieaugušo izglītības centrs, atzīts par labāko kategorijā "Iekļaujošā sabiedrība". Šajā kategorijā kopumā finālā tika izvirzīti 12 projekti no visas Eiropas. Projekta mērķis bija veicināt jauniešu pilsoniskumu un sociālo integrāciju, tādējādi uzsverot viņu atbildību un iniciatīvu par savu dzīvi, kā arī uzlabot nepieciešamās dzīves prasmes. Tajā kā brīvprātīgie tika iesaistīti nelabvēlīgos apstākļos dzīvojoši jaunieši no visas Eiropas. Kopš projekta noslēgšanās vairāki tā dalībnieki paši kļuvuši par brīvprātīgā darba organizatoriem un palīdz jauniešiem visā Eiropā.
Stepanova stāsta, ka jaunajā plānošanas periodā tiks īstenota Eiropas Savienības (ES) izglītības, apmācību, jaunatnes un sporta programma "Erasmus+" (2014-2020), kas apvienos visas pašreizējās ES un starptautiskās finansējuma iespējas izglītības, apmācību un jaunatnes jomā.
Plānots, ka programmā kopumā jaunatnes joma saņems 10% no kopējā septiņu gadu finansējuma apjoma, tādējādi pieejamais atbalsts šai jomai būs aptuveni 1,8 miljardi eiro, kas esot aptuveni divreiz vairāk nekā programmā "Jaunatne darbībā" (2007.-2013.).
"Erasmus+" programmā plānots turpināt sniegt atbalstu jauniešu un jaunatnes darbinieku mobilitātes projektiem, tai skaitā Eiropas Brīvprātīgajam darbam, kā arī plānoti jauni projektu veidi, kas vērsti uz starpinstitucionālo sadarbību starp dažādām jomām, informē Sproģe.
LETA
