Kalvītis: "Turamies augstākajā divīzijā tāpēc, ka jaunieši nespēlē vietējos čempionātos"
Latvijas hokeja izlase turas augstākajā divīzijā tikai tāpēc, ka Latvijas jauniešiem ir iespēja spēlēt spēcīgākos čempionātos, nekā pašmāju turnīri, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē izteicās Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis.
Otrdien Kalvītis, kuram nesen apritēja simts dienas LHF prezidenta amatā, sniedza atskaiti par jaunās valdes darbu un iepriekšējās vadības paveikto.
"Bērnu un jaunatnes hokejs nav atstāts novārtā. Mūsu puiši, speciālo klašu audzēkņi, jau no 14 gadu vecuma spēlē Krievijas čempionātā, kas pēc tam 18 gadu vecumā viņiem ļauj konkurēt ar lielvalstīm. Pēc tam viņi pāriet uz Krievijas Jaunatnes hokeja līgu (MHL). Turamies augstākajā divīzijā tikai tāpēc, ka spēlējam nevis vietējos, bet spēcīgos čempionātos. Daudzi šo sistēmu kritizē, tomēr šeit viņiem nav ar ko spēlēt, jo rezultāti pret vietējām komandām ir graujoši. Nevaram nodrošināt tāda līmeņa hokeju, kāds ir Krievijā," skaidroja Kalvītis.
LHF prezidents atzīmēja, ka ik pa trīs gadiem Latvijā ir talantīgas izlases, taču vēlreiz uzsvēra nepieciešamo komandu dalību spēcīgos čempionātos.
"Pērnā gada U-20 izlase bija talantīga. Tāpat arī 2001.gadā dzimušajiem puišiem ir labi attīstītas komandas. Gados, kur ir sīva iekšējā konkurence, izaug spēcīgi hokejisti. Būtu labi, ja šāda veida speciālās klases būtu arī citur Latvijā, nevis tikai Rīgā. Ja vēlamies 3-4 šādas komandas, tam vajadzīgs noteikts finansējums. Nav svarīgi, kur viņi spēlē, bet tam jābūt starptautiskā līmenī," stāstīja Kalvītis.
Speciālās hokeja klases izveidotas, lai noturētu to konkurētspēju, ko Latvijas hokejisti sasnieguši līdz 14 gadiem.
"Pret gadu jaunākiem Krievijas jauniešiem spēlējam līdzīgi, bet vienaudžiem zaudējam ar piecām ripām. Kā risināt problēmu, ka divdesmitgadīgajam jaunietim, kurš Ziemeļamerikā nav nevienam vajadzīgs, būtu kur spēlēt? Ir jāveido kaut cik profesionāla virslīga Latvijā. Pagaidām Latvijas čempionāts ir tikai pusprofesionāls. Kādreiz Latvijā bija šāds profesionāls čempionāts. Bija sponsori, kuri piešķīra līdzekļus. Šāds čempionāts nepieciešams, lai nepazaudētu milzīgo ieguldījumu, kas iedots vecumā līdz 20 gadiem," secināja Kalvītis.
Kā šķēršļus šāda čempionāta izveidei Kalvītis min to, ka, sponsorējot tikai privātajam sektoram, klubi nevar izdzīvot.
"Baltkrievijā ir sešas komandas ar budžetiem 1-2 miljoni eiro. Mēs arī varētu izveidot tādas 2-3 komandas. Tomēr Latvijas ekonomiskajos apstākļos ar privātajiem sponsoriem nevar sasniegt tādu budžetu, ir jābūt politiskai gribai. Bizness tādu naudu nevar iedot," teica Kalvītis.
Tāpat LHF prezidents kā problēmu minēja to, ka Latvijā trūkst treneru un viņiem paredzētu kursu, taču viens no risinājumiem būs martā plānota pieredzes apmaiņa Zviedrijā un Latvijas hokeja izlases jaunā galvenā trenera Boba Hārtlija konsultācijas.
Sēdē tika diskutēts arī par hokeja attīstību Daugavpilī, taču tur esot jābūt lielākai pašvaldības gribai.
"Daugavpilī ir visi priekšnoteikumi, lai tur būtu hokejs. Ir jādabū no Rīgas kāds treneris, taču šādai programmai ir jābūt stabilai uz 5-7 gadiem, lai ir izaugsme. Taču, ja nav šādas politiskās gribas kaut ko veidot, tad nekas nesanāks. Pirmkārt, pašvaldībai ir jāizrāda vēlme šādu programmu izveidot. Mēs, LHF, varam palīdzēt atrast trenerus. Ļoti gribam, lai Daugavpilī atgriežas hokejs. Tas budžets nav tik liels, turklāt Latgalē ir ļoti lielas iespējas," atzīmēja Kalvītis.
LHF prezidenta amatu kopš 1998.gada ieņēma uzņēmējs Kirovs Lipmans, tomēr oktobrī kongresā viņš negaidīti no amata tika gāzts un vietā stājās AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Kalvītis.
LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA
