Latvijas vieglatlēti ceturtajā vietā pēc pirmās Eiropas komandu čempionāta dienas

Pēc sestdienas disciplīnām Latvijas komanda iekrājusi 105,5 punktus, kas dod ļoti stabilu ceturto vietu. Par 0,5 punktiem to apsteidz Serbija, Bulgārijai ir vēl par diviem punktiem vairāk, bet līderi ar 111,5 punktiem ir Šveices vieglatlēti.

Teicami tāllēkšanā startēja Elvijs Misāns, kurš pēdējā lēcienā uzrādīja rezultātu 8,05 metri, kas ir viņa karjeras rekords, vēlreiz izpildīts Eiropas šīgada čempionāta normatīvs un Latvijas visu laiku otrais labākais lēciens, kas deva pārliecinošu uzvaru un ļāva apsteigt Bulgārijas un Šveices pārstāvjus.

Latvijas rekords tāllēkšanā - 8,07 metri - jau kopš 1983.gada pieder Jurim Tonem.

Pirmo vietu sacensībās izcīnīja arī 400 metru skrējēja Gunta Latiševa-Čudare, kura saspringtā skrējienā uzvarēja ar laiku 53,69 sekundes un uzstādīja savu šīs sezonas rekordu. Viņa par 0,13 sekundēm apsteidza slovākieti Ivetu Putalovu.

Tāpat 4x100 metru stafetes skrējienā vīriem Jānis Mezītis, Sandis Sabājevs, Vladimirs Mihailovs un Misāns pēdējos metros sev izrāva otro vietu (40,40 sekundes), piekāpjoties vienīgi Šveicei.

Negaidīti pie uzvaras šķēpmešanā sievietēm netika Madara Palameika, kuru pēdējā metienā apsteidza Tatjana Jelača no Serbijas - 61,19 metri. Pati Palameika, kura nesen laboja sev piederošo Latvijas rekordu, ar 59,54 metriem ieņēma otro vietu.

Otro vietu 1500 metru skrējienā spēja izcīnīt Dmitrijs Jurkevičs, kurš finišēja pēc trim minūtēm un 46,65 sekundēm. Viņš par 0,79 sekundēm piekāpās Andrēasam Vojtam no Austrijas.

Arī Poļina Jeļizarova 3000 metru šķēršļu skrējienā izcīnīja otro vietu, uzrādot laiku deviņas minūtes un 52,62 sekundes. Viņu par teju desmit sekundēm apsteidza Silvija Daņekova no Slovākijas.

Trešo vietu Latvijai atnesa pieredzējušais vesera metējs Igors Sokolovs, kurš pēdējā mēģinājumā sasniedza 66,90 metru atzīmi. Viņam priekšā aizsteidzās slovāks Marcels Lomņickis (75,69 metri) un horvāts Mirko Macuda (67,30 metri).

Tāpat trešo vietu Latvijai atnesa 400 metru barjerskrējējs Jānis Baltušs, kurš uzrādīja laiku 51,07 sekundes un tādējādi par 0,03 sekundēm iekļāvās šīgada Eiropas čempionāta normatīva izpildē. Viņš normatīvu izpildījis otro reizi mazāk kā mēneša laikā, bet sacensībās viņam priekšā aizsteidzās serbs Emirs Bekričs (49,64 sekundes), uzstādot jaunu "Daugavas" stadiona rekordu, un Karīms Huseins no Šveices (50,14 sekundes).

Vēl vienu trešo vietu mājiniekiem izcīnīja Mezītis 100 metru sprintā. Šeit tiesnešu kļūdas dēļ sportisti distanci pilnībā bija spiesti mērot divas reizes, latvietim tiekot pie rezultāta 10,75 metri. Ātrākais ar rezultātu 10,52 sekundes bija šveicietis Paskāls Mančīni.

Arī lodes grūdējs Māris Urtāns spēja izcīnīt trešo vietu, pēdējā mēģinājumā raidot lodi 19,76 metru tālumā, kas ir viņa šīs sezonas rekords un par sešiem centimetriem pārspēts šīgada Eiropas čempionāta normatīvs. Šeit par uzvarētāju ar rezultātu 20,15 metri kļuva Asmirs Kolašinacs no Serbijas, bet par trim centimetriem Urtānu apsteidza arī bulgārs Georgijs Ivanovs.

