Valdība cer mūs padarīt sportiskākus: iedzīvotājiem esot jāsporto vismaz reizi nedēļā
Valdībā otrdien apstiprināja Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, kurās izvirzīts mērķis palielināt Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kuri vismaz vienu līdz divas reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm.
Par galveno pamatnostādņu vadmotīvu noteikts "Sports - dzīves kvalitātei". Pamatnostādnēs nospraustā mērķa sasniegšanai paredzēts veicināt iedzīvotāju, īpaši bērnu un jauniešu, fizisko aktivitāti, sekmēt sportistu sagatavošanas un sacensību sistēmas attīstību, uzlabot bērnu un jauniešu ar paaugstinātu fizisko slodzi, augstu sasniegumu sportistu un sportistu ar invaliditāti veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību. Tāpat plānots sekmēt sporta infrastruktūras pieejamību, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu sporta finansēšanas sistēmas izveidi.
Mērķa sasniegšanai iecerēta iedzīvotāju fiziskās aktivitātes un izpratnes par to nepieciešamības sekmēšana, sportistu sagatavošanas un sacensību sistēmas pilnveide, sportistu veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības, sporta infrastruktūras attīstīšana un alternatīvu risinājumu meklēšana finansējuma apjoma palielinājumam sportā.
Pamatnostādnēs definēti četri sporta politikas virzieni - bērnu un jauniešu sports, "Sports visiem", augstu sasniegumu sports un "Pielāgotais sports", no kuriem kā prioritāra izvirzīta bērnu un jauniešu sporta, kā arī "Sporta visiem" attīstība.
Pamatnostādņu īstenošanai plānotie finanšu avoti ir valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi, kā arī privātie un citi piesaistītie, tostarp starptautisko sporta organizāciju, finanšu līdzekļi.
Ar 2015.gada 1.septembri obligāto stundu skaitu mācību priekšmetā "Sports" pamatizglītībā iecerēts palielināt no divām līdz trīs stundām nedēļā pamatizglītībā un vispārējā vidējā izglītībā.
Tiek piedāvāti grozījumi Vispārējās izglītības likumā ar 2015.gada 1.septembri par vienu stundu palielināt likumā noteikto maksimālo mācību stundu slodzi nedēļā pamatizglītības programmā. Tādējādi ar 2015.gada 1.septembri obligātais mācību stundu skaits sportā palielinātos līdz trīs stundām nedēļā.
Lai varētu palielināt mācību priekšmeta "Sports" apguvei paredzēto minimālo (obligāto) stundu skaitu no divām stundām līdz trīs stundām nedēļā, esot divas iespējas - jāsamazina kādam citam mācību priekšmetam paredzētais minimālais stundu skaits nedēļā vai arī par vienu stundu jāpalielina maksimālā mācību slodze nedēļā.
Ministrija vienlaikus apzinoties, ka slodzes palielināšana ir saistīta ar papildus nepieciešamo finansējumu pedagogu darba samaksas nodrošināšanai. Izvērtējot iepriekšminētās alternatīvas, IZM par atbilstošāko risinājumu atzīst maksimālās mācību stundu slodzes nedēļā pamatizglītības programmā palielināšanu par vienu stundu katrā klašu grupā.
Taču, ņemot vērā, ka minētā pasākuma īstenošanai nepieciešams izdarīt grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kā arī jautājums saistīts ar papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta, trešo mācību stundu nedēļā mācību priekšmetā "Sports" varot ieviest ne ātrāk par 2015./2016.mācību gadu.
Lai paaugstinātu skolēnu fiziskās aktivitātes līmeni papildus trešās mācību stundas nedēļā ieviešanai "Sportā" IZM, sabalansējot formālās un neformālas izglītības piedāvātās iespējas, nodrošinās interešu (ārpusstundu) izglītības programmu, kurās ietverts noteikts sporta izglītības saturs, pieejamību visās vispārējās izglītības iestādēs. Tādējādi pēc pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās ietverto mācību stundu beigām 1.-12.klašu audzēkņiem varētu nodrošināt vismaz vienu papildu sporta nodarbību nedēļā.
Ministrija arī atgādina, ka noteikumos par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem ir noteikts, ka mācību stundas izglītības iestādes izvēlei ieteicams izmantot mācību priekšmeta "Sports” apguvei un mācību stundās var iekļaut divu līdz trīs minūšu dinamiskās pauzes izglītojamo stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.
Iepriekšminētā rezultātā 1.-12.klašu audzēkņiem ar 2015./2016.mācību gadu tiks nodrošinātas vismaz četras sporta nodarbības nedēļā, proti, trīs obligātās mācību priekšmeta "Sports" stundas un viena sporta nodarbība interešu izglītības programmā.
Plānošanas dokuments noteiks valsts sporta politiku nākamajiem septiņiem gadiem jeb turpmākajiem diviem olimpiskajiem cikliem.