Lienes bērns veikalā nogāza un saplēsa preci. Vai viņai par to jāmaksā? Atbild "Maxima" un "Rimi"

Rīdziniece Liene ir divu bērnu mamma - viens vēl ir maziņš, 10 mēnešu vecs un sēž ratiņos, bet meitai ir trīs gadi, un viņa jau steberē pie rociņas blakus. Pagājušajā mēnesī Lienei pārtikas lielveikalā gadījās pārdzīvojums: kamēr mamma bija pievērsusies kāda produkta izpētei (ar vienu roku pieturot ratiņus), mazulis ar rociņu aizskāra stikla taras dzēriena pudeli. Šķidrums izlija pa grīdu. "Vai man jāmaksā par nogāztu vai pat saplēstu mantu veikalā, ja šaurības dēļ to nejauši aizķer mazs bērns? Man jāstumj ratiņi, jānes iepirkumu grozs un soma, vēl arī jāuzmana vecākais bērns. To visu kopā izdarīt ir ļoti grūti! Daudzi veikali, īpaši populārāko lielveikalu tīklu "mazie brālīši" - lētākas alternatīvas veikali - ierīkoti tik lielā šaurībā, ka ar mazu bērnu ratos un otru atvasi pie rokas tajos pat nevar pārvietoties," stāsta Liene.

Lienes paziņu vidū bijuši gadījumi, kad no vecākiem lūgts apmaksāt preces vērtību - vienreiz tā bijusi saplēsta rotaļlieta 12 eiro vērtībā, otrreiz - bērnu nogāztas divas vīna pudeles kopsummā 14 eiro vērtībā. Lienei todien par saplēsto dzērienu nebija jāmaksā, bet viņu interesē, kādos gadījumos veikala vadība summu pieprasa, un kādos ne.

Likums šo jautājumu neregulē

Juriste Gundega Miķelsone skaidro, ka šāda situācija nevienā normatīvajā aktā nav regulēta, tāpēc jāvadās pēc vispārīgajiem noteikumiem par zaudējumu atlīdzinšanas pienākumu. Tas iestājas, ja konstatētui šādi priekšnoteikumi: 1) prettiesiska darbība; 2) zaudējumi; 3) cēloņsakarība starp prettiesisko darbību un zaudējumiem.

Tātad Lienei par sabojāto mantu ir jāmaksā tad, ja viņa pieļāvusi prettiesisku darbību, pietiekami neuzraugot savu bērnu, lai viņš neko nevarētu saplēst.

Jāņem vērā, ka ir arī jēdziens kā "nejaušs zaudējums", un nejaušs zaudējums nevienam nav jāatlīdzina. Nejaušs zaudējums ir tad, kad tā nodarīšanā neviens nav vainojams, respektīvi, kad neviens nav pieļāvis pat vieglu neuzmanību. Atbilstīgi Civillikuma 1646. pantam par vieglu neuzmanību atzīstams tās rūpības un čaklības trūkums, kāda vispār jāievēro krietnam un rūpīgam saimniekam.

Ja māte bērna pieskatīšanā nav pieļāvusi neuzmanību, viņai par bērna saplēsto mantu nav jāmaksā. Situācijas analīzē lietoti vairāki nenoteikta satura jēdzieni, kurus nepieciešams piepildīt ar vērtējuma secinājumiem, un to var izdarīt, tikai precīzi zinot notikušā apstākļus. Starp citu, lai aiztaupītu sev liekus uztraukumus, pret veikalā izliktu mantu bojāšanas risku iespējams apdrošināties.

Izlemj veikala pārdevējs vai vadītājs

Patērētāju tiesību aizsardzības likums nenosaka, vai potenciālajam pircējam jāsamaksā par nodarīto zaudējumu.

Šāda veida gadījumi, ja bērns veikalā saplēš vai kā citādi sabojā preci, arī pārtikas vai nepārtikas, kvalificējami kā materiālo zaudējumu piedziņa saskaņā ar Civillikumu. Piemēram, šā likuma 1780. pants nosaka, ka “zaudējumi, ko nodarījis bērns līdz 7 gadiem, garā slimais vai arī rīcības spējīga persona nesamaņas vai gara traucējuma stāvoklī, jāatlīdzina no viņu mantas, ciktāl tas neatņem viņiem viņu uzturam nepieciešamos līdzekļus. Ja pie tam pielaiduši kādu neuzmanību tie, kam minētās personas pienākas uzraudzīt, tad par zaudējumiem atbild vispirms tie ar savu mantu”. Tātad pārdevējs vai veikala vadītājs ir tie, kas izlemj, vai jāmaksā par nodarīto zaudējumu vai ne.

Parasti vecāku situāciju atrisina mierīgā ceļā

"Mūsu veikalos mammām vai tētiem par mazu bērnu nejauši radītajiem zaudējumiem – saplēstām precēm – nav jāmaksā," norāda "Maxima" preses sekretārs Jānis Beseris. "Mēs tos norakstām veikala zaudējumos. Protams, cits jautājums, ja kāds apzināti demolē veikalu, bet tā jau ir cita lieta un atbildība,” viņš skaidro.

Savukārt "Rimi Latvija" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite sniedz garāku skaidrojumu. "Viens no "Rimi" ilggadējiem sadarbības partneriem ir invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons" un "Babyroom.lv", kas mums palīdz jau veikalu rekonstrukcijas un projektēšanas laikā, izvērtējot un sniedzot ieteikumus vides pieejamībai dažādu grupu cilvēkiem – ratiņkrēslos, ar bērnu ratiņiem un citiem. Šie aspekti ir būtiski praktiskās detaļās, piemēram, kā izveidot kasu zonu, lai ērti pārvietotos cilvēks ratiņkrēslā, cik plašām jābūt veikala ejām, kāds platums nepieciešams, lai pārvietotos ar bērnu ratiņiem, un tā tālāk.

Tāpat mēs apzināmies, ka veikals ir vide, kurā vienuviet apkopots plašs preču sortiments, un dažkārt, kad ģimenes iepērkas kopā ar savām mazākajām atvasēm, gadās piedzīvot situācijas, kad bērni netīšām sabojā preci. Visbiežāk bērniem gadās nogrūst preces no plauktiem, sabojāt rotaļlietas vai neatļauti nogaršot kādus gardumus.

Taču kopumā ģimenes ar bērniem ir gana disciplinētas – ja tomēr gadās kāds starpgadījums, visbiežāk vecākiem kopā ar veikala darbiniekiem situāciju izdodas cilvēcīgi pārrunāt un atrisināt,” secina Bite.

Kasjauns.lv/Foto: Edijs Pālens/Evija Trifanova/LETA; Vida Press