Pie ceturtās vietas tika kārtslēcēja Ildze Bortaščenoka, kura tika galā ar 3,90 metru augstumā novietoto latiņu, tomēr pārliecinoši piekāpās Austrijas, Šveices un Dānijas sportistēm. Savukārt 400 metru barjerskrējienā neveiksmīgi startēja Inese Nagle, kura ar rezultātu minūte un 3,94 sekundes finišēja pēdējā, astotajā, vietā. Šajā disciplīnā labāko trijniekā ierindojās Šveices, Slovākijas un Austrijas pārstāves.

Laura Ikauniece 100 metru sprintā bija spiesta samierināties ar sesto vietu, finišējot pēc 12,10 sekundēm, bet pie uzvaras tika bulgāriete Iveta Lalova (11,34 sekundes), uzstādot jaunu "Daugavas" stadiona rekordu. Savukārt trīssoļlēkšanā sievietēm Māra Grīva palika ceturtā (13,07 metri), bet šīs disciplīnas uzvarētāja Ivana Španoviča no Serbijas (13,50 metri) vien desmit minūtes vēlāk ieguva trešo vietu 100 metru sprintā.

Diska mešanā sievietēm pārliecinoši labākā bija titulētā horvātiete Sandra Perkoviča (64,05 metri), bet Inga Miķelsone spēja izcīnīt ceturto vietu ar sezonas personisko rekordu - 50,22 metri. Ceturto vietu 800 metru skrējienā izcīnīja arī vien nesen no ASV pārbraukusī Agata Strausa (divas minūtes un 5,94 sekundes), bet pie panākuma tika bulgāriete Vaņa Stambolova (divas minūtes un 4,41 sekunde).

Vladislavs Prosmickis 400 metru skrējienā ierindojās sestajā vietā (48,47 sekundes), bet ātrākais šeit bija Niks Ekelunds-Arenanders no Dānijas (46,12 sekundes). Savukārt 3000 metros Jeļena Ābele palika pēdējā, astotā, finišējot pēc deviņām minūtēm un 42,53 sekundēm, bet galvenos laurus plūca Amela Terziča no Serbijas (deviņas minūtes un 11,64 sekundes).

Augstlēkšanā Jānis Vanags ar pārvarētiem 2,05 metriem ieņēma dalītu sesto vietu, bet labākie bija Slovākijas un Bulgārijas sportisti. Savukārt 5000 metru skrējienā ceturtais bija Valērijs Žolnerovičs, kurš uzrādīja laiku 14 minūtes un 30,42 sekundes. Pirmo vietu šeit izcīnīja Brentons Rovs no Austrijas - 14 minūtes un 19,11 sekundes.

Visbeidzot, Grieta Kļaviņa, Diāna Daktere, Anna Paula Auziņa un Aleksandra Koblence 4x100 metru stafetes skrējienā ierindojās septītajā vietā (47,36 sekundes), bet ātrākās bija šveicietes. Latvija pēc skrējiena iesniedza protestu, uzskatot, ka pretinieces mājiniecēm skrejceļā ir patraucējušas, tomēr tas tika noraidīts.

Kopumā sestdien uzvarētāji tika noskaidroti 21 disciplīnā, bet svētdien - vēl 19 disciplīnās.

Rīgā līdz svētdienai sacenšas astoņu valstu izlases 400 sportistu kopskaitā, katrā no 40 disciplīnām stadionā dodoties pa vienam pārstāvim no valsts. Pirmo divu vietu komandas izcīnīs tiesības 2015.gadā startēt Eiropas komandu čempionāta pirmajā līgā, savukārt pēdējo divu vietu komandas tiks pārceltas uz trešo līgu.

Latvijas izlasi sacensībās pārstāv visi vadošie valsts vieglatlēti. Kaut pirms sacensībām mājinieki bija favorīti vien četrās disciplīnās, kā Latvijas izlases mērķis izvirzīts izcīnīt vienu no pirmajām divām vietām.

No 1993. līdz 2008.gadam Latvijas izlase 16 reizes piedalījās Eiropas kausu izcīņā, galvenokārt otrajā līgā, tomēr pāris reizes iegūstot tiesības startēt arī pirmajā līgā. Kopš 2009.gada Eiropas valstu nacionālās izlases startē Eiropas komandu čempionātā.

Pirmajā dalības reizē Latvija izcīnīja trešo vietu otrajā līgā, bet 2011.gadā jau izkrita no otrās līgas, tāpēc iepriekšējos divus gadus startēja trešās līgas sacensībās, kurās pērn ierindojās otrajā vietā un atgriezās otrajā līgā.

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA